Zīle: Sociālais dempings un solidaritātes trūkums var sagraut ES
Sociālais dempings un solidaritātes trūkums vairākos jautājumos var sagraut Eiropas Savienības (ES) vienoto tirgu un vājināt ES arī kopumā, intervijā aģentūrai LETA pauž Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).
Eiroparlamentārietis augstu novērtē Latvijas ekspertu un iesaistīto darbinieku paveikto prezidentūras laikā ES Padomē, taču ir skeptisks par politiskā līmeņa sasniegumiem. Viņaprāt, neviena prioritāte, ko Latvija bija izvirzījusi, uz priekšu īsti nav pavirzījusies. Par lielu izgāšanos deputāts sauc Austrumu partnerības samitu.
Kā Eiropā būtu jārisina bēgļu problēma un ko vajadzētu darīt Latvijai?
Situācija ir ļoti sarežģīta. Eiropas Komisijas (EK) piedāvātā bēgļu kvotu ieviešana būtībā problēmu nerisina. Akcents tiek likts tikai uz esošo bēgļu Itālijā, Grieķijā un daļēji Maltā sadalīšanu pa ES dalībvalstīm. Tas nerisina problēmas cēloni un nedod atbildes uz virkni jautājumu. Pat ja mēs pieņemam šīs kvotas, nav skaidrs, kurš sīrietis vai eritrietis, kas nokļuvis bēgļu nometnē Itālijā, tiks sūtīts uz Latviju, kurš uz Vāciju.
Tikko cilvēks ir saņēmis bēgļa statusu Itālijā, viņš visbiežāk dodas uz Franciju vai Austriju. Pēdējā laikā Vācija un Francija mēģina uzturēt kārtību uz savām robežām, gandrīz vai pārtraucot Šengenas līguma darbību. Šīs ir tās bīstamās lietas, uz kurām nav atbildes EK priekšlikumā.
Pēc kvotām 1,2% bēgļu pienākas arī Latvijai. Bet nav zināms, kāpēc par vienu no kritērijiem ir izraudzīts migrācijas līmenis pēdējos četros gados. Vai tas ir apdraudējums Vācijas un Francijas sabiedrībai, pamatnācijas apdraudējums, traucēklis sabiedrības integrācijai, valsts valodas lietošanai? Ja tas ir tā, šī situācija kā kritērijs ir jāmodificē un jāpiemēro arī Latvijā. Manuprāt, Latvijas prezidentūrai ES Padomē bija pienākums noskaidrot, kāpēc šāds kritērijs tiek lietots bēgļu kvotas noteikšanā. Latvija fiziski nevar uzņemt daudz bēgļu, jo Mucenieku bāzē nav tik daudz vietas. Kas notiks, ja Latvijā bēgļa statusu ieguvusī persona izdomās doties, piemēram, uz Zviedriju? Viņš tiks sūtīts atpakaļ uz Latviju, Zviedrija var sākt arī pārbaudīt visus, kas no Latvijas ieceļo tās teritorijā, piemēram, visus prāmja pasažierus. EK neskaidrais priekšlikums, manuprāt, var novest pie ES sadrumstalošanas. Es paredzu, ka jūnija beigās vai jūlija sākumā būs būtiski lēmumi šajā jautājumā.
Otrs aktuāls jautājums ir ES attiecības ar Krieviju. Kāds ir jūsu viedoklis sankciju jautājumā?
EP ir pieņēmis stipru rezolūciju pret Krieviju vērsto sankciju jautājumā. Rezolūcija paredz sankciju turpināšanu pret Krieviju. Cita lieta, ko varbūt daudzi nezina, ka ES sankcijas pret Krieviju ir daudz maigākas nekā ASV sankcijas. Kaut vai enerģētikas jomā. Joprojām turpina darboties Krievijas un Eiropas valstu kopuzņēmumi "Statoil", "Shell", "British Petroleum" . Šie uzņēmumi ir saņēmuši no savām valstīm - Holandes, Norvēģijas un Lielbritānijas - atļauju turpināt sadarbību ar Krieviju. Šie kopuzņēmumi dod Krievijai tehnoloģiskas priekšrocības apgūt jaunas enerģētikas jaudas. Daļa šo kopuzņēmumu ir reģistrēta EK prezidenta Žana Kloda Junkera ilgi pārvaldītajā Luksemburgā, kur izveidotais režīms ļauj izvairīties no lielas daļas ienākumu aplikšanas ar nodokļiem.
