Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta deputāta kandidāts Valdis Kalnozols, kurš pārdesmit punktu dēļ Saeimas deputātu kandidātu sarakstā palicis aiz svītras, šodien vērsies Centrālajā vēlēšanu komisijā ar lūgumu pārskatīt vēlēšanu rezultātus, ziņo Latvijas Televīzija (LTV).

Šobrīd jau sāk izskatīties, ka visi premjera amata kandidāti, kas pirms vēlēšanām piedalījās TV premjeru debatēs, ir bijuši vienkārši feiki: maz ticams, ka kāds no viņiem reāli vēlētos (vai varētu) kļūt par ministru prezidentu. Ir bijušas lokomotīves, stūmēji un vilcēji, bet neredz darītājus, kuriem būtu vizionāra tvēriens un vēriens. Pat ticamākā pretendente uz valdības vadītājas amatu – Vienotības Laimdota Straujuma – atzīst, ka nevar apsolīt valdību vadīt visus četrus gadus. Nogurums, skepse, neticība vai politiskais apnikums? Saeimas vēlēšanas, kas izcēlās gan ar biedēšanu un brīdinājumiem, gan ar melno pīār, gan ar rekordlielu sīkpartiju skaitu, radīja situāciju, kurā ministru prezidenta kandidātu – rezervistu soliņš ir īss vai pat tā vispār nav.

Visdārgāk viena Saeimas deputāta mandāta iegūšana izmaksājusi Ingunas Sudrabas vadītajai partijai "No sirds Latvijai", kura šim mērķim iztērējusi aptuveni 56 000 eiro, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Apkopojot 12.Saeimas vēlēšanu rezultātus, sabiedrība par atklātību - Delna un domnīca PROVIDUS secinājusi, ka deputātu pienākumus sāks pildīt vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji, bet jaunajā Saeimas sasaukumā samazinājies dzimumu līdzsvars. Turklāt vairāk nekā pusei ievēlēto deputātu ir reputācijas riski, ko nevar vērtēt pozitīvi, īpaši tik nozīmīgā brīdī kā pāris mēnešus pirms Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē, kad mūsu valsts un tās politiķi atradīsies ES starmešu gaismā.

Politisko partiju konkurence, tuvojoties kārtējām vēlēšanām, allaž saasinās. Skaidrs, ka šajā cīņā būs gan spēcīgāki, gan vājāki dalībnieki. Taču svarīgi, ka šajās sacensībās visiem iesaistītajiem politiskajiem spēkiem tiek nodrošinātas vienādas tiesības un iespējas. Formāli tās nostiprinātas Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kurā reglamentētas politisko partiju tiesības gan uz noteiktu valsts nodrošinātu raidlaiku elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, gan priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi - vēlēšanu dienā, kā arī 30 dienas pirms vēlēšanu dienas aizliegts izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus televīzijas programmās un raidījumos, izņemot gadījumus, kad tiek izmantotas tiesības uz valsts nodrošināto bezmaksas raidlaiku sabiedriskā pasūtījuma ietvaros. Var diskutēt, vai izveidotā priekšvēlēšanu aģitācijas sistēma ir laba vai slikta, taču likums ir spēkā un tā nosacījumiem būtu vienādi jāattiecas uz pilnīgi visām politiskajā konkurencē iesaistītajām partijām.

Šodien, 7.oktobrī, valdība vēl neapstiprināja Veselības ministrijas izstrādāto grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka zāļu kompensēšanas kārtību*. Jautājuma izskatīšana atlikta par divām nedēļām, kuru laikā tiks izstrādāti papildu priekšlikumi, precizējot jautājumus par iespējamo līdzmaksājuma piemērošanu zāļu ražotājiem noteiktos apstākļos.