Anna Sedokova neieradās sniegt liecības lietā par Jāni Timmu.

Slavenā Krievijas dziedātāja Anna Sedokova neieradās, lai sniegtu liecības lietā par pašnāvību, kuru izdarījis viņas bijušais vīrs, Latvijas basketbolists Jānis Timma. Par to ziņo "Maskavas komsomoliets".

Tiek ziņots, ka Sedokova uztur kontaktus ar tiesībsargājošajām iestādēm un iespējams ieradīsies uz tikšanos ceturtdien, lai sniegtu liecības.

Timmas ķermenis tika atrasts 17. decembrī Maskavā. Jānis mira 33 gadu vecumā. Savas karjeras laikā VTB Vienotajā līgā Timma spēlēja tādās komandās kā "Zenit", "Himki" un UINIKS.

Eirolīgā latvietis spēlēja "Baskonia" un "Olympiakos" komandās. 2024. gadā viņš pievienojās basketbola komandai "Alikson", kas piedalās Media Basket turnīrā.

 

 

Drukāt

Anna Sedokova un Jānis Timma: Laulības un traģēdija

Četrus gadus Anna Sedokova bija precējusies ar latviešu basketbolistu Jāni Timmu. Šodien kļuva zināms, ka sportists ir aizgājis no dzīves.

Latvijas basketbolists Jānis Timma izdarījis pašnāvību Maskavā, atsaucoties uz avotiem, paziņojušas Krievijas aģentūras TASS un RIA Novosti. Saskaņā ar viņu informāciju, 32 gadus vecā Jāņa Timmas līķis atrasts kādas dzīvojamās mājas kāpņu telpā Maskavas centrā. "Telegram" kanāls "Baza" ziņoja, ka Timmas līķis atrasts Sergeja Makejeva ielas nama pirmajā stāvā naktī uz 17. decembri. Pēc "Mash" datiem, Timma biznesa viesnīcā izdarījis pašnāvību, tajā pašā laikā "Shot" paziņojis, ka sportista līķis atrasts hostelī. "Shot" apgalvo, ka Timmas nāves cēlonis ir asfiksija, savukārt "VHK-OGPU" raksta, ka viņš miris kritiena rezultātā no liela augstuma, vēsta "Meduza".

Jāņa bijusī sieva Anna Sedokova vakar atzīmēja savu 42. dzimšanas dienu un, neskatoties uz sāpēm, atradusi sevī spēkus komentēt notikušo. Ar asarām acīs viņa savā "Instagram" profilā ievietoja video vēstījumu:

"Es visu dzīvi neesmu sapratusi, kā cilvēki, kuri dzīvē piedzīvo ko tādu var ierakstīt storijus. Es jūs ļoti lūdzu... man ir bērns, viņš ir maziņš. Viņam nekas nav jāzina. Jūs nevarat iedomāties, kādā ellē vienkārši es dzīvoju pēdējos gadus. Man vienkārši jāglābj savs bērns no šīs informācijas, es jūs lūdzu."

Atgādināsim, ka Jānis Timma un Anna Sedokova laulībā nodzīvoja nedaudz vairāk nekā četrus gadus. Šie gadi bija ļoti sarežģīti – viņi bieži strīdējās, taču centās saglabāt ģimeni. Galīgā attiecību izbeigšanas iniciatore bija Anna, taču viņa nekad neatklāja precīzu ģimenes izjukšanas iemeslu, tikai uzsvēra, ka ļoti mīlējusi sportistu.

"Tik ļoti mainījusies mana dzīve pēdējā laikā. Izejot no ilgām, laimīgām, bet ļoti sarežģītām attiecībām, es it kā no jauna mācos sajust. Es visu mūžu esmu mīlējusi uz pilnu slodzi. Ziniet, tāda traka mīlestība, kas necieš vilcināšanos atbildēs uz ziņojumiem un gariem izsvērtiem lēmumiem. Pateicoties šai mīlestībai, esmu sarakstījusi daudzas skaistas dziesmas, kas simtiem tūkstošu cilvēku sirdīm lika pukstēt straujāk. Šo trakumu izmantoju kā degvielu savām dziesmām. Es no sirds mīlēju savu vājprātu," viņa nesen sprieda.

Par abu attiecību krīzi mediji rakstījuši daudz, un Anna Sedokova intervijās norādījusi, ka viņi viens otru ar savu mīlestību gandrīz nožņāvuši. Dziedātāja arī minējusi, ka Jānis bija ļoti greizsirdīgs, kas bieži izraisījis konfliktus.

