Rīgas domes deputāta Olafa Pulka viedoklis par nepieciešamību ieviest Rīgā jaunus vietvārdus - Dreiliņkalns un Kleistukalns
Rīga ir kļuvusi par diviem kalniem bagātāka. Esam pārņēmuši pasaulē izplatīto praksi, bijušās atkritumu izgāztuves pārveidot par vides objektiem, kuros iedzīvotāji var nodarboties ar sportu vai mazāk aktīvu atpūtu. Arī no vizuālā viedokļa šādi sakārtoti izbijuši atkritumu kalni ir daudz pievilcīgāki, turklāt ne mazāk nozīmīgs ir ieguldījums vides aizsardzībā un tuvumā dzīvojoši rīdzinieku veselībā. Īpašs prieks par jaunajiem un apsnigušajiem kalniem būs mazuļiem, kuru priekus šobrīd gan ierobežo aizliegums vizināties no kalniem Augusta Deglava ielā un Kleistos. Jāpiekrīt - ja reiz kalna virskārta tiek neatgriezeniski bojāta un ir apdraudēts atkritumu drošais segums, tad kalnu nevajadzētu izmantot.
Neskatoties uz to, drīkst vai nedrīkst jaunajos kalnos atpūsties, tie jau ir reāls ģeogrāfisks objekts Rīgā, tātad tiem nepieciešams nosaukums. Rīdzinieki ir asprātīgi un paši jau radījuši savus iesaukas, piemēram, vai pižiks, kepka vārdu savienojumā ar Rīgas domes priekšsēdētāja uzvārdu. Dažādi asprātīgi objektu nosaukumi ir vairākām celtnēm un pieminekļiem galvaspilsētā, tomēr visiem tiem ir arī labskanīgs nosaukums valsts valodā. Tas nepieciešams gan cienot latviešu valodu, gan praktisku iemeslu dēļ. Iedomāsimies ziņu raidījumu, kurā diktors informētu: "Šodien darba vizītē Rīgā viesojās Viļņas pilsētas deputāti un iepazinās ar Ušakova kepkas izbūves darbiem." Arī apkaimē dzīvojošajiem cilvēkiem būtu svarīgi, lai pareizi un labskanīgi varētu nodēvēt kalnu, kura tuvumā viņi dzīvo. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka vietvārdus Latvijā veido latviešu valodā atbilstoši latviešu valodas normām. Izvēlas tādus nosaukumus, kas iekļaujas latviskajā kultūrvidē, sekmē tās vērtību saglabāšanu un attīstību.
Tādēļ pilnībā atbalstāms ir rīdzinieces Baibas Bicēnas vēstulē Vienotības deputātiem izteiktais priekšlikums - abus kalnus nosaukt atbilstoši to atrašanās vietai, Dreiliņkalns un Kleistukalns. Tas precīzi definētu vietu un popularizētu apkaimes. Piemēram, nosaukums Dreiliņi šobrīd nav tik pazīstams, kā blakus esošais Purvciems vai Mežciems. Ja arī kāds no vietējiem iedzīvotājiem turpinātu saukt kalnu par kepku vai pižiku, tā ir brīva šī cilvēka izvēle, tomēr tie rīdzinieki, kuriem svarīga ir latviešu valodas labskaņa, varētu izmantot atbilstošākus nosaukumus.
Nosaukuma vilcināšanai nav arguments, ka, piemēram, kalnu Dreiliņos nedrīkstēs izmantot piecus gadus. Tas jau reāli eksistē, tātad nosaukums ir nepieciešams. Vai tad, ja kādā upē nedrīkstētu peldēties, tai nevajadzētu nosaukumu? Esmu nosūtījis vēstuli domes priekšsēdētājam, ar aicinājumu atbalstīt abu jauno vietvārdu, Dreiliņkalns un Kleistukalns, ieviešanu galvaspilsētā.
Autors: Olafs Pulks
Foto: TvNet