Gūdu klintis. Foto: A. Soms

Šajā svētdienā, 6. oktobrī, visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā ģeodaudzveidības diena. Lai iepazīstinātu cilvēkus ar šī gada Latvijas Gada ģeovietu, Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Latvijas Universitāti aicina uz ikgadējo pasākumu 6. oktobrī plkst. 12.00 iepretim gada ģeovietai – Gūdu klintīm Gaujas Nacionālajā parkā. 

Pasākumā ikviens varēs aplūkot klintis no attāluma, dzirdēt speciālistu stāstījumu par ģeoloģiskām un citām dabas vērtībām.

“Devona smilšakmeņu atsegumi, raugoties no ģeoloģijas viedokļa, ir viens no Latvijas simboliem. Paši devona smilšakmeņi ir ļoti seni, to vecums ir apmēram 380 miljonu gadu. Savukārt, atsegumi ir kā dabiski iegriezumi smilšakmeņu “tortē”, un tie ir veidojušies upju ieleju krastos krietni pēc devona perioda. Tie savu tagadējo izskatu ieguvuši Gaujas straumei izskalojot un paplašinot vareno senieleju. Gūdu klintis pēc virsmas platības ir viens no lielākajiem devona smilšakmeņu atsegumiem Latvijā un Baltijā,” skaidro Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis.

Gūdu klintīs smilšakmeņos pārsvarā sastopama muldveida slīpslāņojuma tekstūra, kas norāda uz smilšu zemūdens grēdu virzību ātru ūdens straumju darbībā. Taču koši sarkanas un dzeltenas, retāk gaiši dzeltenās un pat baltās smilšakmeņu klintis izdaiļo Gaujas, Amatas, Braslas, Salacas un daudzu citu Latvijas upju krastus. Devona smilšakmeņu atsegumi rada īpašu ainavu arī Vidzemes akmeņainajā jūrmalā. Atsegumos redzamie smilšakmeņi ir ļoti maza daļa no devona smilšakmeņu slāņkopām, kuras kā milzīgas, simtiem metru biezas plātnes guļ Zemes dzīlēs visā Latvijā.

Aicinām uz pasākumu ģērbties ērti, laikapstākļiem un pasākumam dabā piemērotā apģērbā un apavos. Ja nepieciešams, līdzi ņemt krēslu sēdēšanai. Netālu no pasākuma vietas ir Līgatnes dabas taku stāvlaukums, kur pasākuma laikā būs iespējams novietot automašīnu.  

Gūdu klintis ir ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, kas atrodas Gaujas senielejā Gaujas Nacionālajā parkā. Atsegumu joslas kopējais garums ir 390 m. Atsegumi līdz 50 m augstajā pamatkrasta kraujā ir izvietoti trīs pakāpēs. Klintīs ir atrastas bruņuzivju, daivspurzivju un bezžokļeņu fosīlijas, kā arī fosfātu konkrēcijas. 

Klinšu otrs nosaukums ir Gaviļu iezis. Tas, iespējams, radies no ganu dziesmām un gavilēm, kas atbalsojušās stāvajā, ieliektajā smilšakmens sienā. Senāk Gaujas palienē klinšu pakājē bijušas ganības – zālāji. Šobrīd Gaujas paliene iepretim klintīm ir aizaugusi ar baltalkšņiem un ievām.  

Pamatojoties uz daudzu speciālistu un interesentu ieteikumiem un balsojumu, šī gada sākumā Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas un Ģeogrāfijas nodaļas par 2024. gada ģeovietu nosauca Gūdu klintis. Latvijas gada ģeovietas izvirzīšanu atbalsta Dabas aizsardzības pārvalde, biedrība “Ziemeļvidzemes ģeoparks”, Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzejs, Latvijas Petroglifu centrs un pārgājienu uzņēmums “Spectūrisms”. 