"Pastrīdamies, kad viņš mēģina mazliet apspiest manu brīvību. Dažreiz es to mazliet pārspīlēju, un mums sākas viesuļvētra. Jānis reizes piecas savācis mantas - četras reizes aizbraucis no mājām, vienreiz nav aizbraucis. Un es gribēju aiziet, bet es nevaru atstāt bērnu," iepriekš atklāja dziedātāja. Tāpat basketbolists esot strīdējies ar sievu par viņas atklātajām bildēm sociālajos tīklos. "Mums bija sarunas ar viņu: 'Kāpēc tev tāds ieraksts?' Stāstu, ka tas ir mans enerģijas uzlādēšanas veids, man patīk justies iekārojamai. Es tā uzlādējos, kad jūtos iekārojama. Man tas patīk," intervijā "YouTube" kanālā "Fametime TV" atklāja Sedokova.

Anna iepriekš bija precējusies divas reizes. Pirmā laulība ar baltkrievu futbolistu Valentīnu Beļkeviču ilga nepilnus divus gadus. Viņa aizgāja no populārās grupas "VIA Gra" tieši pēc tam, kad uzzināja par vīra krāpšanu. No šīs laulības Annai ir 14 gadus veca meita Alina. Valentīns Beļkevičs, Annas pirmais vīrs, negaidīti mira 42 gadu vecumā.

Par otro Annas vīru kļuva uzņēmējs Maksims Čerņavskis – šī laulība ilga divus gadus, bet tad Sedokova, uzzinājusi par vīra dēku ar citu "VIA Gra" dalībnieci, pavēstīja par šķiršanos. Savukārt bērnu Annai ir trīs - bez Monikas un Alinas vēl 2017. gada aprīlī dzimušais dēls Hektors, viņa tēvs ir uzņēmējs Artjoms Komarovs, ar kuru Anna pašķīrās drīz pēc dzemdībām.

Latviešu basketbolists Jānis Timma iepriekš bija precējies ar Sanu, kas viņam 2018. gada vasarā dāvāja dēlu Kristianu.

Drukāt

Iedzīvotāji aicināti pieteikties smilts saņemšanai ietvju kopšanai

Rīgas pašvaldība jau trešo gadu atbalsta Rīgas piegulošo teritoriju apsaimniekotājus, nodrošinot tos ar pretslīdes kaisāmo materiālu – smilti - cietā seguma gājēju ietvju kopšanai.

Uz pašvaldības atbalstu var pretendēt nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs, kurš kopj piegulošo teritoriju, ja piegulošajā teritorijā atrodas gājēju ietves ar cieto segumu. Uz vienu īpašumu varēs saņemt kaisāmo materiālu 50 kg apjomā.

Lai saņemtu pretslīdes kaisāmo materiālu:

  • iepriekš jāpiesakās Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā, rakstot uz e-pastu: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it. (norādot kontaktinformāciju saziņai) vai zvanot pa tālruni 80000800;
  • dodoties saņemt smilti, nepieciešams iesniegt aizpildītu un parakstītu anketu, apliecinot smilts saņemšanas nepieciešamību (anketa pieejama šeit).

Smilti varēs saņemt katru nedēļu, šādās Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra un Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldes adresēs:

  • Daugavpils ielā 31 (pirmdienās un trešdienās no plkst. 9.30 līdz plkst. 16.30);
  • Ieriķu ielā 43A (otrdienās un ceturtdienās no plkst. 9.30 līdz plkst. 16.30) ;
  • Gobas ielā 6A (otrdienās un ceturtdienās no plkst. 9.30 līdz plkst. 16.30);
  • Uzvaras bulvārī 16A (pirmdienās un trešdienās no plkst. 9.30 līdz plkst. 16.30);

Tāpat tiks nodrošināta smilts saņemšana lapu savākšanas akcijas norises laikā. Lai varētu prognozēt nepieciešamo smilts daudzumu un paātrinātu tās izsniegšanu uz vietas, iepriekš jāpiesakās Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā.

Smilti varēs saņemt lapu nodošanas punktos:

  • Sestdien, 23. novembrī:
    • Mežaparka apkaimē - no plkst. 9.00 līdz plkst. 11.00 pie  Siguldas prospekta Nr. 12 (autostāvvieta);
    • Čiekurkalna apkaimē - no plkst. 13.20 līdz plkst. 15.20 Rusova un Čiekurkalna 6. šķērslīnijas krustojumā;
    • Vecāķu apkaimē - no plkst. 16.50 līdz plkst. 18.00 pretī Garciema ielai Nr. 10 (autostāvvieta).
  • Svētdien, 24. novembrī:
    • Ziepniekkalna apkaimē - no plkst. 11.00 līdz plkst. 13.00 Mālu ielā 11;
    • Imantas apkaimē - no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00 Jūrmalas gatves, Progresa un Kooperatīva ielas krustojumā.
  • Sestdien, 30. novembrī:
    • Bieriņu apkaimē - no plkst. 09.00 līdz plkst. 11.00 Zemītes un Mežotnes ielu stūrī;
    • Pleskodāles apkaimē - no plkst. 14.00 līdz plkst. 16.00 Kukšu ielā pretī Pleskodāles kapiem.
  • Svētdien, 1. decembrī:
    • Teikas apkaimē - no plkst. 9.00 līdz plkst. 11.00 pie Dzērbenes ielas Nr. 14 (autostāvvieta);
    • Dārzciema apkaimē - no plkst. 12.45 līdz plkst. 14.00 Kraukļu ielas un Pildas ielas krustojumā;
    • Purvciema apkaimē - o plkst. 14.30 līdz plkst. 16.10 pie Madonas ielas 10A.

