Šonedēļ Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, EM un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk – LIAA) pārstāvji tikās ar Latvijas kino nozares pārstāvjiem, lai diskutētu par plānotajām izmaiņām normatīvajā regulējumā, kuras piedāvā EM, lai pilnveidotu kārtību, kādā LIAA īstenotajā atbalsta programmā “Ārvalstu filmu uzņemšana Latvijā” (turpmāk – Programma) tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums ārvalstu kino projektu realizācijai mūsu valstī.

EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis: “Ekonomikas ministrija, LIAA un kino nozare ir vienisprātis par nepieciešamību pēc iespējas ātrāk atsākt jaunu kino projektu atbalstīšanu. Lai to īstenotu, diskusijā esam panākuši vienošanos par normatīvā regulējuma pilnveidošanu. Īstenojot atbalsta programmu, kino nozares piesaistītie ārvalstu producenti un to veiktās investīcijas varētu ienest Latvijas tautsaimniecībā vismaz 15 milj.eiro gadā. Valsts sniegtais atbalsts veicina ne tikai pakalpojumu eksporta pieaugumu, bet arī sniedz ievērojamu ieguldījumu kā Latvijas kino nozarei, tā saistītajām nozarēm, piemēram, viesmīlības, ēdināšanas un transporta pakalpojumu jomās, kas apkalpo ārvalstu filmu uzņemšanas projektus Latvijā.”

Tikšanās gaitā puses pārrunāja turpmāk veicamos soļus, lai jau tuvākajā laikā LIAA varētu uzsākt atbalsta piešķiršanu Programmas ietvaros, šim nolūkam kino industrijai atbalstot EM priekšlikumu atbalstam piemērot jaunu kārtību, t.sk. ievērojot normatīvo ietvaru, kas iekļauts likumprojektā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” (turpmāk – budžets).  Paredzēts, ka Programma tiktu īstenota jaunā veidolā un ar pilnveidotiem nosacījumiem, kas vērsti uz kino nozares turpmāku attīstību, īpaši - valsts starptautiskās atpazīstamības un starptautiskās konkurētspējas veicināšanu, ar nolūku Latvijai piesaistīt jaunus ārvalstu kino projektus.

Plānotās izmaiņas Programmas normatīvajā regulējumā paredz vairākus būtiskus uzlabojumus, tostarp līdzfinansējuma apmēra palielinājumu līdz 30% no attiecināmām izmaksām.

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļa

prese@em.gov.lv

Atbilstoši jaunajam naftas produktu drošības rezervju pārvaldības modelim, ir uzsāktas naftas produktu piegādes uz Latviju. Ja nebūtu mainīta esošā sistēma, tuvāko desmit gadu laikā valsts par degvielas rezervju nodrošināšanu pārmaksātu 877 miljonus eiro.

“Esmu gandarīts, ka šodien, sagaidām pirmo Latvijas naftas rezervju piegādes kuģi, kas nozīmē, ka pilnībā esam pārgājuši uz jauno kārtību. Gadiem ilgi tās bija milzīgas izmaksas, kuras iegādājoties degvielu, no savām kabatām sedza Latvijas iedzīvotāji. Tikai pagājušajā gadā vien, tas nozīmēja papildus piecus centus litrā pie degvielas cenas. Šogad tie jau bija septiņi centi litrā,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Viņš piebilst, ka pārejot uz jauno kārtību desmit gadu laikā valsts ietaupīs līdz pat 877 miljoniem eiro un turpmāk ik gadu valsts īpašumā tiks iepirkti 20% no naftas produktu drošības rezervēm, lai tādējādi 2029. gadā valsts īpašumā būtu jau visi 100% naftas produktu drošības rezervju.

Šodien Rīgas ostā sagaidītais kuģis uz Latviju piegādāja pirmo naftas rezervju kravu. Plānots, ka līdz šī gada nogalei caur Rīgas ostu tiks piegādāts viss 2024. gadā nepieciešamais naftas rezervju apjoms.

