Latvijas politiķi vairāk skeptiski par jauno aizdevumu Grieķijai
Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem ir dažādi viedokļi par iespējamo jauno aizdevumu Grieķija, tomēr deputāti uzsver, ka būtiskākais ir šai valstij izvirzīto nosacījumu izpilde. Vienlaikus politiķi sagaida, ka šis jautājums tiks vērtēts arī parlamenta sēdē.
Parlamentārieši arī norāda - vēl ir daudz neskaidrību par šo situāciju, kā arī jāsagaida šodienas Grieķijas parlamenta lēmumi.
"Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa aģentūrai LETA sacīja - ja situācija būs tāda pati kā līdz šim, tad viņa aicinātu neatbalstīt jaunā aizdevuma piešķiršanu. Izšķirošais šajā jautājumā ir tas, vai Grieķija izpildīs tai izvirzītos nosacījumus. Ja grūtībās nonākusī valsts pati nesapratīs arī savu atbildību un šo nosacījumus neizpildīs, tad to nevarēšot glābt.
Āboltiņa tāpat piebilda, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pati izteikusies, ka jautājums par Latvijas pozīciju būtu jāapspriež arī Saeimā.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis teica, ka politiskais spēks nav pieņēmis lēmumu par šo jautājumu. Viņš arī piebilda - jāsagaida Grieķijas parlamenta rīcība, un, iespējams, par šo aizdevumu nebūs vispār jālemj. Arī Brigmanis uzskata, ka šis jautājums būtu jāapspriež Saeimas sēdē.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš pagaidām nevarēja pateikt, vai VL-TB/LNNK nostāja šajā jautājumā ir noraidoša vai atbalstoša. Viņš šo situāciju pārrunājis arī ar eiroparlamentārieti Robertu Zīli (VL-TB/LNNK) un norādīja, ka vēl ir ļoti daudz neskaidrību.
Arī opozīcijas politiskajiem spēkiem ir dažādas domas par jauno palīdzības programmu Grieķijai. "Saskaņas" frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins sacīja, ka sagaida skaidrojumu no valdības pārstāvjiem par to, vai tas varētu kaut ko izmaksāt Latvijas nodokļu maksātājiem. Tāpat viņš uzskata, ka vispirms jārūpējas par Latvijas iedzīvotājiem un jārisina problēmas šeit, piemēram, "atdot parādus" policistiem, skolotājiem, pensionāriem un tad risināt jautājumu par Grieķiju. Viņam arī rodoties iespaids, ka valdība arī šajā situācijā "sludina puspatiesības", līdzīgi kā bēgļu jautājumā, tāpēc lēmuma pieņemšanā būtu jāiesaista parlaments.
Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš pauda viedokli, ka emocionāli ļoti grūti būtu lemt par atbalstu, jo, piemēram, vidējā pensija Grieķijā ir vairākas reizes lielāka nekā Latvijā. Viņš arī uzsvēra, ka ļoti būtiski ir tas, vai Grieķija izpildīs visus nosacījumus.
Partija "No sirds Latvijai" (NSL) uzskata, ka lēmums par to, vai Latvija iesaistīsies vai neiesaistīsies finansiālās palīdzības sniegšanā Grieķijai, ir jāpieņem nevis valdībai, bet parlamentam. NSL uzskata, ka uzņemties saistības par aizdevumiem var tikai tad, ja ir skaidri redzams, ka aizdevuma saņēmējs to spēs atdot. "Diemžēl Grieķijas gadījumā nav nekādas pārliecības, ka starptautisko aizdevēju pieprasītās reformas, kas galvenokārt balstās uz izdevumu ierobežošanu un nodokļu palielināšanu, nodrošinās arī Grieķijas tautsaimniecības attīstību, kas ļaus atmaksāt saņemto aizdevumu," norāda NSL līdere Inguna Sudraba.
Tikmēr Finanšu ministrija (FM) uzsver, ka Latvijas nodokļu maksātājiem Grieķijas glābšana tiešā veidā neizmaksās ne centa, jo tai netiks izmantoti Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM) dalībvalstu iemaksātie līdzekļi. Neatkarīgi no aizdevuma piešķiršanas arī Latvijas iemaksas ESM nepieaugs un neietekmēs arī valsts ārējā parāda apjomu. Grieķijai nepieciešamos līdzekļus ESM iegūs, aizņemoties starptautiskajos finanšu tirgos.
Latvija piecu gadu periodā ik gadu iemaksā ESM 44 miljonus eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām, liecina FM sniegtā informācija.
FM Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē skaidroja, ka ESM dalībvalstīm finansiāla atbildība būtu jāuzņemas tikai gadījumā, ja Grieķija neatdotu aizņemtos līdzekļus un parāds tiktu norakstīts, taču eirozonas līderu parakstītajā dokumentā uzsvērts, ka parāda norakstīšanas iespēja netiek izskatīta.
Sakss arī norādīja - ņemot vērā "uzticības deficītu", visi aizdevuma maksājumi Grieķijai būtu sadalīti pa daļām un izmaksāti tad, kad izpildīti konkrēti paredzētie uzdevumi.
Savukārt Eiropas lietu komisijas vadītāja Lolita Čigāne (V) pastāstīja par iespējamo procedūru lēmuma pieņemšanai. Lai noslēgtu vienošanos par aizdevumu, to nepieciešams apstiprināt Eiropadomes sanāksmē. Latvijas nostāju šajā jautājumā izstrādās valdība, bet tā jāapstiprina arī Saeimas Eiropas lietu komisijā. Savukārt, runājot par konkrētu aizdevumu no ESM, - Latvijas nostāju apstiprinās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, piebilda Čigāne.
Kā ziņots, eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, kas tiktu īstenota no ESM līdzekļiem. Grieķijai ir izteikts ultimāts par bargām ekonomikas reformām, un daļa no tām jāievieš jau līdz trešdienai, 15.jūlijam. Aizdevums Grieķijai paredzēts uz trīs gadiem, un tā apjoms varētu veidot līdz 86 miljardiem eiro.
Ja tiks apstiprināta trešā palīdzības programma Grieķijai, Latvijai varētu būt šajā programmā jāgarantē līdz 240 miljoniem eiro, iepriekš lēsa Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds.
(c) LETA
Foto: NRA