Vēršam uzmanību, ka smilts paņemšanu, aiznešanu un iekraušanu savā transportlīdzeklī nodrošina pats iedzīvotājs.

Informāciju sagatavoja: Aira Ancāne, Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Drukāt

Aicinām uz semināru par ārvalstu e-parakstiem un ar tiem saistītajām problēmsituācijām

Uzņēmumu reģistrs (UR) 26. novembrī aicina uz tiešsaistes semināru “Ārvalstu e-paraksti un ar tiem saistītās problēmsituācijas un to risinājumi”.

UR Juridiskās nodaļas juriskonsulti Viktorija Pogodina un Edgars Buka stāstīs par elektronisko dokumentu regulējumu, īpaši pievēršot uzmanību “ārvalsts” elektroniski parakstītiem dokumentiem. Seminārā varēs uzzināt  par ārvalstu uzticamības pakalpojumu sniedzēju sniegtajiem pakalpojumiem, to dažādību, kā arī par Ukrainas e-parakstu atzīšanu Latvijā. Eksperti dalīsies ar UR praksē konstatētām problēmām, kuru dēļ netiek pieņemti elektroniski parakstītie dokumenti (ar “ārvalstu” elektroniskajiem parakstiem) un piedāvās iespējamos risinājumus šīm problēmām.

Seminārs notiks 26. novembrī pulksten 15.00, tiešsaistē MS Teams platformā. Pievienoties aicināts ikviens interesents, MS Teams saite šeit.

Drīzumā Uzņēmumu reģistra tīmekļa vietnē (ur.gov.lv) ikvienam būs pieejams skaidrojums par ārvalsts uzticamības pakalpojumu sniedzēju izsniegtajiem elektroniskajiem parakstiem.

 

Avots: ur.gov.lv

 

Drukāt

Iespējamas gāzes noplūdes dēļ Bauskā evakuēti iedzīvotāji

Iespējamas gāzes noplūdes dēļ Bauskā evakuēta izglītības iestāde, dzīvojamā māja un dažas sabiedriskās ēkas, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Plkst.12.16 VUGD saņēma informāciju, ka Dārza ielā jūtama gāzes smaka. Ierodoties notikuma vietā, glābēji konstatēja, ka no pazemes gaisā noplūst, iespējams, dabas gāze.

VUGD:

Plkst. 12.16 saņemts izsaukums uz Dārza ielu Bauskā, kur no pazemes gaisā noplūda, iespējams, dabas gāze. Izvērtējot gāzes koncentrācijas daudzumu un vēja virzienu, tika pieņemts lēmums evakuēt cilvēkus 100 metru attālumā vēja virzienā no blakus esošām ēkām.

 

Izvērtējot gāzes koncentrācijas daudzumu un vēja virzienu, tika pieņemts lēmums evakuēt cilvēkus 100 metru attālumā vēja virzienā – no blakus esošās izglītības iestādes, sabiedriskām ēkām un dzīvojamās mājas.

Ugunsdzēsēji turpina apsekot notikuma vietai tuvumā esošās ēkas. Lai apturētu noplūdi, notikuma vietā strādā arī AS “Gaso” darbinieki.

“Gaso” aģentūru LETA informēja, ka avārijas dienests saņēma vairākus izsaukumus par gāzes smaku Dārza, Salātu un Rīgas ielu rajonā. Operatīvi izbraucot uz vietas, darbinieki konstatēja gāzes noplūdi pazemes inženierkomunikāciju akās. Tika pārtraukta gāzes padeve konkrētajā rajonā.

Pašlaik notiek gāzes noplūdes vietas meklēšana, ko veic “Gaso” speciālisti.

Bauskas iedzīvotājus aicina pagaidām nelietot gāzes aparatūru un atklātu uguni.

Bauskas novada pašvaldībā aģentūra LETA uzzināja, ka evakuēta ir Bauskas 2.vidusskola un daudzdzīvokļu māja Slimnīcas ielā 5. Iedzīvotāji par situāciju ir informēti arī Dārza ielas 14.mājā un Slimnīcas ielā 4.

Slimnīcas ielas 5.namā esot konstatēta paaugstināta gāzes koncentrācija. Līdz ko gāzes koncentrācija samazināsies pieļaujamā līmenī, iedzīvotāji varēs atgriezties mājvietās.

Evakuētās Slimnīcas ielas 5 daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji, kuriem nav kur palikt, aicināti sazināties ar “Cerību spārnu” grupu mājas “Bauska” vadītāju Antru Straumani pa tālruni 28831128.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka ir sazinājusies ar Bauskas pašvaldības izglītības pārvaldi. Evakuētās skolas bērni esot drošībā.