"Šobrīd, piedzīvojot ģeopolitisko procesu ietekmi uz degvielas pārvadājumu tirgu un kustību, esmu gandarīts, ka Rīgas ostas termināli var dot savu pienesumu valstī būtisko degvielas rezervju piegādē un pārkraušanā. Tas vēlreiz apliecina Rīgas ostas stratēģisko lomu Latvijas drošības un ilgtspējas nodrošināšanā," norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Lai uzlabotu valsts ekonomisko drošību un noturību pret krīzes situācijām, kā arī nākotnē samazinātu sistēmas uzturēšanas izmaksas, ekonomikas ministrs V. Valainis 2024. gada sākumā nāca klajā ar paziņojumu, ka Latvija pārtrauks līdzšinējo kārtību naftas rezervju iegādei.

Atbilstoši pirms tam realizētajai kārtībai, valsts pirka iespēju vajadzības gadījumā nopirkt nepieciešamo naftas produktu daudzumu. Šādu drošības rezervju iegādes cena nemitīgi auga - 2021.gadā tam bija nepieciešami 17,68 miljoni eiro, 2022.gadā - 29,28 miljoni eiro, bet 2023.gadā tie jau bija 92,5 miljoni eiro.

Plašākai informācijai:
Valters Grīnvalds
Ekonomikas ministra padomnieks
E-pasts: valters.grinvalds@em.gov.lv
Tel.nr. +371 29337924

Avots: em.gov.lv

Piektdien, 2024. gada 15. novembrī, starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings (Fitch) apstiprināja Latvijas kredītreitingu A- līmenī, mainot tā nākotnes novērtējumu no pozitīva uz stabilu.

Kā būtiskākos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, aģentūra min uzticamu ekonomiskās politikas ietvaru, ko atbalsta dalība ES un eirozonā, joprojām zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstīm un mērenu privātā sektora parādu. Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējuma izmaiņas Fitch skaidro ar to, ka vidējā termiņā Latvijas ekonomikas izaugsme nominālā izteiksmē būs lēnāka nekā aģentūra iepriekš prognozēja, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas ietekmi, kā rezultātā valsts budžeta deficīts vidējā termiņā būs lielāks, izraisot vispārējās valdības parāda līmeņa pret iekšzemes kopproduktu (IKP) pakāpenisku pieaugumu.

Saskaņā ar Fitch prognozēm, Latvijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2025. gadā sasniegs 3.0% un 2026. gadā 2,9% no IKP, kas atbilst Latvijas Fiskāli strukturālajam plānam 2025.-2028.gadam. Lai gan prognozētais deficīts kopumā atbilst līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, tas pārsniedz Fitch 2023. gada jūlijā publicēto deficīta prognozi, kad aģentūra noteica pozitīvu Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējumu. Aģentūra sagaida, ka valsts parāds attiecībā mēreni pieaugs no 45.0% 2023. gadā līdz 48.7% no IKP 2026. gadā, pārsniedzot pirms globālās pandēmijas novēroto līmeni. Taču, neraugoties uz šo pieaugumu, aģentūra prognozē, ka Latvijas valsts parāds joprojām būs zemāks par līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem.

Aģentūra sagaida, ka 2024. un 2025. gadā Latvijas ekonomikas reālās izaugsmes temps būs zemāks par aģentūras 2023. gada jūlijā publicētām prognozēm, jo privātais patēriņš un ārējais pieprasījums atjaunosies lēnāk nekā iepriekš prognozēts. Tomēr Fitch sagaida, ka 2026. gadā, palielinoties privātajam patēriņam un investīciju pieaugumam, ekonomikas izaugsme reālā izteiksmē sasniegs 2,4%.

Fitch secina, ka atbilstoši Eiropas Savienības jaunajam regulējumam ekonomikas pārvaldības jomā Latvijai nav jāveic fiskālo rādītāju būtiskas korekcijas 2025. - 2028. gadā, jo ​​sagaidāms, ka līdz 2038. gadam valsts budžeta deficīts saglabāsies zem 3% no IKP un vispārējās valdības parāda līmenis – zem 60% no IKP. Tomēr, pēc aģentūras domām, ierobežota fiskālā telpa, kas neļauj pielāgoties vājākai ekonomikas izaugsmei vai atvēlēt budžeta finansējumu papildu izdevumiem, palielina fiskālo rādītāju negatīvas novirzes risku.

