Elksniņš: Jāpārskata atteikumi piešķirt pielaides valsts noslēpumam NA ministrei un "Saskaņas" deputātiem
Ģenerālprokuratūrai un Satversmes aizsardzības birojam ar rītdienu būs pienākums pārskatīt lietas, kas saistītas ar pielaides darbam ar valsts noslēpumam piešķiršanu kā tieslietu ministrei Baibai Brokai (NA), tā arī Saeimas deputātiem Andrejam Elksniņam (SC) un Jānim Urbanovičam (SC).
To nosaka Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2014. gada 29.aprīļa spriedums lietā Ternovskis pret Latviju, kurš, tā nepārsūdzības gadījumā, stāsies spēkā šodien. Par šā sprieduma pārsūdzību Ministru kabinets lems šodienas valdības slēgtajā daļā.
Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu - ģenerālprokurora lēmums attiecībā uz iesniedzēja pielaidi neatbilst prasībām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu sacīkstes un vienlīdzības ievērošanu, turklāt neparedz arī pienācīgas garantijas prasītāja interešu aizsardzībai. Tāpat spriedumā ir atzīts, ka iesniedzējam nav iespēju atspēkot slepeno informāciju, kas kalpoja par pamatu galīgam un neapstrīdamam lēmumam.
"Ir jāatgādina, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa Ternovksa lietā piesprieda 5000 EUR lielu kompensāciju, un savu izlemšanas kārtu ECT gaida vesela virkne citu lietu, kurās tiesvedība ir uzsākta, kā reiz par pielaides nepiešķiršanu opozīcijas deputātam. Šai lietai, cik noprotams, pievienosies arī tieslietu ministre Baiba Broka (NA)," pauž A.Elksniņš.
Viņaprāt, Ģenerālprokuratūrai ar rītdienu būs jāveic pasākumi aizskarto personu tiesību atjaunošanai, savukārt likumdevējam jāievieš nepieciešamie pasākumi sistēmas trūkumu novēršanai, kas nozīmē - ģenerālprokuratūras kā pārsūdzības instances lomas pārskatīšana lietās - par pielaides valsts noslēpumu, operatīvajās lietās īstenoto uzraudzību, materiālu kā valsts noslēpuma objekts klasificēšanu, izraidīšanas un bēgļu statusa lietu piešķiršanas tiesisko regulējumu. Arī jaunie grozījumi Kriminālprocesa likumā, ka tikai tiesas var iepazīties ar operatīvo lietu, nebūtu saskaņā ar Konvenciju pēc šī sprieduma. Šādu prasību neizpildes gadījumā nākotnē, ECT piespriedīs Latvijas valstij arvien lielākus naudas sodus.
"Turklāt, lai neradītu diskriminējošo situāciju, pat pirms tiek mainīta likumdošana, jau tagad ir jāņem vērā ECT spriedumā noteiktais - respektīvi, pat ja valsts gadu garumā mainīs likumus, visu šo periodu šie vecie likumi faktiski nedarbosies", norāda A.Elksniņš.
Zīmīgi, bet Satversmes tiesa 2003. gada 23.aprīļa spriedumā lietā Nr.2002-20-0103 ir atzinusi, ka ģenerālprokuratūra ir atzīstama par efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli, un tieši šī Satversmes tiesas pozīcija vismaz 10 gadus kalpoja kā arguments, turpinot stiprināt policejisko valsti un neieviestu nepieciešamās izmaiņas personu tiesību un likumīgo interešu uzraudzībā, tostarp, pieteiktajā reformās specdienestu uzraudzības palielināšanai.
Autors: Andrejs Elksniņš
Foto: LETA