“Lai arī vides ilgtspējas likumdošanas process visbiežāk atgādina deju ar diviem soļiem uz priekšu, bet trīs atpakaļ, šogad mēs esam pieredzējuši nozīmīgus pozitīvus notikumus, kuri noteikti paliks Latvijas un Eiropas vēsturē. Tomēr gan daba, gan vide, gan klimats turpina būt apdraudēti un likumdošanā joprojām ir vājināšanās riski,” saka Baiba Baltvilka, Latvijas Dabas fonda politikas virziena vadītāja.
DABA. AIZSARDZĪBA, SAGLABĀŠANA UN ATJAUNOŠANA
Izcīnīta Dabas atjaunošanas regula – vēsturisks vides tiesību akts
Līdz ar nagiem – tā varētu raksturot Dabas atjaunošanas regulas apstiprināšanu, kas notika pēc ļoti sarežģīta politiskā procesa 2024. gada 17. jūnijā ES Vides padomē. Līdz pat pēdējam brīdim regulas liktenis nebija skaidrs, jo dažādu ar zemes resursu izmantošanu saistītu interešu grupu pārstāvji pret to iestājās ar nepieredzētu sparu, populismu un agresiju. Tajā pašā laikā regulu atbalstīja liela daļa sabiedrības, zinātnieki un uzņēmēji, kuri skaidri saskata to, ka dabas daudzveidības izzušana ir arī biznesa risks. Lai arī vājināta, tā šobrīd ir vērienīgākais vides tiesību akts, kurš veido pamatu visaptverošai Eiropas dabisko ekosistēmu atjaunošanai. Turklāt tā nosaka juridiski saistošus un kvantitatīvus mērķus un pasākumus, piemēram, līdz 2030.gadam ieviestajiem pasākumiem jāaptver vismaz 20% zemes teritorijas un vismaz 20% jūras teritorijas, un līdz 2050.gadam - visas teritorijas, kurām vajadzīga atjaunošana.
Regulas pretinieki apgalvoja, ka “zaļie” grib noslīcināt lielu daļu ražīgos laukus un pārvērst par mitrājiem. Tas neatbilst patiesībai, taču ir skaidrs tas, ka ekosistēmu degradācija kopā ar klimata pārmaiņām var tiešā veidā apdraudēt gan lauksaimniecību, gan mežsaimniecību. Latvijai nākamajā gadā priekšā Dabas atjaunošanas plāna un pasākumu izstrāde – paredzamas karstas diskusijas.
Latvijas meži Satversmes tiesā
2024. gada 8. aprīlis ir diena, kas paliks Latvijas vides tiesību vēsturē – noslēdzās Satversmes tiesas lieta, kuru 2022. gada nogalē iesniedza Latvijas vides organizācijas pret Ministru kabinetu par mazāka caurmēra koku ciršanas normu. Tiesa atzina, ka norma ir neatbilstoša Satversmes 115. pantam, kas aizsargā ikviena iedzīvotāja tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Vai šī ir uzvara? Tiesā – jā, bet mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas ziņā vēl ejams tāls ceļš. Tomēr pirmo reizi Latvijā tik augstā līmenī notika diskusijas par to, ko nozīmē ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, kā arī lēmums skaidri norādīja, ja mežs – tas nav tikai ekonomisks resurss, bet daudz plašāka vērtība, kas nozīmīga visai sabiedrībai. Tāpat šis lēmums nostiprināja tiesiskās garantijas ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai.
Satversmes tiesas sēdes šajā lietā noteikti varēs izmantot mācību grāmatās par vides tiesībām, bet ne mazāk svarīgi ir tas, kas notika ārpus tiesas sienām – tur pulcējās mežu atbalstītāji, kas skaidri parādīja to, ka sabiedrībai šis jautājums ir svarīgs. Savukārt vides organizācijas ir gandarītas par to, ka izdevies veiksmīgi iestāties pret mežu ekosistēmu pārlieku intensīvu un neatbilstoši regulētu izmantošanu un tas veikts konstitucionālā līmenī.