Fitch iepriekšējo Latvijas kredītreitinga novērtējumu publicēja 2024.gada 12.jūlijā, apstiprinot reitingu A- līmenī ar pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu.

Pilna publikācija ir pieejama Fitch vietnē.

Avots: fm.gov.lv

Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.–2027. gada perioda investīciju progress intensificēsies tuvākajos gados. Šobrīd nozaru ministrijām primāri jāpabeidz darbs pie ES fondu ieviešanas normatīvā regulējuma, akcentēts otrdien, 19. novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē skatītajā Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā par ES fondu aktualitātēm līdz šī gada oktobrim.

Izskatot FM ziņojumu, valdībā tika pieņemts lēmums par stingrāku disciplīnu ES fondu investīciju noteikumu izstrādē projektu ātrākai ieviešanai un Latvijas ekonomikas ātrākas izaugsmes veicināšanai.

Nolemts, ka 2025. gada 7. janvāra MK sēdē tiks izskatīts FM operatīvais ziņojums par investīciju progresu, tai skaitā MK noteikumu izstrādes grafika ievērošanu, informējot par konkrētām nozarēm un investīciju nosacījumiem, par kuriem nav izstrādāti nosacījumi noteiktos termiņos. Tāpat nolemts, ka par investīcijām, kurām nebūs MK noteikumu līdz 2025. gad 1. februārim, FM organizēs investīciju pārdales procesu. Tā piemēram, līdz šī gada 1. novembrim ir apstiprināti MK noteikumi par 2,1 miljardu eiro jeb 57 % no plānotā ES fondu finansējuma.

Lai sekmētu ekonomisko izaugsmi un strukturālu tautsaimniecības izaicinājumu risināšanu, novembra vidū MK jau tādējādi atbalstīti un tālāk Eiropas Komisijā (EK) iesniegti nozīmīgi ES fondu programmas grozījumi par pārdalēm 550 miljonu eiro apmērā projektiem ar lielāku uzsākšanas gatavību. Šie grozījumi arī dos iespēju izpildīt EK noteiktos ikgadējos finanšu minimālos mērķus, lai saglabātu ES piešķīrumu pilnā apmērā. Paralēli šiem grozījumiem FM sadarbībā ar nozaru ministrijām un sociāliem un sadarbības partneriem jau aktīvi strādā pie nākamajiem ES fondu investīciju optimizēšanas pasākumiem, EK pavasarī paredzot iesniegt Programmas vidusposma grozījumus par pārdalēm kiberdrošībai, militārajai mobilitātei, enerģētiskajai drošībai un materiālās nenodrošinātības programmai. 

ES fondu 2021.–2027. gada perioda ietvaros līdz oktobrim noritējušas jaunu projektu atlases dažādās jomās 1,88 miljardu eiro apmērā jeb par pusi no kopā Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma. Rezultātā noslēgti projektu līgumi par 25 % jeb 904 miljoniem eiro, un jau uzsāktas ES līdzfinansējuma atmaksas projektu īstenotājiem.

Savukārt Atveseļošanas fonda (AF) investīciju projektiem līdz šī gada oktobrim ir piesaistīti jau 1,7 miljardi eiro  jeb 84,5 % no pieejamā 1,97 miljardu eiro AF piešķīruma. FM ziņojumā uzsver, ka ministrijām aktīvi jāturpina strādāt pie Atveseļošanas plānā noteikto rādītāju (reformu un investīciju) ieviešanas, lai Latvija no EK varētu saņemtu ikgadējos maksājumus par noteikto rādītāju izpildi. Gala termiņš AF plānā noteikto reformu un investīciju īstenošanai Latvijā ir nemainīgs līdz 2026. gada augustam.  

Vienlaikus FM norāda uz jaunu investīciju iespējām Latvijā. Tā piemēram, jaunā bilaterālās Šveices investīciju programma no 2025. gada līdz 2029. gadam kopā paredz 42,4 miljonus eiro investīcijām gan veselības jomā (bērnu vēža aprūpes attīstībai), gan izglītības jomā (darba vidē balstītām mācībām un izglītībai), gan zinātnes jomā, kā arī investīcijas piesārņoto vietu sanācijai (Aizkraukles HES bijušās dzelzsbetona rūpnīcas teritorijā).

