EP deputāti veido pamatu ilgtspējīgai zivsaimniecībai Baltijas jūrā

Tā kā 2014.gadā stājās spēkā jaunā Kopējā zivsaimniecība politika (KZP), Eiropas Parlamenta Zivsaimniecības komitejas locekļi otrdien, 31.martā, apstiprināja pirmo ilgtermiņa plānu zvejošanas uzraudzībai un kontrolei. Tas attiecas uz mencu, brētliņu un reņģu zvejniecību Baltijas jūrā un dod lielākas iespējas zvejniekiem prognozēt izmaiņas.

Ilgtermiņa pieeja un fakts, ka šīs trīs zivju sugas tiks pārvaldītas zem viena kopīga plāna, ļaus zvejošanu Baltijas jūrā padarīt daudz ilgtspējīgāku.

Ziņotājs Jarosław Wałęsa (EPP, Polija): "Šis plāns ir aizsākums jautājumā par tik jūtīgo Baltijas jūras ekosistēmu. To patiešām var uzskatīt par soli attīstībā, kuru var pielāgot, kad zinātnieki izstrādās jaunas pieejas vairāku sugu pārvaldībai. Jebkurā gadījumā, vairāku sugu pārvaldības pieeja ir daudz efektīvāka par katras pārvaldību atsevišķi. Ilgtermiņa plānam būtu jānodrošina līdzsvarota un ilgtspējīga attiecīgo sugu izmantošana un zvejniecības iespēju stabilitāte, kas nozīmē arī stabilitāti zvejnieku ienākumos."

Ziņojuma projekts tika pieņemts ar 20 balsīm "par", 1 "pret" un 2 "atturas".

Ilgtspējīga zvejniecība: galvenie mērķi, kas jāievēro pilnveidotajā KZP

EP deputāti uzsver, ka attiecīgo zivju sugu krājumi jāatjauno un jāuztur "virs" biomasas līmeņa, kas nodrošinātu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY - maximum sustainable yield), tādējādi atspoguļojot KZP galveno mērķi. Ilgtspējīgas ieguves apjoms nozīmē nozvejot ne vairāk par to, cik konkrētā suga attiecīgajā gadā var reproducēt.

Plānā ietverti arī nosacījumi citu būtisku KZP elementu ieviešanai, piemēram, "izmešanas" aizliegums un reģionalizācija (vairāk - jaunajā KZP).

 

Autors: Marta Rībele

Foto: TvNet