Informētība par Latvijas prezidentūru ES padomē nenozīmē arī izpratni par to

Interpretējot jaunākā "DNB Latvijas barometra" pētījuma datus par Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, kopumā lielākā daļa respondentu ir informēti par Latvijas prezidentūru kā tādu (81%), un vairākums respondentu atbalsta vienu no Latvijas prezidentūras nospraustajiem uzdevumiem - konkurētspējīga Eiropa (58%). Taču, neraugoties uz tādējādi veiksmīgo prezidentūras reklāmas kampaņu, iedzīvotājiem ir grūti spriest par tās panāktajiem rezultātiem. Turklāt tikai puse aptaujāto uzskata, ka prezidentūra spodrina Latvijas tēlu (49%).

Aplūkojot respondentu domas par to, kādām prezidentūras prioritātēm vajadzētu būt viņu ieskatā, jāsecina, ka šajā sadaļā iedzīvotāju nostāja gan ir vairāk lokāli orientēta, piemēram, starp populārākajām prioritātēm minētas rūpes par iedzīvotāju labklājību, Latvijas iedzīvotāju interešu aizstāvība, jaunu darbavietu un Latvijas ekonomikas attīstīšana. Šīs prioritātes drīzāk būtu jāattiecina uz Latvijas valdības atbildību un grūtāk būtu savienojamas ar prezidentūras pamatnostādnēm, vadot Eiropas Savienības Padomi visu dalībvalstu vārdā.

Nevar nepamanīt respondentu vēlmi starp vislabāk Latviju reprezentējošām personām prezidentūras laikā atzīmēt populāras personas, kas realitātē tomēr ļoti attāli saistāmas ar Latvijas prezidentūru vai vispār ar to nav saistītas. Šādu personu vidū ar lielu atrāvumu minēta Vaira Vīķe-Freiberga (23%), kurai seko esošais Valsts prezidents Andris Bērziņš (14%), un, tikai sākot ar trešo vietu, ierindojas reāli ar Eiropas Savienības prezidentūras vadīšanu saistītie Latvijas ministri. Tas ir normāli, ka bieži vien atbilžu variantos cilvēki norāda populārākās un zināmākās personas, taču tas vēlreiz norāda uz to, cik neliela izpratne iedzīvotāju vidū ir par Eiropas Savienības uzbūves mehānismiem.

Pētījuma noslēgumā ar nožēlu jāsecina, ka mazāk nekā katrs ceturtais iedzīvotājs sevi pārliecinoši uzskata par pilntiesīgu Eiropas Savienības pilsoni (23%). Šī acīmredzot ir mums raksturīga skepse, tostarp attiecībā arī uz mūsu pašcieņu, jo tomēr lielākā sabiedrības daļa ir kaut reizi izmantojusi kādu no Eiropas Savienības garantētajām brīvībām, piemēram, brīvi pārvietoties tās teritorijā. Diemžēl šādā aspektā Latvijas prezidentūra nav būtiski uzlabojusi sabiedrības viedokli.

 

Autors: Ieva Kārkliņa

Foto: lsm.lv