Dārza un Slimnīcas ielas krustojums satiksmei būs slēgts vēl pāris stundas, informē pašvaldībā.

 

Avots: degpunkta.tv3.lv

Drukāt

Visa pamatā ir drošība jeb kā zinātnieki rūpējas par mūsu aizsardzību

Kā zināms, drošība ir otra nozīmīgākā nepieciešamība uzreiz pēc fizioloģiskajām vajadzībām. Viss cits zaudē savu jēgu, ja nav droša pamata zem kājām. Drošības nozīme ir fundamentāla gan individuālā, gan nacionālā līmenī, tāpēc Latvijai ir īpaša atbildība rūpēties ne vien par valsts, bet visas sabiedrības aizsardzību.

Latvijas Zinātnes padome koordinē Valsts pētījumu programmu "Aizsardzības inovāciju pētījumu programma", kas ir vērsta uz valstiskā līmenī svarīgu drošības jautājumu risināšanu ar zinātnieku palīdzību. Proti, uz jaunu zināšanu, prasmju un tehnoloģisku risinājumu attīstīšanu, kas stiprina Latvijas aizsardzības spējas. Programmas mērķis ir izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas un praktiskus risinājumus, kas saskan ar Latvijas un NATO noteiktajām prioritātēm.

Šajā projektā zinātnieki no Rīgas Tehniskās universitātes darbojās trīs dažādos projektos, lai izstrādātu inovatīvas tehnoloģijas militārās aizsardzības vajadzībām un radītu konkrētu produktu prototipus. Šie projekti aptver kiberdrošību un elektronisko karadarbību, robotiku un bezpilota sistēmas, kā arī karavīru aprīkojuma sistēmas, tai skaitā individuālo ekipējumu un tekstila tehnoloģijas. Izklausās sarežģīti. Jā, tas patiesi ir sarežģīti, tāpēc projektos apvienojušies Latvijas gudrākie prāti drošības un aizsardzības jomās. Paši pētnieki atzīst, ka radītās tehnoloģijas nākotnē ir adaptējamas un izmantojamas arī civilajā dzīvē, mūsu dzīves kvalitātes un drošības uzlabošanai arī ikdienišķās situācijās.

Kiberdrošības uzdevums: datu aizsardzības un iznīcināšanas tehnoloģijas

Kiberuzbrukumi modernajā pasaulē ir tikpat liels apdraudējums kā fiziskie militārie uzbrukumi, tāpēc valsts lielus resursus un zinātnisko ieguldījumu virza tieši uz militārās un valsts infrastruktūras aizsardzību pret dažāda veida kiberuzbrukumiem.

Aizsardzības ministrijas viens no uzdevumiem Latvijas zinātniekiem Valsts pētījumu programmā bija tieši kiberdrošības materiālu izstrāde. Proti, zinātniekus aicināja rast risinājumus, kas aizsargā kritiski svarīgus militāros un publiskā sektora datus pret elektroniskiem uzbrukumiem un novērošanu, kā arī uzlabo kibernoturību. Zinātniekiem šajā kiberdrošības uzdevumā vajadzēja radīt inovatīvas tehnoloģijas un aizsargpārvalkus datu nesējiem. Vienlaikus tehnoloģijai, izmantojot mākslīgā intelekta iespējas, ir jāspēj identificēt potenciāli bīstamas situācijas, kurās datu zādzība, zudums vai uzbrukumi datiem ir nenovēršami, un jāuzsāk droša un ātra datu nesēju iznīcināšana.

Projekts Uzlabota elektromagnētiskā aizsardzība un kiberdrošība lauka apstākļos izmantojot inovatīvas ekranēšanas, uzraudzības datu iznīcināšanas tehnoloģijas” pilnveido tehnoloģijas, kas ļauj kritiskās un bīstamās situācijās aizsargāt nozīmīgus datus, neļauj tiem nonākt “nepareizās rokās” un vajadzībās gadījumā pieļauj iespēju datu nesējam pašiznīcināties.

Divu gadu garumā pētnieki ieguva un izpētīja jaunus materiālus, no kuriem izveidot prototipu – aizsargpārvalku, kas aizsargā kritisko infrastruktūru no elektromagnētiskajiem draudiem un kiberuzbrukumiem. Rezultātā zinātnieki izveidoja tehnisku risinājumu jeb rīku komplekta prototipu, kas  ļauj novērst potenciāli bīstamas situācijas, kurās datu zādzības vai cita veida elektroniskā kiberuzbrukuma novēršanai nepietiek ar ekranēšanu. Runājot vienkāršāk, jebkura ierīce vai datu iekārta, kurai ir “uzvilkts” šis pārvalks, kļūst “nenolasāma” un tās signāls netiek pārraidīts. Piemēram, drons var lidot nepiefiksēts, jo tā signāls netiks pārraidīts, kritiski svarīgi infrastruktūras objekti ar šādu “pārvalku” tiek padarīti par “neredzamiem” elektromagnētiskajā laukā. Ja datu vai aprīkojuma zaudējums būs neizbēgams, sistēma nodrošinās iespēju ātri un droši iznīcināt datu nesējus.