Vai zaudējumi, ko Krievijas sankciju dēļ cieš piena un šprotu ražotāji, nav pietiekams iemesls, lai Latvija vēlētos sankciju atcelšanu?
Sankcijas pret Krieviju ir jāturpina. Latvijai ir pietiekami laba vēsturiskā atmiņa, lai zinātu, ko šādās situācijās nozīmē piekāpties Krievijai. Īstermiņa ieguvumi piena produkcijas un šprotu ražotājiem nevar būt arguments politiskās pozīcijas maiņai. Turklāt liela daļa piena pārstrādes uzņēmumu - "Valmieras piens", "Rīgas piensaimnieks - diemžēl ir nonākuši Krievijas biznesmeņu īpašumā. Šie uzņēmumi ir orientējušies uz Krievijas tirgu. EK finansiāli palīdzēja kompensēt zaudējumus, kas piena ražotājiem radās sakarā ar Krievijas tirgus aizvēršanu un nepieciešamību meklēt citus produkcijas noieta tirgus. Šprotu ražotājiem bija skaidrs, ka agrāk vai vēlāk Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests "Rosseļhoznadzor" atradīs kādu formālu iemeslu, lai pārtrauktu Latvijas šprotu importu. Manuprāt, nodokļu maksātājiem nav jāuzņemas papildu slogs tikai tāpēc, ka piena produktu un šprotu ražotāji vēlējās vairāk nopelnīt, orientējoties tikai uz Krievijas tirgu.
Vai Krievijas izvērstā propaganda saistībā ar notikumiem Ukrainā ir problēma arī televīzijas skatītājiem citās ES valstīs?
ES ir redzami divi Krievijas televīzijas kanāli. "Russia today" ir angļu valodā raidošs kanāls, kurā strādā žurnālisti un komentētāji, kuriem angļu valoda ir dzimtā valoda, un "Sputņik", kurš raida vairākās valodās, tai skaitā franču valodā. Kāpēc tas neapdraud angļus, vāciešus, francūžus tik lielā mērā kā, piemēram, latviešus? Baltijas valstīs, sevišķi Latvijā, ir ļoti lielas krievu valodas lietošanas un Krievijas televīzijas kanālu skatīšanās tradīcijas. Lielbritānijā angliski raidošais kanāls "Russia today" aizņem ļoti mazu auditorijas daļu, tāpēc līdz sabiedriskās domas ietekmēšanai tur ir ļoti tālu.
Kā rāda mediju dati, Latvijā 50% no elektronisko mediju apraides ir Krievijas produktu retranslācija. Kas pats par sevi ir briesmīgi. Klāt vēl nāk Latvijā ražotie produkti krievu valodā. Skaidrs, ka retranslētā Krievijas produkcija ir kvalitatīva, jo tās veidošanā ir ieguldīta liela nauda. Latvijā labāk zināmā svešvaloda ir krievu valoda, tāpēc skatītāju kaimiņvalstī veidotajām filmām un šoviem netrūkst, arī latviešu vidū. Pa vidu parādās ziņu raidījumi, kas izklāsta notikumus pašu valstī un ārzemēs Krievijai vēlamā gaismā.
Kā bīstams jāmin fakts, ka daudzi Latvijas elektroniskie un rakstošie mediji ir pārdoti uzņēmumiem, kas ir saistīti ar Krievijas kapitālu. Hibrīdkara apstākļos šie mediji tiek izmantoti kā ierocis sabiedrības ietekmēšanai. Un ES nav nekāda regulējuma, kas ļautu šo mediju tirgu ierobežot. Eiropā ir liberāli noteikumi mediju jomā. Televīzijas kompānijas var reģistrēt ārzemēs, piemēram, Lielbritānijā, un strādāt uz Latviju. Tā ir problēma, kas jārisina.
Vai Latvijā ir vajadzīgs vēl viens televīzijas kanāls, kas raidītu krievu valodā?
Nē, protams, nē. Tas neko neatrisinātu, jo šis kanāls ar savu saturu nespētu konkurēt. Tas nebūs, kā saka Krievijā, naratīvs - nespēs mainīt krievvalodīgo cilvēku vēsturisko atmiņu un kopīgās kultūras vērtības. Turklāt ierobežoto līdzekļu dēļ jaunais televīzijas kanāls, visticamāk, nebūs īpaši kvalitatīvs. Tie krievvalodīgie iedzīvotāji, kas ir lojāli Latvijas valstij, tādi būs arī turpmāk. Viņus neietekmēs vēl viena televīzijas kanāla parādīšanās. Savukārt tie, kas gadu desmitiem ir dzīvojuši [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina Krievijas informatīvajā telpā, nepāries uz Latvijā ražoto televīzijas produktu krievu valodā.