Savukārt šī gada septembrī, parakstot nolīgumu starp ES un donorvalstīm (Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju), uzsācies arī bilaterālās Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ)/ Norvēģijas atbalsta programmas 2021.-2028. gada periods. Latvijai paredzētais finansējums ir 109,5 miljoni eiro. FM nodrošinās Latvijas prioritāšu noteikšanas koordinēšanu un tālāku priekšlikumu iesniegšanu izskatīšanai MK.

Informatīvie ziņojumi par ES fondu un Atveseļošanas fonda investīciju aktualitātēm pieejami ES fondu tīmekļvietnē.

Avots: fm.gov.lv

Ceturtdien, 28. novembrī, tiešsaistē norisināsies Finanšu ministrijas Grāmatvedības forums. Šis būs jau septītais Grāmatvedības forums, ko organizē Finanšu ministrijas grāmatvedības politikas veidotāji. Pasākumā šogad plānots pārrunāt e-rēķinu ieviešanu, aktualitātes saistībā ar Grāmatvedības direktīvas normām un citus jautājumus.

Foruma pirmajā daļā Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas eksperti iepazīstinās ar svarīgāko saistībā ar e-rēķinu ieviešanu. Otrajā daļā Finanšu ministrijas eksperti iepazīstinās ar Grāmatvedības direktīvas pārņemtajām normām, kas skar mikrosabiedrību, mazo, vidējo un lielo sabiedrību lielumu kritēriju robežvērtību palielināšanu,  Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma regulējumu. Informāciju par ilgtspējas ziņojuma sagatavošanu sniegs vairāki ilgtspējas jomas eksperti.

Pasākumu klausīties aicināti vadītāji, grāmatveži, uzņēmumu pārstāvji, kas veic ar grāmatvedību saistīto dokumentu uzskaiti un apstrādi, kā arī uzņēmumi, uz kuriem attiecas ilgtspējas ziņojuma sagatavošana, un citi interesenti.

Forums tiešraidē būs skatāms Finanšu ministrijas Facebook lapā.

Ja rodas papildu jautājumi par kādu no Grāmatvedības forumā skatītajām tēmām, aicinām rakstīt: grpd@fm.gov.lv.

Avots: fm.gov.lv

Š.g. 28.–30. novembrī Ķīpsalā notiks starptautiskā izstāde “Tech Industry”, kas pēdējos piecus gadus pārliecinoši ir viens no Baltijas reģiona nozīmīgākajiem inženiernozaru pasākumiem. “Tech Industry 2024” pulcēs 253 uzņēmumus no 18 valstīm un sagaidīs vismaz 18 000 profesionāļus no visas pasaules, kas vēlas iepazīt jaunākās mašīnbūves un metālapstrādes nozares inovācijas. Vienlaikus norisināsies arī “Tech Industry” Biznesa un inovāciju forums, kura fokuss – Latvijas ražotāju piedāvājums jauniem eksporta tirgiem un spēja radīt augstas pievienotās vērtības produktus.

Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozare pēdējās desmitgadēs piedzīvojusi ievērojamu izaugsmi. Nozares apgrozījums no 385 miljoniem eiro 2000. gadā ir pieaudzis līdz 2,7 miljardiem eiro 2023. gadā. Eksports šajā pašā periodā palielinājies no 272 miljoniem līdz 2,1 miljardiem eiro, kas apliecina nozares nozīmīgo lomu Latvijas ekonomikā. Īpaši strauja izaugsme ir bijusi no 2016. līdz 2023. gadam, kad vidējie ikgadējie pieauguma tempi bija rakstāmi ar divciparu skaitli. Vairāk nekā 80% no Latvijā saražotās produkcijas tiek eksportēta uz 100 pasaules valstīm, taču galvenie eksporta tirgi ir Eiropa, īpaši Ziemeļvalstis – Zviedrija, Norvēģija, Somija un Dānija, kā arī Eiropas mašīnbūves centrs – Vācija.

