Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis:
Ar ēnu ekonomiku saprot gan ar likumdošanu aizliegtu ekonomisku darbību (piemēram, tirdzniecība ar narkotikām), gan likumdošanā noteiktā kārtībā nereģistrētas darbības (preču ievedums un izvedums kontrabandas ceļā, ražošana nereģistrētos uzņēmumos).
Līdz šim papildus oficiālajai ekonomikai kopproduktā tika iekļauta tikai ēnu ekonomikas daļa — darījumi, kas ar likumu nav aizliegti, taču notiek nelegāli. Latvijā ēnu ekonomikas daļa, kas tiek pieskaitīta pie iekšzemes kopprodukta ir 15 procenti. No 1994.gada līdz šim laikam šis skaitlis ir mainījies un, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, sastāda ap 38 miljoniem latu gadā.
Jāatzīmē, ka pie šiem miljoniem nav pieskaitīti ienākumi no kriminālsodāmiem biznesa veidiem — narkotiku tirdzniecības, prostitūcijas, zādzībām utt. Pašlaik tiek izstrādāta metodika šīs ienākumu daļas apzināšanai, un varam runāt par dažiem pieejamiem skaitļiem, kas izskatās iespaidīgi. Pēc NAD datiem, narkobiznesa apgrozījums Latvijā gadā pārsniedz 16 miljonus latu.
Tiek pieņemts, ka vismaz 50 procenti no šīs summas ir tīrā peļņa, tātad ap 8 miljoniem latu gadā nonāk izplatītāju rokās. Ja vismaz 25 procenti no šiem līdzekļiem var tikt novirzīti koruptīvo saišu uzturēšanai un attīstībai, tad varam secināt, ka ap 2 miljoniem latu tikai no narkotisko līdzekļu nelikumīgās aprites iespējamiem gūtajiem līdzekļiem tiek novirzīti korupcijai.
Ļaunums no kriminālās ēnu ekonomikas ir acīm redzams. Nekriminālajam uzņēmējam, kas vēlētos uzsākt savu biznesu, nav skaidrības par situāciju attiecīgajā nozarē, par iespējām gūt peļņu ar legālu uzņēmējdarbību.
Ēnu ekonomika apdraud patērētāju, jo piedāvātais produkts — teiksim, spirts, netiek attiecīgi pārbaudīts un šajā sakarā ir zināmi daudzi nāves gadījumi.
Augsts ēnu ekonomikas līmenis liecina arī par augstu korupcijas līmeni, kas savukārt atbaida potenciālos investorus, jo nav pārliecības par investīciju drošību un atbilstošu izmantošanu. Arī Somijas ārlietu ministrs Erki Tomioja šā gada 28.februārī aicināja ES kandidātvalstis vairāk uzmanības pievērst korupcijas izskaušanai, jo uzskata, ka no tā varētu būt lielā mērā atkarīgas šo valstu perspektīvas iekļūt ES. Ir jāsasniedz ievērojams progress cīņā pret korupciju, saka ministrs.
Atklāti kontrabandas gadījumi 1998.g. 31(+16); 1999.g.— 12 gadījumi, šā gada 2 mēnešos 7 gadījumi (–2). Acīmredzama tendence uz rezultātu pasliktināšanos.
To pašu var teikt par cīņu pret korupciju. 1998.gadā atklāti tika 30 ar kukuļdošanu saistīti noziegumi, 1999.gadā — 24. Šā gada pirmajos divos mēnešos pa vienai lietai Limbažu un Ogres rajonā. Lielajās pilsētās šādi noziegumi nav atklāti. Par pagājušā gada otro pusgadu nav nevienas disciplinārās lietas pret valsts pārvaldes darbiniekiem korupcijas jomā. Valsts civiliestādēs 1999.gada otrajā pusē piemēroti 27 disciplinārsodi, bet neviens gadījums nav saistīts ar korupcijas aizdomām. Ārēji izskatās, ka situācija ir patīkami uzlabojusies, taču tam pretim runā šādi skaitļi:
— uzņēmējsabiedrībās veiktās aptaujas vēsta "Dienas Bizness", norāda, ka 21 procents no visām problēmām ir saistīts ar korupciju, bet tikai 11 procenti — ar kredītresursu trūkumu.
Par situāciju celtniecībā un nejēdzībām konkursu lietās šajā nozarē runās Viktors Puriņa kungs.
Tad nu rodas jautājums, ka no vienas puses tiek runāts par augstu korupcijas līmeni, turpretim apkarošanas rezultāti ir vāji, sūdzību nav.
Vai tas gadījumā neliecina par zināmu samierināšanos ar situāciju. Tāda var rasties bezspēcības rezultātā. Pagājušā gada 30.oktobrī mēs runājām par to, kas jādara šajā jomā. Bet kas tad ir izdarīts? Turpat 5 mēneši apkārt, bet korupcijas novēršanas plāns valdībā nav iesniegts. Korupcijas novēršanas padomē gan to apstiprināja.
Es to nosauktu par kosmētisku plānu labākajā gadījumā. Kā tas saistās ar valdības deklarācijā uzsvērto "dot izšķiroši triecienu korupcijai". Izskatās, ka no skandāliem Eiropā saistībā ar politisko partiju finansēšanas lietām neko neesam mācījušies, pie šī jautājuma negribas ķerties, kaut gan no tā paša pamata sākas arī ietekmēšanas partiju interesēs, kas dažkārt beidzas ar šaušanos.