Sargāsim sikspārni un pļavas – palielināsim savu noturību
2024. gadā viena no amizantākajām Ministru kabineta sēdēm noteikti bija tā, kurā tika apspriesta jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – aizsargājamo ainavu apvidus “Koknese-Odziena” izveidošana, jo šī teritorijas mērķis ir aizsargāt sikspārņa - Eiropas platauša (Barbastella barbastellus) dzīvotnes. Kamēr atsevišķi ministri mēģināja manipulēt ar sikspārņa pretstatīšanu izsalkušu bērnu pabarošanai, gan Ministru prezidente, gan VARAM ministre stingri iestājās par sikspārņa aizsardzību. Svarīgi saprast, ka dzīvotņu saglabāšana sikspārnim nozīmē ekosistēmas noturības saglabāšanu un tā ir svarīga mums visiem, bet it īpaši tiem, kuru darbības pamatā ir dabas resursu izmantošana. Tāpat ir sākts process jaunu liegumu veidošanai, lai nosargātu dabiskās pļavas, kuras Latvijā ir uz izzušanas robežas. Valdībai šis lēmums ir svarīgs, jo atsaucas uz Eiropas savienības uzsākto pārkāpumu procedūru par nepietiekamu dabas aizsardzību, bet mums visiem tas nozīmē dabas daudzveidības saglabāšanos. Savukārt dabas daudzveidības saglabāšanās nozīmē, ka mēs varēsim turpināt izmantot ekosistēmu sniegtos pakalpojumus – gaisa attīrīšanu, plūdu regulāciju, augsnes saglabāšanu – visu to, kuru līdz šim esam uztvēruši kā pašsaprotamu. Jāpiezīmē arī tas, ka šie procesi ir daļa no mūsu virzības uz ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķu īstenošanas Latvijā.
KLIMATS. PĀRMAIŅU IEROBEŽOŠANA UN PIELĀGOŠANĀS TĀM
Vai mums ir plāns? Jā, mums ir plāns!
2024. gada jūnijā tika pieņemts atjaunotais Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam. Šis plāns ir nozīmīgs stratēģisks un tehnisks dokuments, kas nodrošina valsts virzību uz klimatneitralitāti, klimata pārmaiņu ierobežošanu, enerģētisko neatkarību un ilgtspējīgu attīstību. Ko nosaka mūsu plāns? Pirmkārt, tas ir ar augstiem mērķiem – līdz 2030. gadam sasniegt 100% atjaunīgās enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā. Vai tas ir iespējams? Varbūt. Tāpat plāns nosaka fosilo kurināmo subsīdiju pārtraukšanu līdz 2028. gadam, kas ir apsveicami. Plānā arī iezīmēti mērķi energoefektivitātes veicināšanai dzīvojamās ēkās, kas ir rīcība, kura būs laba ikvienam – arī klimata pārmaiņu noliedzējiem. Plāns arī izceļ nepieciešamību palielināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu transporta sektorā.
Lai arī kopumā vērtējams pozitīvi, jāuzsver, ka plāns ir nepietiekami ambiciozs zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā, kura ietvaros netiek risināta mežistrādes intensitāte un tās ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Tāpat trūkst konkrētu un saistošu mērķu ēku renovācijas jomā līdz 2030. gadam.
Kāpēc šis plāns ir svarīgs mums visiem? Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām nav kāds izolēts process, bet visās dzīves jomās integrētas rīcības – līdz ar to tas ir svarīgs gan ekonomikas attīstībai, gan iedzīvotāju labklājībai, gan vides aizsardzībai. Un tas, ka mēs mērķtiecīgi plānojam tikt vaļā no fosilajiem resursiem un stiprināt enerģētisko neatkarību, ir tieši saistīts arī ar valsts un iedzīvotāju drošību.
ĶĪMISKAIS PIESĀRŅOJUMS. NOVĒRŠANA UN MAZINĀŠANA.