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds norāda, ka apmēram trešā daļa nozares uzņēmumu ir integrēti starptautiskajās piegādes ķēdēs, piegādājot komponentes un starpproduktus dažādiem industriālajiem sektoriem. Kā  būtisku Latvijas uzņēmumu priekšrocību asociācijas vadītājs min tieši spēju pielāgoties klientu specifiskajām vajadzībām un radīt unikālus, individuāli pielāgotus risinājumus.

Gatavojas ražošanas izrāvienam

Lai gan iepriekšējā desmitgadē nozare augusi dinamiski, pēdējo divu gadu laikā to ietekmējuši ģeopolitiskie un ekonomiskie izaicinājumi. Krievijas agresija pret Ukrainu un ar to saistītās sekas ir veicinājušas izaugsmes tempu palēnināšanos visā Eiropā. Tomēr, kā uzsver Toms Grīnfelds, mašīnbūves un metālapstrādes nozarei raksturīga spēja atgūties pēc ekonomiskajiem satricinājumiem:

Mašīnbūves un metālapstrādes nozares attīstība ir cieši saistīta ar situāciju citās ražošanas nozarēs, un izaugsmes bremzēšanās ģeopolitiskās situācijas ietekmē mūsu nozarē vērojama visā Eiropā. Taču labā ziņa ir tāda, ka mašīnbūve un metālapstrāde ir neaizvietojamas nozares, – periodiem ar zemāku izaugsmi vienmēr seko straujš izrāviens, kas kompensē ražošanas apjomu kritumu iepriekšējā periodā, tāpēc šobrīd nozare gatavojas intensīvākai ražošanai nākotnē.”

Produkti ar augstu pievienoto vērtību

Latvijā mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumi izceļas ar augstu inovāciju līmeni, kas bieži vien ir tieši saistīts ar augstākas pievienotās vērtības produktu izstrādi. Asociācijas apkopotā statistika rāda, ka aptuveni trešdaļa nozares uzņēmumu koncentrējas uz unikālu produktu izstrādi, kas rada konkurences priekšrocības starptautiskajos tirgos. Šāda stratēģija ļauj nostiprināt savas pozīcijas ne tikai kā starpproduktu piegādātājiem, bet arī kā būtiskiem spēlētājiem inovatīvu tehnoloģiju izstrādē.

Toms Grīnfelds uzsver, ka tieši investīcijas jaunās tehnoloģijās, automatizācijā un mākslīgā intelekta risinājumos palīdz uzlabot nozares uzņēmumu efektivitāti un konkurētspēju. No vienas puses, uzņēmumi turpina investēt automatizācijā un digitālos risinājumos, lai celtu savu ražošanas produktivitāti. Un vienlaikus daudzi uzņēmumi investē pētniecībā un jaunu produktu izstrādē, tādējādi piedāvājot tirgū jaunus produktus un tehnoloģijas, kas palīdz automatizēt procesus, samazināt energoresursu patēriņu un ietekmi uz vidi klientiem daudzās citās nozarēs, piemēram, modernizētas kokapstrādes iekārtas, unikālus risinājumus enerģētikas sektoram un pat militārās tehnikas izstrādi.

Mašīnredzes iekārtu ražošanas līderi Baltijā

Viens no spilgtākajiem inovāciju līderiem ir Latvijas uzņēmums “Zippy Vision”, kas būvē skenerus un citas mašīnredzes iekārtas. Šīs iekārtas spēj mērīt un optimizēt koksnes apstrādi pēc dažādiem parametriem, ieraudzīt pat mazāko kokmateriāla defektu, kas cilvēka acij var palikt nemanīts, un piedāvāt labāko zāģēšanas risinājumu izejmateriāla zuduma samazināšanai, kā arī vajadzības gadījumā dažādos kokapstrādes un ražošanas posmos efektīvi aizstāt cilvēku. Uzņēmums nozarē darbojas jau kopš 2017. gada, un augstākā līmeņa mašīnredzes iekārtu ražošanā citu konkurentu Baltijā tam nav. “Pateicoties šādiem inovatīviem risinājumiem, ko izstrādā uzņēmuma inženieru un matemātiķu komanda, “Zippy Vision” starptautiskajā tirgū var veiksmīgi konkurēt ar nozares grandiem, kas kokrūpniecībā darbojas jau daudzus gadu desmitus,” par uzņēmuma eksporta trumpjiem stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks Gundars Kuļikovskis.