Projektu koordinē profesors Sergejs Gaidukovs no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un tajā piedalās arī zinātnieki no Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LU MII).

Šis zinātnieku atklājums būtiski ietekmē un stiprina Latvijas valsts aizsardzību, valsts drošību, valsts pārvaldi, tautsaimniecību un sabiedrību vairākos aspektos. Pirmkārt, tas dod iespēju būtiski uzlabot valsts un sabiedrības aizsardzības līmeni, aizsargājot kritisko infrastruktūru un svarīgākos aizsardzības pakalpojumus. Otrkārt, projekts piedāvā risinājumus, kas palīdz aizsargāt pret elektroniskiem uzbrukumiem un novērošanu, uzlabojot mūsu kibernoturību. Un visbeidzot, šis process veicina tautsaimniecības un rūpniecības attīstību, jo tiek radītas modernas, stratēģiski svarīgas tehnoloģijas, kas nodrošina kiberdrošības risinājumu kopumu un kuras veiksmīgi var ieviest modernā ražošanā.

Arvien vairāk militāro ieroču ir bezpilota, piemēram, droni, kas ir mazāki un lētāki kā tradicionālie ieroči, tāpēc to skaits pieaug. Tas savukārt palielina pieprasījumu pēc tādiem risinājumiem, kas efektīvi pasargā dronus no uzbrukumiem ar elektromagnētiskā trieciena impulsiem un lieljaudas lāzeriem. Šis Aizsardzības ministrijas dotais uzdevums pētniekiem balstās  uz vajadzību iegūt inovatīvas tehnoloģijas valsts drošības un aizsardzības spējai, kā arī sabiedrības aizsardzības līmeņa palielināšanai, aizsargājot kritisko infrastruktūru un valsts galvenos pakalpojumus.

Projektā Kombinēts viegls un augstas temperatūras izturīgs hibrīda kompozīts kombinētai dronu aizsardzībai no tiešās enerģijas ieročiem” Latvijas zinātnieki izstrādāja jaunu hibrīdkompozīta materiālu, kas ir viegls un izturīgs pret augstām temperatūrām, un palīdz aizsargāt dronus no tiešās enerģijas ieročiem.

Jaunajam, vieglajam un izturīgajam materiālam ir jāspēj apvienot šķietami nesavienojamas prasības - tam ir jābūt vieglam un karstumizturīgam, jāpasargā droni un potenciāli citi objekti no lodēm un lāzeriem, kā arī jāaizsargā lidaparāta elektronika no elektromagnētiskā impulsa iedarbības.

Zinātnieki jaunā materiāla pamatā izmanto mikroskopiskas keramikas sfēras ar dobu jeb tukšu vidu, to pārklāj ar izturīgu metālu, piemēram, titānu. Protams, šis ir vienkāršots ražošanas procesa izklāsts, bet būtisks ir rezultāts!  Rezultātā zinātnieki rada materiālu, kas ir aptuveni četras reizes vieglāks nekā alumīnijs, bet ir karstumizturīgs, triecienizturīgs un noturīgs pret elektromagnētisko impulsu. Tas spēs pasargāt lidaparātus ne tikai no lodēm, bet arī no lāzeriem un sargās arī elektroniku no spēcīga magnētiskā lauka.

Zinātnieki uzsver, ka viņu darba rezultātā ir tapis radikāli jauns hibrīda kompozītmateriāls militāram lietojumam, lai aizsargātu pret uzbrukumiem ar elektromagnētiskā trieciena impulsiem un lieljaudas lāzeriem, ko parasti dēvē par virzītas enerģijas ieročiem. Jauno materiālu izmantošana ne tikai uzlabo dronu un citu bezpilota iekārtu aizsardzību pret elektromagnētiskajiem triecieniem un lāzeriem, bet arī palīdz aizsargāt citas svarīgas sistēmas, piemēram, kuģu, lidmašīnu un zemūdeņu iznīcinātājus, padarot tās radaros neredzamas. Tas varētu noderēt arī kosmosa industrijā, vairākkārt lietojamo raķešu pārklāšanai.

Zinātnieki, kuri darbojās šajā projektā, uzsver, ka šī brīža aktuālajā ģeopolitiskajā situācijā šādam materiālam ir liels potenciāls un pieprasījums, tāpēc nākamais solis ir šī materiāla patentēšana un ražošanas sākšana, jo arī citas, it īpaši militāri aktīvas valstis, strādā pie šādu materiālu izstrādes.