Nākotne “bez ķīmijas”
Eiropas Savienībā šajā gadā turpinājās procesi, kuru mērķis ir nodrošināt mums tīrāku nākotni – tādu, kurā ir samazināts ķīmiskais piesārņojums, kas kaitē cilvēkiem un videi. Tā turpinājās darbs pie Ķīmisko vielu reģistrācijas, novērtēšanas, autorizācijas un ierobežošanas regulas (REACH) aktualizēšanas, kuru šobrīd plānots pabeigt 2025. gadā. Klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas regulas (CLP) pārskatīšana tika veiksmīgi noslēgta 2024. decembrī, iekļaujot izmaiņas, kas paātrina ķīmisko vielu bīstamības novērtēšanas procesus un pielāgo noteikumus tiešsaistes tirgum. Papildu uzmanība tiek veltīta arī plaša perfluoralkilvielu un polifluoralkilvielu (PFAS) ierobežojuma ieviešanai, kas aptver apmēram 10 000 vielu, taču vērtēšanas process aizkavējas daudzo iebildumu no industrijas puses dēļ, un galīgie lēmumi tiek gaidīti tikai 2025. gadā. PFAS ir vielas, kuras saskaņā ar pētījumiem rada nozīmīgus riskus veselībai, tai skaitā vēzi, hormonālās sistēmas problēmas, aknu bojājumus, attīstības traucējumus bērniem, turklāt tās uzkrājas ķermenī un vidē un pārvietojas pa barības ķēdi. Diemžēl mēs visi joprojām saskaramies ar PFAS – tās ir faktiski visās virsmās, kas atgrūž mitrumu un taukus (jā, mūsu teflona pannas un ūdensizturīgās jakas), un tiek plaši izmantotas dažādās industrijās.
REACH regulas aktualizēšana, kā arī PFAS regulējuma izveidošana ir būtiski soļi ķīmiskā piesārņojuma mazināšanā, bet, ņemot vērā to ietekmi uz dažādu nozaru industrijām, sagaidāms sarežģīts tālākais apstiprināšanas process, kas var nonākt arī strupceļā.
APRITES EKONOMIKAS IEVIEŠANA
Visai ekonomikai jābūt aprites ekonomikai
2024. gadā tika sperti nozīmīgi soļi virzībā uz Aprites ekonomikas stratēģiju un Rīcības plāna mērķu īstenošanu. Tika paplašināti divi Eiropas Savienības normatīvie regulējumi – Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regula (ESPR), kas uzliek stingrākas un visaptverošākas ilgtspējības prasības lielākajai daļai produktu tirgū un iekļauj noteikumus par izturību, remontējamību un energoefektivitāti, Digitālās produktu pases ieviešanu un neizpārdoto preču iznīcināšanas ierobežošanu, un Iepakojuma un iepakojuma atkritumu regula (PPWR), kas nosaka pārstrādājamības un pārstrādātās plastmasas minimālās prasības iepakojumam.
Jaunumi aprites ekonomikā ir arī Latvijā. Būtiskākais - tekstils. No 2025. gada janvāra ieviesta lietoto tekstila preču un apavu dalīta vākšana. Šis regulējums arī paredz, ka 2025. gadā vismaz 22,5 % no Latvijas tirgū laistām tekstilprecēm jāsagatavo atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai, bet 2026. gadā jau 25 %.
Lai arī šie normatīvi ir pieņemti, tomēr jāuzsver, ka veiksmīga to īstenošana dzīvē būs atkarīga no tālākajiem ieviešanas plāniem, kas var būt ilgstošs process un tādējādi būtiski aizkavēt to reālo ietekmi. Tāpēc – turpinām remontēt lietas un patērēt atbildīgāk, bet ceram, ka drīz tas būs vienkāršāk paveicams.
UZŅĒMĒJDARBĪBA
Vairs nemazgāsim zaļi
Šogad Eiropas Savienības līmenī tika pieņemta Direktīva par patērētāju iesaisti zaļajā pārejā, kā arī turpināts process Zaļo apgalvojumu direktīvai. Direktīva par patērētāju iesaisti zaļajā pārejā stiprina patērētāju aizsardzību pret zaļmaldināšanu, aizliedzot vispārīgus apgalvojumus, kā, piemēram, "videi draudzīgs" vai “zaļš”, ja šādiem apgalvojumiem nav tiešu pierādījumu. Tā stāsies spēkā 2026. gadā. Pievēršanās zaļmaldināšanas un uzņēmumu nepamatotu vides apgalvojumu problēmai ir vērtējama ļoti atzinīgi – pirmkārt, tā mazinās ilgtspējas terminu izmantošanu mārketinga nolūkiem, tādējādi degradējot to būtību, un otrkārt – sniegs lielāku skaidrību patērētājiem. Šobrīd ES vien ir vairāk nekā 300 dažādu ekomarķējumu – skaidrs, ka te var apjukt!
