"Saskaņa": grozījumi Krimināllikumā iedzīvotājiem var radīt neparedzamas sekas, jo ir juridiski nekorekti

Šī gada 12.februārī Saeima steidzamības kārtībā pieņēma virkni grozījumu Krimināllikumā, kas skar aktuālas, mūsu sabiedrībā pēdējā laikā daudz apspriestas tēmas par personu atbildību saistībā ar iesaistīšanos bruņotā konfliktā ārpus Latvijas un šāda konflikta atbalstīšanu.

SASKAŅA pauž skaidru un konsekventu nostāju par to, ka mūsu iedzīvotājiem nav jāpiedalās svešajos karos un personas būtu saucamas pie kriminālatbildības gan par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā, gan tā atbalstīšanu.

Tomēr lielajā steigā virzītajos priekšlikumos ir ietverts juridisks brāķis - neskaidra un izplūdusi norma par to, kādos gadījumos personas būtu saucamas pie kriminālatbildības par bruņotā konflikta finansēšanu. Likums turpmāk atļaus saukt personu pie kriminālatbildības par finanšu līdzekļu vai citas mantas gan tiešu, gan netiešu vākšanu vai nodošanu bruņotajā konfliktā iesaistītajai pusei.

Apzinoties juridisko paviršību, Saeimas sēdē tika apgalvots, ka pie atbildības tiks sauktas tikai tās personas, kuras noziegumu izdarījušas tīši un tikai tad, ja tiks pārkāptas daudzās konvencijas, kas reglamentē humanitārās palīdzības sniegšanu.

Tātad, lai izprastu šīs normas jēgu un leģitīmo mērķi, Krimināllikumam būs jāpievieno Saeimas sēdes stenogramma, turklāt iedzīvotājiem, kuri saviem radiniekiem vai paziņām uz bruņotā konflikta valsti sūtīs naudu, medikamentus vai citas lietas, būs jāspēj orientēties neskaitāmajās konvencijās, lai saprastu, vai viņu rīcība ir kriminālsodāma. Pretējā gadījumā viņiem draudēs bargs sods - brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem.

Uzskatām, ka tādējādi ir pārkāpts ļoti svarīgais likumdošanas princips par to, ka likuma normai ir jābūt skaidrai un saprotamai visiem likuma lietotājiem. Īpaši tas, mūsuprāt, attiecināms uz to likumu normām, kas paredz kriminālatbildību.

 

Autors: Katrīna Iļjinska

Foto: puaro.lv