Avots: https://www.daba.gov.lv/

Kuldīgā 25. un 26. septembrī aizvadīts Dabas aizsardzības pārvaldes un Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta projekta LIFE FOR SPECIES rīkotais dabas izziņas speciālistu apmācību seminārs par sēņu un gļotsēņu daudzveidību un aizsardzību

Apmācību laikā projekta LIFE FOR SPECIES sēņu eksperte Inita Dāniele un gļotsēņu pētniece Julita Kluša sniedza ieskatu par sēņu un gļotsēņu daudzveidību, noteikšanu un aizsardzību. Savukārt praktisko nodarbību laikā dalībniekiem bija iespēja izzināt gļotsēņu un sēņu dzīvotnes Dabas parkā Riežupe un pilnveidot sugu noteikšanas prasmes.

Lai arī interese par sēnēm Latvijas sabiedrībā ir augsta, un sēņošana pat ir iekļauta nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, datu trūkums par mazāk zināmām sēņu sugām neļauj pilnvērtīgi izvērtēt to sastopamību un aizsardzības nepieciešamību Latvijā. Savukārt gļotsēņu izzināšana Latvijā ir uzsākusies tikai pēdējās divās desmitgadēs, un attiecīgi trūkst arī šīs organismu grupas pētnieku un datu.

Tāpēc būtiska loma seminārā tika atvēlēta, lai iepazīstinātu dalībniekus ar Latvijas un Pasaules piemēriem komunikācijai par sēnēm un gļotsēnām. Semināru noslēdzošajā ideju darbnīcā tika spriests kādas vēl aktivitātes jāievieš, lai veicinātu sabiedrības izpratni, interesi un iesaisti sēņu un gļotsēņu izpētē un aizsardzībā. Apmācībās pulcējās dalībnieki no Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas centriem, Nacionālā botāniskā dārza, SIA “Rīgas meži”, Latvijas Nacionālā dabas muzeja, Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta “Silava” un Latvijas Dabas fonda.

Semināra praktisko nodarbību dabā plānošanas laikā gļotsēņu pētnieces Julita Kluša un Vija Sīmansone veica arī nozīmīgus sēņu un gļotsēņu atradumus. Tā stipri apdraudētā un aizsargājamā sēņu suga vēdekļa sārtaine pirmo reizi tika konstatēta Kurzemes centrālajā daļā. Taču vēl nozīmīgāks bija kritiski apdraudētās gļotsēņu sugas gaišdzeltenās bumbulītes atradums – līdz šim tā Latvijā bija zināma tikai divās atradnēs valsts centrālajā daļā. Abas sugas aug uz lapu koku kritalām, un ir saistītas ar dabiskiem mežu biotopiem.

Projekts LIFE FOR SPECIES jeb “Apdraudētas sugas Latvijā: uzlabotas zināšanas un kapacitāte, informācijas aprite un izpratne” ir Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts digitālās attīstības aģentūras līdzfinansets projekts, kuru līdz 2025. gada beigām īsteno Pārvalde kopā ar projekta vadošo partneri Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtu, kā arī Daugavpils Universitāti un Latvijas Ornitoloģijas biedrību. Projekta mērķis ir aktualizēt aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu, uzlabot datu kvalitāti un pieejamību par apdraudētajām sugām, kā arī palielināt sabiedrības un ieinteresēto pušu informētību un aktīvu rīcību sugu aizsardzībā Latvijā. Vairāk par projektu lasiet: www.sarkanagramata.lu.lv.

Avots: https://www.daba.gov.lv/

Foto: M. Zīverts

Lai nodrošinātu dabas, ainavisko, ģeoloģisko un citu vērtību aizsardzību, ir sagatavotas izmaiņas Gaujas Nacionālā parka (GNP) regulējošajos normatīvajos aktos – likumā un noteikumos, kas galvenokārt pārskata funkcionālo zonējumu Latvijas lielākajā un vecākajā nacionālajā parkā, vienkāršojot tajā esošo īpašumu apsaimniekošanu.