Korporatīvā atbildība – pēc būtības
Vēl viens nozīmīgs vides tiesību akts, kas tika pieņemts 2024. gada vidū un kas būtiski ietekmēs uzņēmumu darbību, ir Direktīva par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (CSDDD). Tā nosaka, ka lieliem uzņēmumiem ir pienākums idenificēt, novērst un risināt to radīto negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi. Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 2026. gada 26. jūlijam ir jāievieš šī direktīva savos valsts tiesību aktos, savukārt direktīvas prasību ievērošanas termiņi uzņēmumiem ir posmā no 2027. līdz 2029. gadam atkarībā no uzņēmuma lieluma un veida. Lai veiksmīgi ieviestu šo direktīvu, ir nepieciešama zināma administratīvā jauda nacionālā līmenī, kā arī izstrādāta sistēma, kā uzņēmumi var ziņot par šīs direktīvas prasību izpildi. Un tas būs izaicinājums.
Vairāk bio produktu un lielāks atbalsts
2024. gadā Latvija pavirzījusies tuvāk nacionālā Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības rīcības plāna 2023.-2030. gadam mērķu īstenošanai. Tostarp valdība decembra sākumā apstiprināja nevalstisko organizāciju rosinātos un Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā, lai palielinātu agrovides atbalsta likmes bioloģiskajiem piensaimniekiem, biškopjiem un citiem bioloģiskajiem lauksaimniekiem, kā arī bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekotājiem. Tāpat šogad Zemkopības ministrija rosinājusi palielināt bioloģiskās pārtikas īpatsvaru izglītības un citu publisko iestāžu ēdināšanā, no pašreizējiem 50% uz 60% paaugstinot bio piena un kefīra īpatsvaru, kā arī no 20% uz 30% – bio graudaugu pārstrādes produktu īpatsvaru maltītēs. Par izmaiņām gan vēl jālemj valdībai.
Ļaujamies pesticīdu plūsmai
Šajā gadā apslāpusi virzība iedzīvotāju rosinātajā lauksaimniecības pesticīdu ierobežošanā lauku māju tuvumā, par ko platformā Manabalss.lv iepriekš savākti vairāk nekā 11 tūkstoši balsu. Vides organizācijas uzskata, ka sabiedrības balsij kā griezei pļavā politiski pārbraukts ar buldozeru, turklāt vienlaikus gan no ieinteresēto organizāciju, gan valsts iestāžu puses apzināti tiek kultivēts mīts, ka ķīmiskie pesticīdi ir pielīdzināmi vitamīniem un ka tos Latvijas lauksaimnieki lieto maz. Desmit gadu griezumā kopš 2013. gada pesticīdu pārdošanas apjomi Latvijā ir auguši strauji – par 46%, saglabājot Latvijas pozīcijas aktīvāko pesticīdu patēriņa audzētāju valstu vidū ES, liecina Lursoft apkopotie dati. Ja salīdzina 2021. un 2011. gadu, tad Latvijā reģistrētais pieaugums ir pat 85%. Tāpat pesticīdu lietojums uz aramzemes hektāru Latvijā ir lielāks, nekā citās mūsu reģiona valstīs. Zemkopības ministrija un valdība ļaujas pesticīdu plūsmai, jo plāna, kā uzlabot situāciju ne vienai, ne otrai institūcijai pagaidām nav.
Kāds būs nākamais gads?
Visdrīzāk nākamais būs gads, kurā piedzīvosim asas diskusijas (cerams, ka diskusijas!) par dabas aizsardzību, jo plānots, ka uz priekšu virzīsies dabas skaitīšanas informatīvā ziņojuma izskatīšana un aizsargājamo teritoriju izmaiņas. Tāpat Latvijai jāķeras pie nacionālā plāna izstrādes Dabas atjaunošanas regulas ieviešanai. Noteikti turpināsies debates par mežu apsaimniekošanas ilgtspēju un kopējo lauksaimniecības politiku. Mēs dzīvosim pasaulē, kurā viens no starptautisku lielvaru vadītājiem ir norādījis, ka “klimata pārmaiņas nav mūsu problēma”, taču turpināsim turēties pie konstruktīvas, zinātniskas argumentācijas un mērķa – saglabāt pasauli dzīvojamu.
Iniciatīvā “Zaļais Barometrs” apvienojušies Latvijas Dabas fonds, Pasaules dabas fonds, biedrība “Zaļā Brīvība”, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.
