Rīdzinieku tendence pārcelties uz dzīvi piepilsētā, mazpilsētā vai pat laukos pieaug

Pretēji vai par spīti visā pasaulē notiekošajiem globalizācijas un urbanizācijas procesiem, strauji pieaug arī iedzīvotāju vēlme pēc vienkāršām un dabiskām lietām. To pierāda ne tikai zaļās domāšanas popularitāte, lielais pieprasījumus pēc bioloģiski ražotiem produktiem vai pieaugošais eko preču veikaliņu skaits, bet par to liecina arī pilsētnieku lielā interese par nekustamajiem īpašumiem ārpus galvaspilsētas, kas strauji turpina augt pēdējos gados. «Rīdzinieku tendence pārcelties uz dzīvi piepilsētā, mazpilsētā vai pat laukos būtībā nav nekas jauns, taču pēdējos gados tas kļūst arvien vienkāršāk, ērtāk un līdz ar to pieejamāk,» stāsta nekustamo īpašumu kompānijas «Vestabalt» pārdošanas daļas vadītāja Raimonda Omule. 

Globālā urbanizācija turpina augt

Industriālā revolūcija, kas cilvēci skāra 18. gadsimta vidū, krasi mainīja ne tikai cilvēku dzīvesveidu, bet arī dzīvesvietu. Globālā urbanizācija ir neatgriezeniska, cilvēku skaitam turpinot pieaugt. Katru nedēļu uz dzīvi pilsētās pārceļas 1.5 miljoni cilvēku. Sociologi prognozē, ka 2025. gadā pilsētās dzīvos jau 70% no pasaules iedzīvotājiem. 

Latvija pasaules kartē nav izņēmums, un arī mūsu valstī lauku iedzīvotāju skaits samazinās. Pilsētās dzīvojošo skaits Latvijā kopš 1950. gada ir pieaudzis no 29% uz 69%. Rīgā iedzīvotāju skaits sastāda ap 50% no Latvijas kopējā iedzīvotāju skaita.

Vai pilsēta kļūst pārāk urbāna?

Pēdējos gados arvien vairāk dzirdam par cilvēkiem, kuri, tieši pretēji pasaulē valdošajai urbanizācijas tendencei, ir nolēmuši atstāt dzīvi trokšņainā pilsētā, lai pārceltos uz kādu ciemu vai pat dziļākiem laukiem. 

Nekustamo īpašumu kompānijas "Vestabalt" pārdošanas daļas vadītāja Raimonda Omule norādīja, ka, lai arī pasaulē veiktie aptaujas rezultāti liecina par to, ka visvairāk pārcelties uz laukiem būtu gatavi iedzīvotāji, kas ir vecāki par 50 gadiem (40 %), savukārt vismazāk to būtu gatavi darīt gados jauni cilvēki, bez bērniem vecumā līdz 29 gadiem (28 %), "Vestabalt" rīcībā esošā informācija un apkopotie nekustamo īpašumu tirgus analīzes dati rāda, ka lielākoties apzinātu izvēli dzīvot reģionos izdara tieši jaunas ģimenes ar bērniem.

"Pieaug arī to interesentu skaits, kuri vēlas iegādāties īpašumus laukos, lai iekārtotu tur savas brīvdienu mājas. Šādi īpašumi lielākoties tiek meklēti simt kilometru rādiusā ap Rīgu, un vidējais vecums cilvēkiem, kuri meklē šādus nekustamos īpašumus, krietni pārsniedz 30 gadu slieksni. Esmu dzirdējusi, ka vietējie šādus cilvēkus dēvē par svētdienas lauciniekiem," stāsta Raimonda Omule.

Sapnis par māju

Ārpus pilsētām cilvēki izvēlas dzīvot visdažādāko iemeslu dēļ. Vienam tā ir vēlme pēc veselīgākas un dabiskākas vides, otram – mantots lauku īpašums, trešajam, iespējams, sapņa piepildīšana par tomātu audzēšanu siltumnīcā. 

Laukos ir lieliskas iespējas tikt pie augstvērtīgas pārtikas. Pat ja negribas audzēt paši, ir viegli atrast kādu kaimiņu, kas to dara. Ārstu pieredze rāda, ka lauku iedzīvotājiem, piemēram, alerģijas ir novērojamas krietni retāk kā pilsētniekiem. Interesants ir vācu pētnieku secinājums, ka pilsētnieki ir uzņēmīgāki pret stresu. Tāpat secināts, ka pilsētā augušajiem cilvēkiem ir divas reizes lielāks risks saslimt ar šizofrēniju.

"Arī finansiālu apsvērumu dēļ cilvēki var lemt par labu dzīvei ārpus Rīgas. Cilvēkiem, kuriem ir sapnis dzīvot mājā, bet pilsētā realizēt to nav pa kabatai, iesaku papētīt mājokļu piedāvājumus kādā citā pilsētā vai mazpilsētā. Salīdzinājumā ar Rīgu, mājokļu cenas citās pilsētās ir daudz pieejamākas, arī īres cenas ir krietni zemākas," cenu attiecību nekustamo īpašumu tirgū skaidro Raimonda Omule.