• Ziņas
  • Politika
  • Rīgas Domes deputāta Olafa Pulka viedokli par vides reklāmas bāzes nodevas palielināšanu Rīgā

Rīgas Domes deputāta Olafa Pulka viedokli par vides reklāmas bāzes nodevas palielināšanu Rīgā

Jūlijā, neieklausoties Rīgas Domes opozīcijas deputātu argumentos, domes vairākums nobalsoja par vides reklāmas bāzes nodevas palielināšanu no 1,57 līdz 1,85 eiro, vienlaicīgi nemainot nodevas apjomu, 0,43 eiro, vides reklāmai sabiedriskā transporta pieturvietās. Pēc izmaiņām tā kļuva vairāk nekā četras reizes mazāka nekā nesen paugstinātā nodeva pārējos vides reklāmas objektos pilsētā.

Lai noskaidrotu Finanšu ministrijas viedokli par grozījumiem saistošajos noteikumos un tik atšķirīgajām nodevu likmēm, nosūtīju vēstuli ministrijai, kas atbildē raksta, ka šādas atsķirības var tik kvalificētas, kā valsts atbalsts. Tādā gadījumā rodas jautājums, vai vides reklāmas ir kāda nozare, kurai šobrīd Latvijā ir nepieciešams valsts vai pašvaldības atbalsts, turklāt ne visai, bet atsevišķiem uzņēmumiem? Šādu atbalstu parasti saņem nozares, kuru attīstība valstij ir īpaši svarīga, un kura bez atbalsta no malas tirgū konkurēt nespēj. Vai tādas ir reklāmas pieturvietās? Taču nē!

Esmu nosūtījis vēstuli VARAM ar aicinājumu nesaskaņot šos vienlīdzīgu konkurenci kropļojošos grozījumus saistošajos noteikumos. Zinot grūtības, ar kādām Rīgā tiek veidots budžets un meklēta katra iespēja iekasēt papildus finansējumu, domes vairākuma lēmums vēl stiprāk „paspaidīt” uzņēmējus neizbrīna. Naudas trūkuma dēļ tika celts nekustāmā īpašuma nodoklis, pārdoti Rīgai piederoši nekustāmie īpašumi, palielinātas nodevas, bet te lūk negaidīta uzupurēšanās atsevišķu uzņēmēja labā. Skaidrs taču, jo mazāki ir izdevumi, tajā skaitā nodeva, jo lielāka peļņa!

Rīgas Būvvaldes vadītājs pazemināto nodevu pamatoja gandrīz vai ar labdarību, lūk, uzņēmums "JCDecaux Latvija" (JCD), kas uzstāda reklāmas sabiedriskā transporta pieturās un maksā samazināto nodevu, esot par saviem līdzekļiem uzstādījis 800 pietuvietu nojumes, kuras gan ir izpelnījušās daudzu rīdzinieku kritiku. Tagad ir skaidrs, kādēļ pieturvietas ir tādas, kādēļ soliņi tik neērti – tās tika veidotas ne jau lai cilvēkiem būtu komfortabli, bet lai būtu iespējams izvietot reklāmas lielā apjomā un izmēros. Būtībā ir izveidoti lieli reklāmas stendi ar tiem pievienotiem jumtiņiem, aizmugurējo sienu un neērtu solu. Par to domei pietuvinātais uzņēmums vēl saņēmis ievērojamas nodevas atlaides. Ideāla iespēja, kuru vēlētos izmantot katrs nozarē strādājošais.

Tik apjomīgu un īpaši izdevīgu līgumu piešķiršana atsevišķam komersantam bez jebkāda konkursa vai piedāvājumu salīdzināšanas jau pati par sevi rosa aizdomas par neatļautu vienošanos. Tāpēc domes vadības pienākums būtu skaidrot sabiedrībai savus apsvērumus, atslepenot rūpīgi no sabiedrības slēptos līgumus ar privātajiem komersantiem un pārliecināt, ka tieši šāds darījums pilsētai ir visizdevīgākais. Pretējā gadījumā nav skaidri kritēriji kāpēc tieši JCD ir izvēlēts par sadarbības partneri, piešķirot vēl tam papildus tik milzīgus atvieglojumus, kurus citi komersanti neprasa. Nav skaidrs, kāda loma visā šajā konstrukcijā ir sen zināmajai Domes kabatas kompānijai Pilsētas Līnijas, kura šobrīd faktiski ir starpniekkompānija starp Rīgas Satiksmi un JCD. Līdz šim esam dzirdējuši tikai Rīgas Domes priekšsēdētāja Nila Ušakova izlocīšanos un izvairīšanos no tiešām atbildēm uz žurnālistu jautājumiem.

Piemēram, Domes vadība lepni stāsta par 10 miljoniem, kurus JCD esot ieguldījis pilsētas pieturvietās, tomēr cita vides reklāmas jomā strādājoša uzņēmuma eksperti uzskata, ka ieguldījums bijis labi, ja 4 miljoni, pretim saņemot 800 pašu izveidotos reklāmas stendus un pazeminātu nodevu, tātad ideālu biznesa iespēju.

Uz vienlīdzīgas konkurences pārkāpumiem saistībā ar šo situāciju jau 2012. un 2014. gadā norādījusi Konkurences padome, taču Rīgas Dome aizrādījumus joprojām nav ņēmusi vērā. Vēl satraukumu un neizpratni izraisa 4,6 miljonu zaudējumi, ar kuriem aizvadīto gadu pabeidza Rīgas satiksme. Tas neskatoties uz 95 miljonu dotāciju no pilsētas budžeta! Ja reiz dotāciju iekļauj apgrozījumā, tad gan gads bija jāpabeidz ar pozitīviem peļņas rādītājiem! Kādēļ netiek izmantota iespēja gūt atbilstošus ieņēmumus no reklāmām pieturvietās? Tā vietā, lai kompensējot papildus izmaksas vides reklāmas administrēšanā atceltu iepriekš piešķirtās atlaides un noteiktu nodevas visiem vienādas, Dome vēl vairāk palielinājusi nodevu atšķirību.

 

Autors: Olafs Pulks

Foto: balticmedianews.lv

Drukāt