"No sirds Latvijai" piedāvā paplašināt tautas tiesības pieņemt būtiskus lēmumus

Lai paplašinātu tautas iespējas ietekmēt Latvijai būtisku lēmumu pieņemšanu un rīkot konsultatīvus referendumus, "No sirds Latvijai" Saeimas frakcija ir iesniegusi Saeimā grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu".

"Plaisa starp lēmumu pieņēmējiem un Latvijas iedzīvotājiem gandrīz ar katru valdības lēmumu palielinās - lēmumi, kas it kā tiek pieņemti vēlētāju interesēs, pārāk bieži ignorē sabiedrības vairākuma viedokli. Par vēlētājiem atceras tikai reizi četros gados, kad nepieciešamas balsis ievēlēšanai Saeimā. Kārtējais apliecinājums tautas viedokļa ignorancei ir valdības lēmumi par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Lai gan aptaujas pārliecinoši rāda, ka iedzīvotāju vairākums neatbalsta bēgļu uzņemšanu, valdība un valdošā koalīcija tomēr neņēma vērā tautas noskaņojumu," likuma grozījumu sagatavošanas iemeslus skaidro frakcijas "No sirds Latvijai" priekšsēdētāja Inguna Sudraba.

"Mūsuprāt, valdošās koalīcijas ignorance jau ir pārsniegusi kritisko robežu. Tāpēc "No sirds Latvijai" sagatavoja šo likuma grozījumu projektu, lai vēlētājiem būtu tiesības konsultatīvā referendumā paust savu nostāju. Neraugoties uz to, ka referenduma rezultāti lēmuma pieņēmējiem nebūs saistoši, tie noteikti liks aizdomāties pirms lēmumu pieņemšanas," norāda I.Sudraba. "Pieņemu, ka jautājumā par šī brīža aktualitāti - bēgļu uzņemšanu - šāds konsultatīvais referendums dotu valdībai un parlamentam skaidru signālu turpmākajiem lēmumiem un rīcībai," viņa uzsver.

Likuma grozījumi paredz, ka konsultatīvo referendumu rīko, ja to pieprasa Valsts prezidents vai ne mazāk kā puse Saeimas deputātu, vai arī ne mazāk kā 10 000 vēlētāju. Organizējot konsultatīvo referendumu, jautājumu formulē referenduma ierosinātājs.

"No sirds Latvijai" rosina arī samazināt minimāli nepieciešamo vēlētāju skaitu, kuriem ir tiesības iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, atgriežoties pie 10 tūkstošiem vēlētāju, kā tas bija, pirms valdošā koalīcija izlēma apgrūtināt referendumu ierosināšanu.

Grozījumu projekts paredz - konstatējusi, ka iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu parakstījuši ne mazāk kā 10 000 vēlētāju, parakstu vākšanas otro posmu organizē Centrālā vēlēšanu komisija.

"Mums ir jābūt atbildīgiem pret savu tautu un jāpaplašina iespējas pilsoņiem piedalīties lēmumu pieņemšanā. Par kādu sabiedrības iesaisti var runāt, ja, piemēram, pašlaik nepieciešamais minimālais vēlētāju skaits ir aptuveni 155 tūkstoši. Šāda likumu ierosināšanas kārtība nav uzskatāma par demokrātiskai valstij pieņemamu, apdraud tautas suverēnu tiesību īstenošanu un ir maināma," rezumē I.Sudraba.

 

Autors: Valdis Freidenfelds

Foto: lat.gorod.lv