Projektu īsteno RTU ar Dr.inž. Andreju Šiškinu priekšgalā, nosakot par prioritāti virzienus, kas saistīti ar tehnoloģijām un materiāliem, kas palielina produktu un procesu pievienoto vērtību, kā arī uzlabo valsts un sabiedrības drošību un aizsardzību. Projekta vadītājs ir priecīgs, ka materiāls ir ieinteresējis arī Eiropas Kosmosa aģentūru. Pētnieks paredz, ka nākotnē jauno materiālu varētu veidot ar speciālu 3D drukāšanas iekārtu.

Fiziskās aizsardzības uzdevums: viegla, kustībām ērta un triecienizturīga veste

Trešā programmas projekta fokusā ir viegla, plāna materiāla un pret lodēm un ballistisko triecienu izturīga veste. Valsts pētījumu programmas projekts Ar grafēna un silīcija aerogelu uzlabotas vieglas ballistiskās aizsargvestes prototips ar iestrādātu vairākzonu spiedienjutīgu slāni triecienu atklāšanai” tiek īstenots RTU Dr.sc.ing. Silvijas Kukles vadībā.

Projektā zinātnieki izveidoja ballistiskās aizsargvestes prototipu jeb prototipu vieglai, pret triecieniem un šāvieniem būtiski uzlabotai aizsargvestei, kas ir viegla un tāpēc palielina kareivju kustību amplitūdu un ērtību. Bruņu vestes galvenais elements ir mīksts aizsardzības panelis, kas sastāv no 24-38 izturīga auduma kārtām. Zinātnieku metode paredz vairākus būtiskus vestes elementus. Pirmkārt, vestes tekstils ir pārklāts ar grafēna slāni, kas būtiski uzlabo triecienizturību un izkliedē trāpījuma enerģiju. Otrkārt, panelī tuvāk ķermenim iestrādātie aerogēla slāņi mīkstina triecienu, samazina iespējamās ķermeņa traumas un, kas ir ļoti būtiski vestes nēsātājam,  padara paneli vieglāku un ērtāku. Treškārt, vestē iestrādāta arī triecienjūtīgu sensoru sistēma, kas identificē trāpījuma vietu un ļauj ātri iegūt informāciju medicīniskai palīdzībai vai mācību procesiem.

Zinātnieku izstrādātā veste ir pielāgojama arī kareivju individuālām vajadzībām un uzdevumu specifikai. Piemēram, vestes dizainā ir iespējams pievienot cietos metāla vai keramikas ballistiskās aizsardzības paneļus, kurus var ievietot ārējās kabatās vai vestes iekšpusē, atkarībā no veicamā uzdevuma. Var iestrādāt papildu aizsardzību pleciem, kaklam, gurniem un citām neaizsegtām ķermeņa daļām, kuras var nosegt ar piestiprināmām aizsardzības detaļām. Veste ir arī būtiski ērtāka lietošanā. Bez tā, ka tā ir vieglāka un plānāka, tās mugurdaļā ir josta, kas nodrošina tās stabilitāti, ļaujot priekšdaļu atvērt gaisa apmaiņai. Vestē ir arī vilkšanas rokturis un regulējamas sprādzes, lai lietotājs varētu to pielāgot savam augumam un nodrošināt ilgstošu lietojamību.

Neskatoties uz to, ka aizsardzības veste ir paredzēta militārajām vajadzībām, proti, karavīru aizsardzībai un kustības ērtībai, zinātnieki saskata lielu tās vai konkrētā materiāla izmantošanas potenciālu arī ikdienas dzīvē dažādās nozarēs. No izstrādātā materiāla var ražot specifiskām vajadzībām piemērotu sporta apģērbu, piemēram, paukošanas jakas, kā arī izmantot veselības aprūpē, piemēram, izgulējumu profilaksei.

Piemērojot vieglās un plānās vestes ikdienišķai lietošanai, tās var būt noderīgs aizsardzības elements virknei profesiju. Piemēram, aizsargvesti varētu piešķirt profesionāļiem, kuru ikdiena paiet lielā neskaidrībā - policistiem, neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem, bāriņtiesu un sociālo dienestu darbiniekiem, varbūt pat pastniekiem. Izstrādājot noteiktu protokolu un rīcības mehānismu, šādas vestes varētu izsniegt arī tām privātpersonām, kuras tiek vajātas vai pakļautas uzbrukumiem un kurām nevar nodrošināt 24h aizsardzību, kas iespējams mums ļautu izvairīties dažādiem traģiskiem gadījumiem.

Programmā "Aizsardzības inovāciju pētījumu programma" īstenotie trīs projekti ir nozīmīgi Latvijas  aizsardzības tehnoloģiju attīstībā un jaunu risinājumu radīšanā. Nododot tos ražošanā, šie inovatīvie produkti uzlabos aizsardzības nozares un nākotnē, iespējams, arī civilās nozares kvalitāti, un radīs konkurences priekšrocības tirgū, kā arī veicinās Latvijas tautsaimniecības attīstību. Proti, paveiks to, ko zinātnieku darbam ir jāpaveic - uzlabos mūsu dzīves drošību un kvalitāti.

