Mājokļu pieejamība visās trijās Baltijas valstu galvaspilsētās augstāka nekā pērn
Mājokļu pieejamības indekss (MPI) šogad 1.ceturksnī Rīgā lai arī nedaudz pasliktinājās ceturkšņa laikā, tomēr gada griezumā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpināja pieaugt. Mājokļu pieejamību Rīgā turpināja veicināt par dzīvokļu cenām spējāks algu kāpums. Savukārt mājokļu pieejamību Viļņā un Tallinā sekmēja zemākas nekā pērn mājokļa kredīta procentu likmes. Rīgā mājokļu pieejamība joprojām ir visaugstākā Baltijas valstu galvaspilsētu vidū.
Šogad 1.ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, MPI Rīgā ir uzlabojies nedaudz – no 147 uz 149.
Indeksa vērtība 149 nozīmē, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1.5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) ienākumi bija par 49% augstāki, nekā tas nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk par 30% no ģimenes kopējiem ienākumiem. Indeksa kāpumu veicināja joprojām spēja vidējās neto algas izaugsme 6.5% apmērā, kas gan ir lēnāk nekā pērn. Mājokļu cenas, savukārt, kāpušas par 3.3%. Turpretī pieejamību pasliktinājis neliels procentu likmju kāpums par 13 bāzes punktiem (jeb 0.13 procentpunktiem).
"Lai gan Rīgā joprojām bija vērojams uzlabojums mājokļu pieejamībā, aktivitāte dzīvokļu tirgū bijusi salīdzinoši vārga - darījumu skaits šī gada 1.ceturksnī salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn krities par ceturtdaļu. Aktivitāti pavājinājis gan krietni vārgāks nerezidentu pieprasījums (ko varētu būt ietekmējusi gan ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā, gan zināmā mērā arī pērnā gada grozījumi Imigrācijas likumā), gan arī pavājš vietējo iedzīvotāju pieprasījums. Vietējo iedzīvotāju pieprasījumu lielā mērā kavējušas sākotnējās izmaiņas Maksātnespējas likumā, kas iedragāja mājsaimniecību spēju paņemt mājokļa kredītu un radīja zināmu nenoteiktību tirgū pērna gada nogalē un šī gada pašā sākumā. Tas daļai pircēju lēmumu iegādāties mājokli lika pārcelt uz vēlāku laiku. Līdz ar atkārtotiem grozījumiem likumā, mājsaimniecību spēja paņemt mājokļa kredītu kopumā atkal ir paaugstinājusies, bet pircēju sentiments uzlabojies, tāpēc turpmākajos mēnešos vietējo iedzīvotāju aktivitāte varētu kļūt spējāka" saka Andrejs Semjonovs.
Tallinā MPI 1.ceturksnī pieauga vien pavisam nedaudz – līdz 144, no 143 gadu iepriekš. Dzīvokļu cenas 1.ceturksnī pieauga par 8.9%. Neto algas gada griezumā augušas nedaudz lēnāk nekā vidēji pērn – pieaugums 1.ceturksnī bija 4.5%. Mājokļu kredīta procentu likmes gada laikā samazinājušās par 36 bāzes punktiem, kas arī veicinājis pieejamības uzlabošanos.
Viļņā MPI uzlabojies visvairāk, par 3 punktiem, bet tas joprojām bijis zemākas Baltijas valstu galvaspilsētu vidū, 1.ceturksnī sasniedzot 132 punktu atzīmi. Salīdzinoši straujo paaugstinājumu veicināja ievērojams samazinājums procentu likmēs par 54 bāzes punktiem. Spējais dzīvokļu cenu kāpums ir piebremzējies līdz 7.6%. Taču lēnāka kļuvusi arī neto algu izaugsme – tā 1.ceturksnī bija 2.4%.
Mājokļa kredīta pirmās iemaksas uzkrāšanas laiks Rīgā turpina samazināties
1.ceturksnī laika posms, kas mājsaimniecībai Rīgā nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai pilnas atbildības mājokļu kredītam, gada griezumā samazinājās teju par mēnesi un sasniedza 26.3 mēnešus. Mājokļa kredīta ar ierobežotu klienta atbildību (ar tā saukto "nolikto atslēgu principu") pirmās iemaksas uzkrāšanai nepieciešamais laiks ir būtiski lielāks, jo ir nepieciešama arī lielāka pirmā iemaksa. Uzkrāšanas laiks var būt ilgāks arī tad, ja mājsaimniecībai ir vienlaikus jāmaksā arī par īri. Tallinā uzkrāšanas laiks pieauga par nedaudz vairāk nekā mēnesi un sasniedza 30.6. Savukārt Viļņā tas pieauga par teju diviem mēnešiem, sasniedzot 35.9 mēnešus.
Rīgā "standarta" mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai šī gada 1.ceturksnī bija jāspēj novirzīt 197 eiro mēnesī, savukārt Tallinā un Viļņā 289 un 210 eiro.
Par Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksu
Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksu publicē ik ceturksni. Indekss atspoguļo hipotētiskas mājsaimniecības spēju iegādāties (bet ne pārdot) "standarta" mājokli Baltijas valstu galvaspilsētās. Indekss ietver kredītu apkalpošanas izmaksas, bet neiekļauj mājokļa uzturēšanas izdevumus, piemēram, komunālos un nodokļu maksājumus.
Indeksa vērtība 100 nozīmē, ka mājsaimniecība novirza kredīta apkalpošanai tieši 30% no tās pēcnodokļu ienākumiem, lai iegādātos 55 kvadrātmetrus lielu dzīvokli. Indeksa aprēķināšanā tiek pieņemts, ka: 1) mājokļa pirkšanai tiek ņemts hipotekārais kredīts ar 30 gadu termiņu; 2) tiek maksāta vidējā tirgū pieejamā hipotekārā kredīta procentu likme; 3) mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalgai, ko saņem attiecīgajā galvaspilsētā. Indeksa aprēķināšanas metodoloģija ir izmantojama, lai jebkura mājsaimniecība varētu salīdzināt savu situāciju un gūt priekšstatu, kāds ir tās personīgais mājokļu pieejamības indekss. Indekss ļauj mājsaimniecībai izprast savu relatīvo finanšu situāciju, bet nekalpo par pamatu bankas kredīta piešķiršanai.
Autors: Vineta Savicka
Foto: poga.lv