Ja 57% ārvalstīs dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka veido uzkrājumus, tad no Latvijā dzīvojošajiem uzkrājumus veido 38%, liecina bankas Citadele un portāla draugiem.lv veiktā aptauja.

Gandrīz puse jeb 49% ārvalstīs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju un 46% Latvijā dzīvojošo, kas veido uzkrājumus, izvēlas tos uzkrāt bankas kontā.

Gan skaidrā naudā, gan bankas kontā uzkrājumus veido 32% ārvalstīs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju un 31% Latvijā dzīvojošo respondentu, kas veido uzkrājumus. Vienāds respondentu skaits – 12% abās grupās atzina, ka uzkrājumus veido skaidrā naudā banknotēs. Savukārt „krājkasīšu pārstāvji”, kas uzkrājumus veido monētās, Latvijā dzīvojošo vidū ir nedaudz vairāk – 10%, bet no ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem monētas par uzkrājumu veidu izvēlas 7%.

„Fakts, ka ārvalstīs dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji uzkrājumus veido biežāk, nav nekas pārsteidzošs. Bieži tieši uzkrājumu veidošana ir mērķis, kāpēc Latvijas iedzīvotāji dodas strādāt uz ārzemēm, jo tad ir lielākas iespējas atlicināt naudas līdzekļus uzkrājumu veidošanai. Liela daļa no Latvijas iedzīvotājiem uz ārzemēm devušies tieši finansiālo apsvērumu dēļ, un diemžēl uz savas ādas ir izbaudījuši, cik svarīgi ir uzkrājumi jeb tā saucamais finansiālās drošības spilvens. Domājot par reemigrācijas politiku, ir jāatceras, ka viens no būtiskākajiem aspektiem, kas iedzīvotājos rada drošības sajūtu, ir finansiālā stabilitāte un iespēja uzkrāt,” saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

„Pētījumi rāda, ka visbiežāk Latvijā dzīvojošie veido īslaicīgos uzkrājumus, piemēram, krāj lielākiem pirkumiem, savukārt stabilitātes sajūta rada uzkrājumi drošībai ilgtermiņā un nākotnē. Pasaules prakse liecina, ka finanšu drošībai bez ilgtermiņa uzkrājumiem ikvienam iedzīvotājam ir vēlams izveidot tā saukto “drošības spilvenu”. Tas ir 3 līdz 6 mēnešu ienākumu apjomā un tādā uzkrājumu veidā, ko nebaltās dienās nepieciešamības gadījumā ir iespēja elastīgi izmantot,” stāsta Santa Purgaile.

Aptaujā kopumā piedalījās 19 020 Latvijā un ārvalstīs dzīvojoši Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25 gadiem.

www.citadele.lv/lv/media/news/index.php?id426=28607

Fantastisks pētījums!

Bet tas ir pašsaprotami, Latvijā vairums iedzīvotāju strādā no algas līdz algai, taču ārzemēs strādājošie uzkrājumiem var atlikt vismaz 10% no algas. Jācer tikai, ka arī Eiropā pienāks laiki, kad varēsim atlikt 35% kā tas ir Japānā.

Vēl jau ir jāanalizē kā uzkrāt vai arī kā un kur ieguldīt. Mūsdienās, kā liecina fakti, uzkrājumi banku kontos nebūt nav droši. Protams, loma ir arī tam cik lielu ir plānots veidot uzkrājumu. Manuprāt, tomēr efektīvāk ir naudu ieguldīt kādās akcijās vai investīcijās.

Manuprāt, Latvijas iedzīvotāji tik tiešām dzīvo no algas līdz algai un neiekrāj gandrīz neko. Nesaprotu, kā var rīkoties tik bezatbildīgi, īpaši ģimenes cilvēki, kam ir bērni. Ja nu kaut kas atgadās un pēkšņi vajag naudu? Ko tad? Ņemt ātro kredītu un pārmaksāt komisijas maksā un procentos vairākkārtīgi? Tas, ka cilvēki neplāno savus izdevums parāda arī fakts, cik strauji aug ātro kredītu pieprasījums.

Laima, šeit jau nav runa par bezatbildību...ja cilvēks dzīvo no algas līdz algai, tad jau vienkārši nav no kā veidot uzkrājumus. Atliek tikai cerēt, ka nekas neatgadīsies, jo līdz ko kaut kas atgadās, tā tiešām viens no risinājumiem ir aizņēmums. Tajos brīžos cilvēkam ir vienalga kādi procenti ir jāmaksā par aizņēmumu, jo tajā brīdī viņš risina šo nestandarta situāciju un svarīgs ir tas brīdis. Un šis nu ir prieciņš aizdevējiem, jo sevišķi ātro kredītu devējiem, kas principā dzīvo uz šo zemi atalgoto darbinieku rēķina. Brīžiem klausoties radio, šķiet, ka esi pilnīgs muļķis, ja neizmanto ātro kredītdevēju pakalpojumus, jo viņi, kā izrādās gan bērnu palīdz piedzemdēt, gan sapņu ceļojumā aizvizina un vispār visu dzīvi atrisina. Un ja cilvēks nav īsti rēķinātājs un plānotājs, tad viņs šim risinājumam ļaujās. Un negribu piekrist, ka tādēļ, ka viņš ir bezatbildīgs vai muļķis, vienkārši katram cilvēkam ir brīdis, kad ir izmisums vai arī ir diena, kad gribās atļauties ko vairāk un pēc tam, lai notiek kas notikdams....nedz atbalstu, nedz nosodu, vnk. manšķiet, ka tā ir.

Tuvojoties eiro ieviešanai, zinu cilvēkus, kas steidz tērēt savus iekrājumus (lielākoties gan tā ir kategorija cilvēku, kas naudu- vēl pašreizējā valūtā- "nogulda zeķē", nevis bankā). Iespējams, tas dēļ bēdīgās pieredzes 90-to gadu sākumā...