Deputātiem pārmet nespēju pamatot pašu iesniegtos likumprojektus
Iesniedzot priekšlikumus svarīgiem likumprojektiem, Saeimas deputāti bieži nespēj vai nevēlas tos pamatot, secinājusi biedrība "Sabiedrība par atklātību "Delna"". Šodien, prezentējot īstenotā projekta "Valsts sagrābšanas pazīmju analīze" pirmo divu mēnešu rezultātu apkopojumu, "Delnas" direktors Gundars Jankovs norādīja, ka var redzēt sistēmiskas problēmas likumdošanas procesā.
Domnīcas "Providus" pētnieks Valts Kalniņš sacīja, ka projekts tiek īstenots, lai secinātu, vai likumdošanas procesā ir manāmas korupcijas pazīmes, vai Saeima izskatās godīga un kādās situācijās deputātu darbība šķiet korumpēta, īpaši ņemot vērā sabiedrības zemo uzticību parlamentam.
Monitoringā aplūkots 31 likumprojekts un piecu amatpersonu iecelšanas gadījumi. Trīs ar likumprojektiem saistītos gadījumos ir novērota valsts sagrābšanas pazīmju klātbūtne.
Grozījumi elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā tika pieņemti Saeimā, bet pirms trešā lasījuma iesniegti nepamatoti priekšlikumi. Likumprojektu Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva otrreizējai caurlūkošanai, kuras laikā deputātu starpā bija vērojams apjukums, un ierosinājumu pamatojumu uzņēmās privātais sektors.
Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" esot viens no daudzajiem likumprojektiem, kas skatīts valsts budžeta veidošanas procesā. Deputāts iesniedza vairākus priekšlikumus saistībā ar akcīzi tabakas izstrādājumiem un pats neieradās pamatot to nepieciešamību. Priekšlikumi tika vērtēti ļoti pretrunīgi, un arī šoreiz priekšlikumu pamatojumu sniedza privātais sektors.
Grozījumu Enerģētikas likumā izskatīšana bija ļoti haotisks pārrunu process, izskatot likumprojektu komisijā. Deputāts iesniedza vairākus priekšlikumus, un viņa vietā daļa no tiem bija jāskaidro privātā sektora pārstāvjiem.
Līdz ar to pētnieki secināja, ka atsevišķos gadījumos novērotas pazīmes, kas liecina par to, ka deputātiem nav sava viedokļa un argumentācijas un tie tiek izmantoti vien kā privāto interešu īstenošanas kanāls. Lielākajā daļā monitorēto gadījumu valsts sagrābšanas pazīmes nav novērotas. Atsevišķi gadījumi aktualizē jautājumus, kas ir interesanti, taču nav tieši saistīti ar valsts sagrābšanas pazīmēm. Pētnieki novērojuši, ka ir visai atšķirīgas prasības par iesniegto priekšlikumu pamatojamību.
Kalniņš sacīja, ka privātais sektors māk labāk paskaidrot deputāta virzītu iniciatīvu nekā pats deputāts, kas nav laba tendence. Deputāti diezgan haotiski vada procesu un haotiski runā par jautājumu, atzina pētnieks. Līdz ar to esot manāma tendence, ka privātais sektors spēcīgi uzspiež savu viedokli.
Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs (V) norādīja, ka šāds projekts ļauj sabiedrībai "bāzt savu degunu tur, kur tai ir tiesības to bāzt". Neskatoties uz "pašmāju attieksmi", nereti paliekot vienaldzīgiem un neieinteresētiem par likumdošanas procesiem, projekts, kā sacīja Loskutovs, ir laba iespēja parādīt sabiedrībai to, kā šie procesi notiek.
Viņš uzsvēra, ka lobēšanas process ir absolūti normāla darbība, tomēr nav normāli, ja iedarbība notiek slepus un neviens par to nezina, un tikai pēc lēmumu pieņemšanas var redzēt, ka lēmums pieņemts par labu kādai noteiktai iesaistītajai pusei. Loskutovs norādīja, ka deputāts ir tiesīgs, ja viņa pārliecība saskan ar kāda uzņēmuma interesēm, pārstāvēt šīs intereses, tomēr šajā gadījumā viņam atklāti pārējiem Saeimas deputātiem jāsaka, ka jautājums pārrunāts ar konkrētiem uzņēmumiem.
Domnīca "Providus" un "Delna" pagājušā gada novembrī sāka Saeimas monitoringu, aplūkojot likumdošanas iniciatīvas un amatpersonu iecelšanas procesus.
Pirmajam analīzes posmam dots nosaukums "Kad privātais sektors pārņem iniciatīvu".
(c) LETA
Foto: lsm.lv