Zinātnieku pētījumi un izstrādes drošības jomā, balstoties uz valsts doto uzdevumu, apliecina to, ka Latvijas gudrākie prāti var un sniedz lielu ieguldījumu, lai mērķtiecīgi radītu inovatīvas tehnoloģijas, kas uzlabo mūsu drošību un aizsardzību. Sadarbība starp zinātniekiem, universitātēm un valsts pārvaldes institūcijām ļāvusi radīt efektīvus risinājumus, kas palīdz aizsargāt no potenciālajiem draudiem gan valsti, gan tās  iedzīvotājus. Bet tas nav viss - to ieviešana ražošanā pozitīvi ietekmē valsts ekonomiku un sabiedrības attīstību.

 

Avots: lzp.gov.lv

Drukāt

Latvijā kopā ar tehnoloģiju gigantu «Meta» plāno izveidot Eiropā pirmo mākslīgā intelekta izcilības centru

 

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība) tikšanās laikā ar kompānijas "Meta" pārstāvi.         Krišs Kairis / Latvijas Televīzija

Autori: Viktors Demidovs (Latvijas Radio korespondents )

 

"Facebook", "Instagram", "WhatsApp" un citi pasaules lieluzņēmumi, kurus pārvalda tehnoloģiju kompānija "Meta", Latvijā plāno izveidot mākslīgā intelekta izcilības centru. Eiropā tas būtu pirmais tāds centrs. Tā paziņoja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība), kurš ceturtdien, 17. oktobrī, tikās ar kompānijas "Meta" pārstāvi.

Latvijā plāno būtiski attīstīt mākslīgo intelektu. Tā attīstībā palīdzības roku varētu dot lielo uzņēmumu "Facebook", "Instagram" un citu kompāniju speciālisti. Mērķis – Latvijā izveidot mākslīgā intelekta izcilības centru.

Ekonomikas ministrs to raksturo kā centrālo vietu, kur koncentrēsies zināšanas, kompetence tieši mākslīgā intelekta jomā.

Centrs, viņaprāt, būs kā dzinējspēks tehnoloģiju attīstībai Latvijā un arī ārpus tās. Tā būšot zināšanu bāze, kur pēc padomiem varēs vērsties gan valsts institūcijas, gan privātuzņēmumi.

Valainis minēja – ja šodien uzdodam jautājumu, ko varam darīt mākslīgā intelekta jomā, lai uzlabotu savu produktivitāti, tad galvenais jautājums – pie kā vērsties. Atbildes, protams, var meklēt interneta resursos. Bet attīstība notiks aktīvāk, ja pastāvēs institūcija, kas būs kompetenta dot pareizo virzienu, iesaistot arī universitāšu speciālistus, kas var informēt par tiem pakalpojumiem, kas pasaulē jau ir pieejami.

"Mēs šobrīd redzam, pa Sanfrancisko braukā pašbraucošās mašīnas, un tur ir nevis piecas vai 10, bet tūkstošiem mašīnu, kurām nav šoferu. Tās ir tās tehnoloģijas, tie ir tie risinājumi, kas to ir panākušas. Eiropā nav neviena valsts, kur kaut kas tāds notiktu. Tā ka tas ir ne tikai Latvijas, tas ir Eiropas Savienības kopējs izaicinājums. Bet mēs varam būt arī kaut kādi celmlauži šajā jomā un nākt ar kaut kādiem daudz atvērtākiem priekšlikumiem, kādā veidā šo situāciju mainīt," pauda ekonomikas ministrs.

Kāpēc pasaules tehnoloģiju milzum lielais uzņēmums mākslīgā intelekta centru vēlas izveidot tieši Latvijā? Tas bija viens no pirmajiem jautājumiem, ko žurnālisti uzdeva "Metas" pārstāvei, kura teica, ka kompānija skatās arī uz citām valstīm. Viņi uzskatot, ka mākslīgais intelekts jāattīsta ne tikai Latvijā, bet kopumā Eiropas Savienībā.

"Nevienai tehnoloģijai nav lielāka potenciāla Eiropas konkurētspējas veicināšanai kā mākslīgajam intelektam, un Eiropa nevar atļauties palaist garām šo iespēju.

Tāpēc mums Eiropā ir vajadzīga inovāciju atbalstoša pieeja, lai Eiropas perspektīvu varētu iekļaut atvērtā pirmkoda mākslīgā intelekta modeļos. Lai nodrošinātu eiropiešus ar tāda paša līmeņa jaunākajām mākslīgā intelekta tehnoloģijām kā pārējo pasauli, mums bija jāpieņem grūts lēmums neizlaist mūsu atvērtā pirmkoda multimodālo lielo valodas modeli Eiropas Savienībā, jo Eiropas Datu pārvaldes regulatori lūdza apturēt tā apmācību uz Eiropas lietotāju publiskajiem datiem. Mēs nevēlētos izlaist tādus modeļus, kuriem trūkst tādu salīdzinoši nelielu valstu un valodu kultūras un vēsturiskās bagātības kā latviešu," pauda "Metas" Reģionālās publiskās politikas vadītāja Vitnija Saldava.