Militārā rūpniecība un starptautiskie projekti

Pēdējos gados vērā ņemama loma nozares attīstībā ir militārās rūpniecības sektoram. Latvijas uzņēmumi piedāvā dronu tehnoloģijas, modernus risinājumus aizsardzības sektoram un energoefektīvas iekārtas, kas tiek augstu novērtētas arī ārvalstu tirgos. Tā, piemēram, metālapstrādes uzņēmums “SFM Latvia” kļuvis par “Patria 6 x 6” bruņumašīnas šasiju piegādātāju Somijā bāzētajam starptautiskajam aizsardzības un tehnoloģiju uzņēmumam “Patria”. Uzņēmums piegādā detaļas arī citiem projektiem, piemēram, 8 x 8 bruņumašīnām, un militārās industrijas daļa šobrīd veido aptuveni 30 % no uzņēmuma apgrozījuma.

Procesu inženierijas sasniegumi

Lai gan 80 % mašīnbūves un metālapstrādes produkcijas nonāk ārvalstīs, ne mazāk nozare fokusējas uz pašmāju tirgu un Baltijas valstu reģionu. Piemēram, procesu inženierijas un ražošanas iekārtu projektēšanas un izgatavošanas uzņēmums “PERUZA” var lepoties ar lielu pieredzi pārtikas pārstrādes rūpniecībā, un tā ražotās iekārtas atrodamas tādos Latvijā pazīstamos uzņēmumos kā “Balticovo”, “Latvijas Balzams” un “Food Union”, veiksmīgi izkonkurējot ārvalstu iekārtu ražotāju piedāvājumu.

Izstāde un forums Ķīpsalā pulcēs nozares profesionāļus no 25 valstīm!

Trīs dienas Eiropas un pasaules vadošie iekārtu ražotāji izstādē “Tech Industry 2024” Ķīpsalā demonstrēs modernākās metālapstrādes un rūpnieciskās iekārtas darbībā, mašīnbūves un metināšanas iekārtas, elektroinstrumentus, gaisa plūsmu tehnoloģijas un hidrotehnoloģijas.

Vienlaikus ar izstādi norisināsies nozīmīgs “Tech Industry” Biznesa un inovāciju forums, ko rīko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

28. novembrī notiks Starptautiskā inženiernozaru konference, kurā piedalīsies dažādu valstu mašīnbūves nozaru profesionāļi, kas spriedīs par nozares nākotnes attīstības virzieniem un izaicinājumiem. Savukārt dažādu nozaru Latvijas kompetenču centri prezentēs savas inovācijas – sākot no automatizētiem risinājumiem vēja parku uzturēšanai līdz 3D printēšanas tehnoloģijas pielāgošanai aviācijas ražošanai. Dalībai konferencē var reģistrēties līdz pat 27. novembrim: www.techindustry.lv/lv/forum-registration

29. novembrī notiks Latvijas ražotāju un ārvalstu iepircēju B2B kontaktbirža jaunu starptautisku sadarbību veidošanai, kurā tiksies izstrādātāji, ražotāji, piegādātāji, potenciālie klienti un partneri. Šobrīd dalību kontaktbiržā ir apstiprinājuši 70 Latvijas ražotāji un 51 ārvalstu uzņēmējs no ASV, Austrijas, Dānijas, Itālijas, Somijas, Spānijas, Ukrainas, Vācijas, Ziemeļmaķedonijas un Zviedrijas. Pieteikšanās kontaktbiržai: https://ej.uz/TechIndustry_B2B

Detalizētu “Tech Industry 2024” pasākumu programmu skatiet: www.techindustry.lv/lv/events

Informāciju sagatavoja:

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras

Komunikācijas un informācijas departaments

E-pasts: prese@liaa.gov.lv

T. 29725674