Lai informētu iedzīvotājus un zemes īpašniekus par gaidāmajām izmaiņām, skaidrotu tās un uzklausītu ierosinājumus, Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) kopā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) aicina uz sabiedriskās apspriešanas sanāksmēm, kas notiks Siguldas, Cēsu un Valmieras novados oktobra nogalē. Norises vietas un laiki skatāmi pārvaldes tīmekļvietnes sadaļā Publiski apspriežamie dokumenti.

Zemes īpašnieku ērtībai pārvalde izstrādājusi tiešsaistes karti, kurā pēc sava īpašuma kadastra apzīmējuma ir ērti aplūkojams pašreizējais un plānotais zonējums, tādējādi skaidri iezīmējot vai un kādas izmaiņas skars konkrēto īpašumu. Karte skatāma pārvaldes tīmekļvietnes iepriekšminētajā sadaļā.

Noteikumu projekts un likumprojekts nosaka GNP individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, pārskatot funkcionālo zonējumu, paredzot dabas parka zonu un atvieglojot meža apsaimniekošanas plānu izstrādes nepieciešamību. Papildu tam tiek pastiprināta vecu mežu aizsardzība dabas lieguma zonā, zālāju, kā arī ainaviski augstvērtīgo teritoriju aizsardzība visā nacionālajā parkā.

Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode skaidro grozījumu nepieciešamību: “Pašlaik spēkā esošais GNP zonējums un aizsardzības prasības saglabā un aizsargā nozīmīgas ekoloģiskā tīklojuma daļas plašākā teritorijā, taču vienlaikus ievērojamās platībās netiek nodrošināta nepieciešamā aizsardzība dažādām dabas vērtībām, kā arī šī brīža meža apsaimniekošanas noteikumi dabas lieguma zonā neapmierina ne dabas aizsardzības speciālistus, ne privātos meža īpašniekus. Lai nodrošinātu dabas vērtību aizsardzību, vienlaikus neradot nepamatotus saimnieciskās darbības ierobežojumus teritorijās, kur tas nav nepieciešams, GNP funkcionālais zonējums izstrādāts iespējami detalizēti, paredzot atšķirīgus saimnieciskās darbības ierobežojumus.”

Jaunais regulējums veidots skaidrāks, precizē mežu apsaimniekošanas plānu izstrādes nepieciešamību, lai tie turpmāk būtu nepieciešami tikai atsevišķos gadījumos, līdz ar to samazinātos birokrātiskais slogs. Tāpat visi valsts apsaimniekošanā esošie meži ietverti dabas rezervātu un dabas liegumu zonās. Precizēts regulējums arī attiecībā uz ainaviski vērtīgo vietu aizsardzību un tūrisma plūsmas organizēšanu.
 
Tiesību aktu projekti ir pieejami sadaļā Publiski apspriežamie dokumenti. Tāpat ar tiesību aktu projektiem iespējams iepazīties Tiesību aktu projektu publiskajā portālā https://tapportals.mk.gov.lv/, projekta ID: 24-TA-209 (GNP likums) un 24-TA-210 (MK noteikumi).
 
GNP ir Latvijas pirmais un vecākais nacionālais parks, kas dibināts 1973. gada 14. septembrī ar mērķi aizsargāt Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot teritorijā gan rekreācijas, gan dabas aizsardzības funkcijas. GNP ir izdalītas vairākas īpaši bioloģiski vērtīgas teritorijas – Nurmižu gravu, Roču meža, Inciema senkrastu un Sudas purva rezervāta zonas.

Avots: https://www.daba.gov.lv/

Līgatnes dabas taku kuplajai saimei nesen pievienojušās jaunas iemītnieces – Alūksnes pusē dzimušas vāveres Alfa un Beta. Šīs vāveres kā mazuļi atrastas bezpalīdzīgā stāvoklī izmestas no ligzdas un, pateicoties cilvēku rūpēm, izglābtas un nogādātas drošā vidē.