Centru varētu izveidot divu mēnešu laikā. Precīzu tam nepieciešamo finansējumu Valainis nevēlējās saukt, vien minot, ka to plāno izveidot no esošā valsts budžeta. Vajadzēšot saprast, cik daudz cilvēku sākumā strādās. Ministrs nedomājot, ka tie būs lieli tēriņi. Uz jautājumu, kur atrodas Latvijai tuvākais tāds centrs, Valainis atbildēja, ka skatījušies piemērus Japānā.

 

Avots: lsm.lv

Drukāt

Latvijas kompānija plūc laurus starptautiskā konkursā

Autori: Krišs Kairis (LTV Ziņu dienesta korespondents)

 

Latvijas kompānija uzvarējusi vienā no pasaulē lielākajiem jaunuzņēmumu konkursiem, kas norisinās Apvienotajos Arābu Emirātos. Uzņēmums "Longenesis" nodarbojas ar digitālās veselības tehnoloģijām, un tā pakalpojumus jau šobrīd izmanto arī vairākas no lielajām ārstniecības iestādēm Latvijā. Ko uzņēmumam nozīmē šāds panākums?

 

Jaunuzņēmums "Longenesis" darbojas digitālās veselības jomā. Tā mērķis – ar datu palīdzību ļaut ātrāk ārstēt cilvēkus.

"Tas ir tāds "Lego" klucīšu savilcējs, kurā slimnīca pat pāris stundu laikā var uztaisīt jaunu pacienta atbalsta iniciatīvu, kur pacientam caur telefonu, datoru vai planšeti ir pieejama tā personalizētā informācija – kas viņam jādara, kas viņam jāsaka, kas viņu sagaidīs. Gan arī elektroniskā dienasgrāmata vai citas aptaujas forma, lai tos datus interpretētu ārsti," stāstīja "Longenesis" līdzdibinātājs un izpilddirektors Emīls Sjundjukovs.

Kompānijas pārstāvji pašlaik atrodas Apvienotajos Arābu Emirātos, Dubaijā, kur notiek jaunuzņēmumu konkurss "Expand North Star 2024". "Longenesis" izcīnīja uzvaru apmēram 1000 jaunuzņēmumu konkurencē.

"Tādā smagā jomā kā medicīna, kur bieži uzņēmumi strādā ar valsts institūcijām un ļoti lielām organizācijām, tā atzinība, ka pasaulē viņu risinājums tiek novērtēts, var ļoti, ļoti palīdzēt. Gan investori, gan potenciāli klienti, redzot šādus sasniegumus, protams, daudz nopietnāk skatās uz šādu potenciālu sadarbības partneri," sacīja Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ernests Jenavs.

"Ļoti svarīgi, manuprāt, ir tas, ka Latvijas vārds izskanēja no lielās skatuves tik lielā pasākumā.

Un, es ceru, ka tas kalpos gan par "uzdrošinājumu" mūsu uzņēmumiem skatīties plašāk un tālāk pāri robežām un arī, protams, mēs redzam to interesi no vairākiem uzņēmumiem veselības aprūpes sektorā.

Pat no igauņiem, kuri nāk un skatās par to, ka "oho, jums Latvijai ir šādas inovācijas"," sacīja Sjundjukovs.

"Longenesis" pakalpojumu izmanto gan Tuvajos Austrumos, kur notiek jaunuzņēmumu konkurss, gan arī Eiropā. Tai skaitā Latvijā, piemēram, Bērnu slimnīcā, kur tas kalpo kā rīks gan anamnēzes ievākšanai, gan arī pacientu apmierinātības anketas aizpildīšanai.

"Tas ir, lai aizvietotu to, ka vecākiem būtu ar roku jāpilda aptaujas anketa, pēc tam kādam ar roku manuāli būtu jāsavada šie dati datorā. Pēc tam kādam šie faili būtu jāanalizē. Šeit tas viss ir elektronizēts. Tas nodrošina pēc iespējas to, ka tas ir anonīmi. Tas nodrošina laika resursus. Tas nodrošina to, ka vecāks saņem saiti un sev ērtā laikā tajā pašā viedtālrunī izpilda šo aptaujas anketu," stāstīja Bērnu slimnīcas Pacientu pieredzes vadības daļas vadītāja Linda Lagūna.

Par uzvaru jaunuzņēmumu pasākumā Apvienotajos Arābu Emirātos kompānija saņēmusi 100 tūkstošu ASV dolāru balvu.

 

Avots: lsm.lv

Drukāt