Rīgas domes diskriminējošie akti vērš namīpašniekus meklēt palīdzību EK
Jau ziņots, ka Rīgā no šī gada īpašniekiem par mājokļiem bez deklarētiem iedzīvotājiem pieaug NĪN likme īpašumam. Likme ir atkarīga no tā, cik personas nekustamajā īpašumā ir deklarētas un īpašuma platības. Lai nemaksātu 7,5 reizes lielāku nodokli, namsaimnieki un namu pārvaldnieki šogad meklējuši dažādas iespējas kā paglābties no likuma.
Viena šāda nama pārvaldnieks Guntis Rupenheits laikrakstam atklājis, ka jau šogad īrniekiem nācās palielināt īres maksu par 35 eiro mēnesī, lai apmaksātu Rīgas domes kārtējo ''afēru''. Pēc viņa teiktā šogad izdevies "izlīst kā caur adatas aci", taču situācija nākamgad un aiznākamgad pasliktināsies, jo tiks rēķināti attiecīgi 40 un 30 kvadrātmetru uz vienu deklarēto personu, bet mājā nav neviena brīva dzīvokļa. Vienīgā izeja būs meklēt cilvēkus ar vēlmi deklarēties Rīgā, taču šādas aktivitātes pēc likuma ir nelegālas.
Lielu pārsteigumu NĪN aprēķinā saņēma namīpašnieki, kuri dzīvojamās platības izīrē nelatviešiem, bet, piemēram, studentiem no ES. Nama pārvaldnieka Viktora Rožanova ēkā dzīvo dažādi cilvēki no dažādām valstīm. ''Viss jau bija labi, ēkā bija reģistrēts pietiekams personu skaits, pat vairāk nekā bija vajadzīgs. Biju šokēts, kad saņēmu savu NĪN aprēķinu tūkstošu eiro apmērā, kur trešā daļā bija zem 1,5% likmes. Sākumā uztvēru to kā kļūdu, jo no ēkā esošajām 47 personām sarakstā rādījās tikai 34. Izrādījās, ka 13 deklarētās personas nodokļu aprēķinā neņem vērā, jo tie nav latvieši ar pastāvīgu uzturēšanās atļauju''.
Rīgas domes jaunus grozījumus likumā var uztvert ne tikai kā kārtējo iespēju papildināt budžetu, bet arī kā diskriminējošo aktu pret iedzīvotājiem. Namīpašnieki ir spiesti ne tikai palielināt īres maksu un nelegāli deklarēt cilvēkus ēkā, bet arī tikt vaļā no visiem iebraucējiem, jo izīrēt dzīvojamo platību tiem ir pavisam neizdevīgi. Latvijas namīpašnieku un investoru biedrības iniciātori ir uzsākuši kustību pret Rīgas domi un pēc palīdzību meklē Eiropas Komisijā. ''Ir uzsākta lieta pret šo, bet rezultāta sasniegšanai ir nepieciešams laiks. Latvija pamazām sāk pārņemt padomju laiku likumus. Eiropas Komisijas biedri ir ieinteresēti lietas izskatīšanā un jau strādā pie tā. Tas ir nelegāls valdības veids nopelnīt uz iedzīvotājiem '' izteica LNIB priekšsēdētājs Aigars Stackis.
Diskriminitatīvais likums atbaida investorus, kuri rada darba vietas Latvijā, un biedē vietējos iedzīvotājus. Cilvēki ir ļoti neapmierināti ar piespiedu deklarēšanos. Daži iedzīvotāji pat uzskata, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs šādu likumu ieviesa cilvēku izspiegošanai, lai zinātu kādas tautības cilvēki un kur dzīvo, Krievijas iebrukuma gadījumā, daži uztver to kā valdības ksenofobiju.