Pērn pirmo reizi kopš 2009. gada ir samazinājusies Latvijas pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta vērtība – salīdzinājumā ar 2013. gadu šis rādītājs samazinājies par 6% jeb 138 milj. eiro un pērn bija 2,175 miljardi eiro, informē Zemkopības ministrija. Par 3,8% jeb 87 milj. eiro samazinājusies arī importa vērtība, kopumā pērn veidojot 2,179 miljardus eiro.

Ņemot vērā eksporta vērtības straujāku samazinājumu, pārtikas un lauksaimniecības produktu ārējās tirdzniecības bilance pērn bija negatīva – pārtikas un lauksaimniecības produktu eksports par 4 milj. eiro bija mazāks nekā šo produktu imports.

Autore: Inga Prūse

Kopš krīzes sākums Latvija ir panākusi ievērojamu progresu ekonomikā, tostarp maksājumu konta deficīts ir samazinājies līdz ilgtspējīgiem līmeņiem un bezdarbs turpina sarukt, taču pēdējā laikā tautsaimniecības izaugsmes temps ir būtiski noplacis, pasliktinoties ārējai videi, vājām investīcijām un nerimstoši sarūkošajai banku kreditēšanai, savā jaunākajā ziņojumā par Latviju secina Starptautiskais valūtas fonds (SVF). 

Lai veicinātu sadarbību un pateiktos 2014. gada lielākajiem nodokļu maksātājiem, šodien, 2015. gada 30. aprīlī, notiek Valsts ieņēmumu dienesta Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākums. Svinīgā pasākuma ietvaros finanšu ministrs Jānis Reirs, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone, kā arī VID ģenerāldirektora vietnieki pasniegs balvas un atzinības rakstus 2014. gada lielākajiem nodokļu maksātājiem četrpadsmit nominācijās.

Latvijas iedzīvotāji nedaudz optimistiskāk vērtē situācijas attīstību valstī, pavēstīja «DNB Bankas» sabiedrisko attiecību vadītāja Teika Lapsa, atsaucoties uz jaunākā «DNB Latvijas barometra» pētījuma datiem.

Viņa informēja, ka Latvijas kopējās situācijas attīstības vērtējuma indekss pakāpies no mīnus 24 punktiem līdz mīnus 18 punktiem.

Latvijas likumdošanas aktos joprojām nav risinājuma, kā cīnīties ar parādniekiem daudzdzīvokļu mājās, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam «Baltic Business Service» sacīja siltumapgādes uzņēmuma «Fortum Jelgava» («Fortum») valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa.

Pirmajos trīs darbības gados mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 9%, bet nodokli varēs maksāt vien noteiktās nozarēs strādājošie, paredz Saeimas ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstītie likuma grozījumi.

Jomas, kurās strādājošie uzņēmēji nevarēs maksāt mikrouzņēmumu nodokli, līdz šā gada augustam noteiks valdība. "Mikrouzņēmums nebūs tiesīgs izvēlēties un būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, ja tas veic saimniecisko darbību Ministru kabineta noteiktajās nozarēs," paredz likums.