Manuprāt, jāsaprot tas, ka korupcija ir kā purvs, kurā ielaižoties, mēs slīgsim aizvien dziļāk. Bet, kas teiks "STOP", ja purviņš pašus apņem silti un maigi un līdz kaklam arī vēl gluži nav. Kur ir tā robeža? Cik tālu esam ieslīguši? Izskatās, ka tālu, jo nu jau spējam attaisnot jebkuru rīcību. Traģiskākais ir tas, ka attiecībā pret augstām amatpersonām ir tāda bijība, ka pat neiedrošinās atprasīt ne Mersedesu, ne maksu par vasarnīcu, ne telpu īri. Pie tam, ierēdņiem pašiem uzņemoties atbildību, tak mēs jau īsti neuzstājām ne par atgriešanu, ne par samaksu.
Kāda ir sabiedrības pretdarbība šiem procesiem? Es teiktu, ārkārtīgi vāja. Pagājušajā gadā Finansu policija saņēmusi tikai 400 sūdzības par pārkāpumiem. Ap 40 procentu ir apstiprinājušies. Pamatā šīs ziņas attiecas uz sīkiem pārkāpumiem.
Protesti sakarā ar konkursiem un aptaujām valsts pārvaldes pasūtījuma jautājumos no 1997. līdz 2000.gadam ir vēl vājāki.
Informācija par ienākošajām sūdzībām izskatīšanas komisijai valsts un pašvaldību pasūtījuma jautājumos laika posmā no 1997. līdz 2000.gadam
Gads 1997 1998 1999 2000
Sūdzību skaits kopā 2 13 4 1*)
No tām: pamatotas 3 1
nav pamatotas 2 10 3
*) sūdzība tiek izskatīta
No divdesmit sūdzībām sešas sūdzības ir par pašvaldību rīkotiem pašvaldību pasūtījumiem, bet 14 sūdzības ir par valsts rīkotiem valsts pasūtījumiem.
No kopējo sūdzību skaita ir bijušas 8 sūdzības par izsolēm un 12 sūdzības par konkursiem.
Šīs sūdzības divos gadījumos bija saistītas ar būvdarbu veikšanu, septiņos gadījumos — ar pakalpojumu sniegšanu un 11 — ar preču piegādi.
Sūdzības pārsvarā bijušas saistītas ar datortehnikas un programmatūras piegādi, par formas tērpu izgatavošanu, kā arī par komunikācijas līdzekļu iegādi.
Valsts un pašvaldību pasūtījumos pagājušajā gadā iztērēti 517 miljoni latu, notikušas 532 izsoles un 2747 konkursi. Un tikai 4 sūdzības pie šiem apjomiem nepārliecina, ka viss ir kārtībā, drīzāk par pretējo.
Skaidrs ir tas, ka nedz ēnu ekonomikai, nedz kontrabandai un korupcijai ne no vienas puses nav dots pienācīgs pretspars. Ar šādu attieksmi mēs zāģējam zaru, uz kura paši sēžam:
1) attīstām un atbalstām negodīgu konkurenci
2) graujam pašmāju ražotāju
3) morāli graujam ticību sev un valstij, līdz ar to pazudinot to gan materiāli, gan garīgi. Tā mēs iznīcinām paši sevi ar savām rokām.
Es aicinu absolūti visus uz pretdarbību.
Pie jau agrāk izteiktajiem priekšlikumiem par atbildīgas institūcijas izveidošanu cīņā ar korupciju klāt nāktu šādi ierosinājumi:
1) kardināli pārskatīt likumdošanu partiju finansēšanas jomā, paredzot tām tikai budžeta finansējumu un fizisko personu labprātīgus ziedojumus;
2) būtiski izmainīt valsts pasūtījumu organizēšanas principus, izveidojot zvērinātu speciālistu novērtētāju institūciju, kas par slēdzienu atbildētu ar savu vārdu un mantu;
3) pastiprināt finansu un ekonomikas policijas dienestu par vienu trešdaļu un izveidot speciālas vienības, kas izmeklētu naudas atmazgāšanas noziegumus;
4) ieviest jaunajā civildienesta likumprojektā visaptverošu pretkorupcijas principu;
5) sākt izstrādāt jaunu pretkorupcijas likumu, kurā jāiestrādā norma, ka ierēdņiem jādeklarē ne tikai ienākumi, bet arī izdevumi.
Secinājumi, ieteikumi, atziņas:
• Beidzot taču jānoskaidro, kāda ir mūsu tautsaimniecības attīstības stratēģija.
• Ēnu ekonomikai, kontrabandai un korupcijai vēl nav dots pienācīgs pretspars.
• Latvijai jākļūst par iespēju, nevis problēmu valsti.
• Savulaik pretspars bezdeficīta budžetam bija tik liels, cik šobrīd — pret Nacionālās bibliotēkas finansēšanas modeli.
• Pasaules tirgus konkurence ir pārāk sīva, lai to spētu pārvarēt katrs atsevišķais Latvijas uzņēmējs.
• Nodokļu maksātāji ir pelnījuši, lai valsts uzņemtos menedžera lomu, ja atsevišķiem uzņēmējiem tas nav pa spēkam.
• Mūsu sabiedrība atpaliek problēmu izpratnes ziņā.
• Optimālu tautsaimniecības modeli Latvijā vēl neviens apzināti nav veidojis.
• Zinātne pārvērš naudu zināšanās, inovācijas pārvērš zināšanas naudā.
• Latvijas sabiedrībai ir pienācis pēdējais laiks noticēt pašai sev.
• Ražot vienlaikus jāgrib gan zemniekiem un rūpniekiem, gan valdībai.
• Jāpanāk, lai visi mani nodokļu maksājumi būtu redzami vienā datorā.
• Nodokļu politikā pats pazemojošākais ir valsts rekets.
Avots: vestnesis.lv
