"Swedbank" Baltijas Mājokļu pieejamības indekss: Pērn 4.ceturksnī Rīga līderpozīcijā mājokļu pieejamībā

Swedbank Mājokļu pieejamības (MPI) indekss Rīgā pērn 4.ceturksnī turpināja uzlaboties un bija augstākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū jau otro ceturksni pēc kārtas. Rīga pārņēmusi līderpozīciju no Tallinas, kur MPI pērn pasliktinājās. Tallinas mājokļu tirgus kļūst arvien "karstāks" - mājokļu cenas 4.ceturksnī pieauga par 18% gada laikā, divkārt pārspējot straujo algu kāpumu. Turpretī Rīgā pērn vidējā neto alga auga straujāk par mājokļu cenām, tādējādi uzlabojot mājokļu pieejamību.

Pērn 4.ceturksnī mājokļa cenu kāpums Rīgā bija lēnākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū

Pērn 4.ceturksnī MPI Rīgā uzlabojās līdz 160 no 158 3.ceturksnī. Indeksa vērtība 160 nozīmē, ka "standarta" mājsaimniecības ienākumi bija par 60% augstāki, nekā tas ir nepieciešams, lai atļautos mājokļa kredītu un nenovirzītu tā apkalpošanai vairāk par 30% no ģimenes kopējiem ienākumiem. Ceturkšņa laikā MPI uzlabojās, jo Rīgā vidējā neto alga pieauga par 2.2% (par 6.4% gada laikā), savukārt mājokļa cenas sadārdzinājās par 1.4% (3.7% gada laikā). Savukārt, procentu likmes saglabājās daudz maz stabilas ap 3.4% atzīmi, neskatoties uz EURIBOR kāpumu.

"Turpmāko attīstību Latvijas mājokļu tirgū ietekmēs vairāki faktori. Pirmkārt, noteicošs faktors būs iespējamās izmaiņas likumdošanā, tas attiecas gan uz "nolikto atslēgu principu", gan termiņuzturēšanās atļaujām. Otrs faktors ir Ukrainas-Krievijas konflikts un tā ietekme uz Latvijas eksportu, darba tirgu un mājsaimniecību noskaņojumu. Tas varētu atsaukties lēnākā algu kāpumā, kas savukārt mazinātu mājsaimniecību spēju un vēlmi iegādāties mājokli, līdz ar to vājinot mājokļu cenu kāpumu un kopējo tirgus aktivitāti," saka Kristilla Skrūzkalne, Swedbank ekonomiste.

Tallinā MPI 4.ceturksnī nedaudz samazinājās līdz 154, pret 3.ceturksni dzīvokļa cenas sadārdzinājās par 4.9%, vidējā alga kāpa par 4.8%, līdz ar to MPI pasliktinājās vien nedaudz. Salīdzinot ar gadu iepriekš, 4.ceturksnī dzīvokļu cenu kāpums sasniedza 18.5%, bet vidējā neto alga pieauga par 8.2%. Igaunijas darba tirgus uzkaršana ir viens no iemesliem tik spējam algu un mājokļu cenu kāpumam. Tomēr tā kā ražīgums nav turējis līdzi tik straujam algu kāpumam, nākotnē, visticamāk, algu un līdz ar to mājokļa cenu izaugsme sabremzēsies.

Viļņā MPI joprojām bija zemākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū. 4.ceturksnī MPI nedaudz pasliktinājās līdz 130, galvenokārt dēļ strauja dzīvokļu cenu kāpuma - salīdzinot ar 3.ceturksni dzīvokļu cenas sadārdzinājās par 4.5% un to nespēja atsvērt 1.6% algu kāpums un neliela procentu likmju samazināšanās. 4.ceturksnī dzīvokļa cenas pieauga par 4.7% salīdzinot ar gadu iepriekš, bet algu kāpums bija 3.6%, lēnākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū.

Pirmās iemaksas sakrāšana Rīgā prasa aptuveni divus gadus, ja tam novirza trešdaļu no ienākumiem

4.ceturksnī laika posms, kas mājsaimniecībai nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai, Rīgā samazinājās par gandrīz nedēļu un sasniedza 24.9 mēnešus. Tallinā tas palika nemainīgs un bija 25.4 mēneši, bet Viļņā palielinājās par mēnesi - līdz 34.4 mēnešiem.

Rīgā "standarta" mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai šī gada 4.ceturksnī bija jāspēj novirzīt 169 eiro mēnesī, kas nepārsniegtu 30% no mājsaimniecības ikmēneša pēcnodokļu ienākumiem. Savukārt Tallinā un Viļņā šī summa būtu 262 un 207 eiro.

Par Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksu

Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksu publicē ik ceturksni. Indekss atspoguļo hipotētiskas mājsaimniecības spēju iegādāties "standarta" mājokli Baltijas valstu galvaspilsētās, bet neatspoguļo nekādu informāciju par dzīvokļu pārdošanas iespējām. Indekss ietver kredītu apkalpošanas izmaksas, bet neiekļauj mājokļa uzturēšanas izdevumus, piemēram, komunālos un nodokļu maksājumus.

Indeksa vērtība 100 nozīmē, ka mājsaimniecība novirza kredīta apkalpošanai tieši 30% no tās pēcnodokļu ienākumiem, lai iegādātos 55 kvadrātmetrus lielu dzīvokli. Indeksa aprēķināšanā tiek pieņemts, ka: 1) mājokļa pirkšanai tiek ņemts hipotekārais kredīts ar 30 gadu termiņu; 2) tiek maksāta vidējā tirgū pieejamā hipotekārā kredīta procentu likme; 3) mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalgai, ko saņem attiecīgajā galvaspilsētā; 4) hipotekārā kredīta pirmā iemaksa ir 15%. Indeksa aprēķināšanas metodoloģija ir izmantojama, lai jebkura mājsaimniecība varētu salīdzināt savu situāciju un gūt priekšstatu, kāds ir tās personīgais mājokļu pieejamības indekss. Indekss ļauj mājsaimniecībai izprast savu relatīvo finanšu situāciju, bet nekalpo par pamatu bankas kredīta piešķiršanai.

 

Autors: Ivars Svilāns

Foto: treideri.lv