Ar ko jums paliks atmiņā Latvijas prezidentūra ES Padomē?
Tie cilvēki, kuri prezidentūrā strādāja tehniskā līmenī, izdarīja ļoti labu darbu. Visi, kas veica organizatorisko darbu, ir nopelnījuši tikai pozitīvu vērtējumu. Vairumā gadījumu atzinīgi vērtējams arī ekspertu, valsts sekretāru, ierēdņu darbs ar dažādiem dokumentu projektiem vides, finanšu un citās jomās.
Cita lieta ir prezidentūras politiskais līmenis. Manuprāt, neviena prioritāte, ko Latvija bija izvirzījusi, nekur uz priekšu nav īsti tikusi. Liela izgāšanās bija Austrumu partnerības samits. Manā skatījumā, tas bija absolūti neveiksmīgs pasākums. Tas nodarīja divus ļaunumus - radīja vilšanos Ukrainas un Gruzijas sabiedrībā un šo valstu politiskajos līderos, kuri sanāksmē nesaņēma nekādu virzību uz bezvīzu režīmu ar ES. Tāpat tā nebija laba ziņa ukraiņu sabiedrībai un, manā izpratnē, ir nopietna ģeopolitiska neveiksme.
Arī vēlme iekļaut šīs sešas Austrumu partnerības valstis vienā rezolūcijā, manuprāt, nav iespējama. Nevar salikt kopā Armēniju un Azerbaidžānu ar Ukrainu un Gruziju. Šīm valstīm ir dažādas intereses, un arī savstarpējās attiecības nav tās labākās, kaut vai Armēnijas un Azerbaidžānas nopietnās domstarpības Kalnu Karabahas dēļ.
Kas Latvijas ierindas sabiedrībai palika atmiņā no Austrumu partnerības samita? Bildes visos portālos, kā uz sarkanā paklāja Junkers skūpstās ar visu citu valstu līderiem. Manuprāt, no sabiedrisko attiecību viedokļa, uz to bija vienkārši kauns skatīties. Domāju, ka kopš Padomju Savienības komunistiskās partijas jeb PSKP ģenerālsekretāra Leonīda Brežņeva laikiem nekas tāds nebija redzēts.
Ar kādām nozīmīgām problēmām jūs pats tagad nodarbojaties Eiropas Parlamentā?
Es strādāju EP Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā. Darbojos Transporta un tūrisma komitejā un kā aizstājējs arī Ekonomikas un monetārajā komitejā.
Daudz laika un enerģijas aizņem darbs pie dzelzceļa pārvadājumu likumdošanas sakārtošanas. Piemēram, lai igauņu jaunais "Stadler" vilciens varētu iebraukt Latvijas teritorijā, tam ir nepieciešama drošības pārbaude un sertifikācija. Savukārt vilcieni no Krievijas un Baltkrievijas var braukt bez problēmām. Nesakārtotā likumdošana ne tikai neļauj atjaunot pasažieru pārvadājumus starp Tallinu, Rīgu un Viļņu, bet arī liedz veikt kravu pārvadājumus uz Rīgu no Klaipēdas un Tallinas ostām. Arī Rietumeiropā vienas valsts dzelzceļa kompānijai bieži vien ir apgrūtināts darbs citas valsts teritorijā, kas rada neērtības pasažieriem un sadārdzina biļetes.
Tāpat jau ilgāku laiku ir iestrēdzis jautājums par pasažieru tiesībām aviācijas pārvadājumos, jo aviokompānijas pretojas tirgus liberalizācijai, tiek aktualizēts Spānijas un Lielbritānijas strīds par Gibraltāra un tās lidostas statusu.
Manuprāt, liela problēma ir arī sociālais dempings, ko cenšas realizēt Vācija, prasot, lai tālbraucējiem šoferiem tās teritorijā tiek maksāta daudz lielāka alga - 8,5 eiro stundā, turklāt nepaskaidrojot, vai šajā summā ietilpst arī komandējuma nauda. Manuprāt, šādas prasības mērķis ir izspiest no autopārvadājumu tirgus Austrumeiropas, tostarp Latvijas, autopārvadātājus. ES balstās uz brīvo tirgu - uz brīvu cilvēku, preču, pakalpojumu un finanšu kustību. Ja kāds no šiem komponentiem tiek traucēts, ES, manuprāt, var tikt sagrauta.