Jau vairāku gadu garumā Līgatnes dabas takas (LDT) sadarbojas ar klīniku “Labāki draugi” un vetārsti Signi Gorbāni, kas nodarbojas ar mazo dzīvnieku glābšanu nepieciešamības gadījumā. Tā kā Līgatnes dabas takas nav savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas centrs, tikai atsevišķās situācijās, ja dzīvnieki dažādu traumu vai iedzimtu pataloģiju dēļ nespēj atgriezties savvaļā un LDT voljeros tiem atrodas piemērota vieta, tie tiek uzņemti Līgatnes dabas taku saimē. 

“Līgatnes dabas taku iemītniekiem voljeri tiek veidoti maksimāli pietuvināti dabiskajiem apstākļiem, lai saglabātu iemītnieku dabisko uzvedību, nevis radinātu tos pie apmeklētāju izklaidēšanas. Tā vietā, lai mēģinātu tos pieradināt, mūsu uzdevums ir sniegt viņiem labvēlīgus dzīves apstākļus drošā vidē, kas savukārt dod iespēju izglītot sabiedrību par šo dzīvnieku bioloģiju un uzvedību dabā,” pauž Līgatnes dabas taku vadītājs Ilmārs Radziņš.

Alfa un Beta ir ļoti aktīvas Eirāzijas vāveres (Sciurus vulgaris) un tās jau labi iejutušās savā jaunajā mājvietā. Abas kuplastes ir viegli atšķiramas viena no otras – Alfa ir tumšāka ar pelēcīgu asti, savukārt Beta – gaišāka, ar brūnganu astes krāsojumu. Alfa ir aktīvāka un bieži redzama draiski dauzoties pa savu voljēru, savukārt Beta ir salīdzinoši mierīgāka. Šobrīd Līgatnes dabas takās mitinās četras vāveres – Bucis, Buča, Alfa un Beta. Tās visas var apskatīt "Vāveru mājā", kas atrodas tūristu iecienītā maršruta sākumā.

Vāveres ir pārsteidzoši izveicīgas un gudras radības. Tās spēj atcerēties simtiem vietu, kur rudenī noslēpušas savas barības rezerves, un pat izmanto viltību, lai maldinātu citus dzīvniekus, izliekoties, ka slēpj ēdienu, bet patiesībā to nekur nenoliek.

Pārvalde atgādina, ka patvaļīga dzīvnieka (arī putna) izņemšana no tā dabiskās vides ir aizliegta un lielākoties nav nepieciešama. To drīkst darīt tikai ar savainotu dzīvnieku, lai to nogādātu pie veterinārārsta vai patversmē. Lai nekļūdītos, ieteicams iepazīties ar tīmekļvietnes www.neizdzesdzivibu.lv saturu vai konsultēties ar speciālistiem. 

Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975. gadā mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un dabas aizsardzības nepieciešamību. Lai to īstenotu, Līgatnes dabas takās regulāri notiek izglītojoši pasākumi par Latvijā sastopamajiem savvaļas dzīvniekiem, dodot iespēju visiem interesentiem sīkāk iepazīt šo dzīvnieku bioloģiju, dzīvesveidu, uzvedību un nozīmi dabā, kā arī iepazīsties ar Līgatnes dabas takās dzīvojošiem konkrētās sugas pārstāvjiem.

Līgatnes dabas taku jaunumus, darba laikus un informāciju par apskatāmajiem dzīvniekiem var skatīt interneta vietnē www.ligatnesdabastakas.lv un Līgatnes Dabas Takas Facebook profilā.

*Materiāls no daba.gov.lv

Pēc pieciem septiņiem gadiem Getliņu atkritumu poligons būs pilns, tāpēc jāsāk domāt, kā turpmāk notiks atkritumu savākšana Rīgas reģionā, intervijā aģentūrai LETA sacīja poligona apsaimniekotāja "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.