Trūkstošo finansējumu pedagogu atalgojuma reformai varētu rast uz citu nozaru rēķina

Valdošās koalīcijas partijas ir konceptuāli vienojušās, ka pedagogu atalgojuma reforma būs viena no prioritātēm nākamā gada valsts budžeta kontekstā, žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Taujāts, no kura avota tiks rasts trūkstošais finansējums, Kučisnkis skaidroja, ka šodienas sanāksmē vaicājis koalīcijas partneriem, vai viņi piekrīt, ka tā ir prioritāte, tāpēc, iespējams, daudzām citām nozarēm būs jāpaliek bez papildu līdzekļiem. "Un atbilde bija konceptuāls "jā"," pastāstīja valdības vadītājs.

Tātad nākamā gada budžets tiks veidots, ņemot vērā šo prioritāti, akcentēja premjers. Piebilstot, ka trūkstošie līdzekļi varētu tikt rasti no tā dēvētās fiskālās telpas.

Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V) žurnālistiem sacīja, ka koalīcijas sanāksmē arī nevar formāli lemt par līdzekļu piešķiršanu, turklāt valdībai ir savs grafiks budžeta apstiprināšanai.

Šadurskis atgādināja, ka 27 miljoni eiro reformai jau ir paredzēti, aptuveni 16 miljoni eiro tiks rasti, pārdalot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetu, bet vēl 4,5 miljoni eiro papildu nepieciešami no valsts budžeta.

Kā ziņots, koalīcijas padome šodien atbalstīja pedagogu darba samaksas reformas plāna skatīšanu rīt Ministru kabinetā.

Iepriekš vēstīts, ka valdībai vēl būs jārod skaidrība par kopumā trūkstošo 9,3 miljonu eiro atrašanu pedagogu atalgojuma reformas īstenošanai. Tā kā 30.jūnijā sarunu ceļā panākta vienošanās, ka internātskolu uzturēšanas izmaksas vēl pagaidām netiks pārliktas uz pašvaldību pleciem, reformas īstenošanai trūkstošo līdzekļu kopsumma tika palielināta par 4,8 miljoniem eiro.

Šī summa papildina jau trūkstošos 4,5 miljonus eiro, kas nepieciešami Kultūras ministrijas padotībā esošu skolu pedagogu algu kāpināšanai.

IZM iepriekš skaidroja, ka ministrija piedāvās savus risinājumus trūkstošo 4,8 miljonu eiro atrašanai, tomēr kopumā tā būs Ministru kabineta kompetence lemt par trūkstošo līdzekļu atrašanu.