ES ekonomikas atdzīvināšanai tiek veidots Žana Kloda Junkera fonds, kurā triju gadu laikā plānots piesaistīt privātās investīcijas 315 miljonu eiro apmērā. Latvija ir iesniegusi 57 projektus, no kuriem, iespējams, atbalstu varētu gūt tikai 150 miljonus vērtais Inčukalna apakšzemes gāzes krātuves paplašināšanas projekts, kas diez vai ir vajadzīgs "Latvijas Gāzes" akcionāriem, jo gāzes patēriņš samazinās un esošā apakšzemes krātuve netiek piesūknēta pilna. Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai šis projekts būtu interesants Vācijas pensiju fondiem, komercbankām un citiem privātajiem akcionāriem.
Vai, jūsuprāt, Latvijas valdošā koalīcija Valsts prezidenta vēlēšanās "neaizspēlējas" par tālu?
Es domāju, ka Valsts prezidenta vēlēšanas ir ārpus koalīcijas stāvošs jautājums. Es atceros 1999.gadu, kad Valsts prezidentes amatā pirmo reizi tika ievēlēta Vaira Vīķe-Freiberga. Toreiz "Latvijas ceļš" vēlējās uzspiest koalīcijai Anatolija Gorbunova kandidatūru, bet tobrīd opozīcijā esošās Tautas partijas līderis Andris Šķēle veikli izmantoja situāciju, lai gāztu Viļa Krištopāna valdību. Valdības maiņa pati par sevi nav nekas ārkārtējs. Toties Latvija uz astoņiem gadiem ieguva izcilu prezidenti.
Tāpēc uzskatīt, ka Laimdotas Straujumas valdības saglabāšana ir absolūta prioritāte pret prezidenta izvēli - tas nav nopietni. Skaidrs, ka Valsts prezidents ir daudz lielāks stabilitātes garants nekā visumā, kā vienmēr, ne sevišķi draudzīgā koalīcija. Es ceru, ka šajā Saeimā arī turpmāk koalīcijas sastāvs būs tās pašas trīs partijas - "Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība, iespējams, ar kādām nelielām izmaiņām.
Svarīgākais bija ievēlēt labāko prezidentu, un Nacionālajai apvienībai likās, ka tas ir Egīls Levits. Tas, ka, visticamāk, ar opozīcijas balsīm prezidenta amatā tika ievēlēts Raimonds Vējonis, nav nekas traģisks. Vējonis pēdējos gadus strādāja aizsardzības ministra amatā un, lai kas notiktu, nevar pagriezties pretējā virzienā savā politiskajā virzībā. Es novēlu jaunievēlētajam prezidentam vienmēr būt ar stingru mugurkaulu, ja gadījumā gadās kādas iekšpolitiskas kolīzijas un viņam nākas ieņemt citādu nostāju nekā partijām, kas viņu ievēlēja.
Vai piekrītat viedoklim, ka Valsts prezidenta vēlēšanās zaudēja nevis Levits, bet Nacionālā apvienība?
Nē. Es domāju, ka Nacionālā apvienība nezaudēja neko. Mēs izvirzījām kandidātu, kas neoficiālajā iedzīvotāju aptaujā bija viens no līderiem. Sabiedrība iepazina Levitu no vairākām intervijām radio un televīzijā. Kā var Nacionālā apvienība zaudēt ar to, ka mēs atbalstījām tādu spēcīgu kandidātu? Vējonis un Levits vēlēšanās nebija pretēji oponenti. Mūsuprāt, Levits bija spilgtāka personība ar labāku stratēģisku izpratni Latvijai.
Vai Nacionālā apvienība prāto turpmāk Levitu ciešāk iesaistīt Latvijas politikā?
Levits nav nevienas partijas biedrs, un līdz 2018.gadam viņam ir ES Tiesas tiesneša statuss. Šai pašā gadā būs Saeimas vēlēšanas. Levits ir izrādījis politisku aktivitāti, viņš ir Satversmes preambulas autors. Ja Levits vēlēsies kandidēt nākamajās Saeimas vēlēšanās, Nacionālā apvienība viņu labprāt vēlētos redzēt savu domubiedru pulkā.
Autors: LETA
Foto: LETA