Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada augustā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 2,1%, savukārt straujāk saruka importa vērtība – par 8,5%. Tādējādi tirdzniecības bilance augustā gada griezumā uzlabojās un sastādīja -10,4%.

Augustā gada griezumā straujāk samazinājās dzelzs un tērauda, ķīmisko produktu, elektroierīču un iekārtu, mēbeļu, kā arī mehānismu un ierīču eksporta vērtība. Savukārt pieauga graudaugu, eļļas augu sēklu, jauktu pārtikas produktu un piena un piena produktu eksports.

Straujākais eksporta vērtības samazinājums augustā bija vērojams uz NVS valstīm – par 12,1%. Būtiski – par 12,5% jeb 12 milj. EUR saruka eksports uz Krieviju (farmācijas produkti, mehānismi) un Kirgizstānu (augi un saknes). Savukārt šajā valstu grupā pieauga eksports uz Kazahstānu (elektroierīces, dzērieni). Lielu daļu no visa eksporta uz Krieviju joprojām sastāda dzērienu eksports. Tāpat tiek eksportēti apavi, apģērbi, to piederumi un farmācijas produkti, kā arī citas sankcijām nepakļautas preces.

Gada griezumā neliels eksporta samazinājums bija vērojams arī uz ES valstīm – par 1,5%. Eksporta vērtība būtiski auga uz Nīderlandi (graudaugi), mērenāk uz Vāciju (minerālie produkti, graudaugi) un Franciju (graudaugi). Savukārt eksporta vērtība samazinājās uz Lietuvu (jaukti ķīmiskie produkti, minerālie produkti), Zviedriju (jaukti ķīmiskie produkti, dzelzs un tērauda izstrādājumi), Igauniju (koksne, mehānismi) un Itāliju (dzelzs un tērauds, optiskās ierīces). Jāatzīmē, ka ES valstis ir lielākais Latvijas eksporta noieta tirgus.

Neliels eksporta pieaugums vērojams uz pārējām valstīm – par 0,4%. Šajā valstu grupā eksporta vērtība būtiski auga uz Nigēriju, mērenāk uz Kamerūnu, Maroku, Senegālu un Kotdivuāru (uz visām – graudaugi). Savukārt eksporta vērtība samazinājās uz Turciju (dzelzs un tērauds), ASV (koksne, elektroierīces), Angolu (graudaugi) un Ukrainu (neatšifrētas preces, farmācijas produkti).

Augustā gada griezumā importa vērtības izmaiņas būtiski ietekmēja mehānismu un ierīču, minerālo produktu un elektroierīču un iekārtu importa vērtības samazinājums. To daļēji kompensēja dzelzceļa transporta un farmācijas produktu importa pieaugums.

Kopumā 2024.gada astoņos mēnešos preču eksports faktiskajās cenās bija par 3,4% mazāks nekā pirms gada, bet preču imports šajā laikā samazinājās par 7,7 procentiem.

Paredzams, ka arī pēdējos gada mēnešos eksporta izaugsme saglabāsies svārstīga. To turpinās ierobežot ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā nenoteiktība. Šajā situācijā ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus.

Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja

Edmunds Gergelevičs

EM Analītikas dienesta analītiķis

Avots: em.gov.lv

Šonedēļ 10. un 11.oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā norisinās 3. starptautiskais PMNET Forums jeb Precīzijas medicīnas tīklošanās forums, kas ir viena no vadošajām precīzijas medicīnas platformām Ziemeļeiropā. Forumā piedalīsies vairāk nekā 50 lektoru un 400 dalībnieku no vairāk nekā 20 pasaules valstīm, lai apspriestu aktuālus jautājumus, kas ietekmē precīzijas medicīnas attīstību Latvijā un pasaulē.

Šogad uzsvars ir tieši uz precīzijas medicīnu un saistītajām jomām, piemēram, ģenētiku, funkcionālām metodēm, dažādu valstu pieredzes apmaiņu. Forums pulcēs tos cilvēkus, kas ir atbildīgi par nākamajiem soļiem pacientu aprūpes un medicīnas attīstībā Latvijā, kā arī forumā tiks diskutēts, kā palielināt pacientu iesaisti un risināt jautājumu par cilvēkresursu nodrošinājumu medicīnas nozarē.

Precīzijas medicīna ir jauna pieeja slimību ārstēšanai un profilaksei, kurā ņemta vērā katra cilvēka ģenētiskā daudzveidība, vide un dzīvesveids. Foruma mērķis ir uzlabot pacientu aprūpi un rezultātus, veicinot precīzijas medicīnas attīstību un ieviešanu klīniskajā praksē, lai tā Latvijā kļūst pieejamāka.

PMNET Forumā piedalīsies lektori no ASV, Rietumeiropas, Skandināvijas, Izraēlas, Lietuvas un Igaunijas. Pateicoties foruma mērogam, var teikt, ka Latvija un Rīga veidojas kā viens no Eiropas precīzijas medicīnas, pētniecības un inovācijas centriem.

“Precīzijas medicīna ir būtiska daļa no biotehnoloģiju un biomedicīnas nozarēm, kuras ir nozīmīgas mūsu ekonomikas attīstībai. Tiek strādāts pie ģenētisko datu izmantošanas personalizētu ārstēšanas plānu izstrādē un daudziem citiem projektiem. Tas ļauj Latviju pozicionēt starptautiski kā vienu no reģiona līderiem precīzijas medicīnas jomā, kā arī piesaistīt ārvalstu investīcijas šajā jomā,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Raivis Bremšmits.

PMNET Foruma goda vieslektori būs Olli Kalioniemi, kas ir vadošais eksperts precīzijas medicīnas, tehnoloģiju, datu un mākslīgā intelekta jomā un sniedzis lielu ieguldījumu precīzijas medicīnas pētniecībā. Savukārt Stefan Pfister ir bērnu smadzeņu audzēju eksperts Heidelbergas Universitātes slimnīcā, Vācijas vēža izpētes centra Pediatriskās neiroonkoloģijas nodaļas vadītājs. Forumā runās par to, kā pasaules mērogā uzlabot pieejamību jaunākās paaudzes molekulārajai audzēju diagnostikai.

Pirmo reizi PMNET Foruma ietvaros notiks veselības hakatons “Riga iDays” sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta veselības kopienas (EIT Health). Šis hakatons dos studentiem no visas Latvijas iespēju attīstīt savas idejas veselības jomā, sadarboties ar nozares ekspertiem un veidot inovatīvus risinājumus, kas var palīdzēt risināt aktuālas veselības aprūpes sistēmas problēmas Latvijā un ārvalstīs.

Foruma ietvaros notiks pirmā nacionālā Precīzijas medicīnas ekosistēmas koordinācijas grupas apaļā galda diskusija, kā arī tiks uzsāktas nacionāla vai starptautiska mēroga iniciatīvas un partnerības. Piemēram, saprašanās memoranda noslēgšana par EATRIS starp lielākajiem zinātnes centriem un universitātēm - Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), Latvijas Universitāti (LU), Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru (BMC), Latvijas Organiskās sintēzes institūtu (OSI). EATRIS ir Eiropas translatīvās medicīnas infrastruktūra un organizācija, kas apvieno resursus un pakalpojumus pētniecības kopienām, lai zinātniskos atklājumus pārvērstu par ieguvumiem pacientiem. Tā ļauj nodrošināt piekļuvi plašam zināšanu klāstam no vairāk nekā 150 augstākā līmeņa akadēmiskajiem centriem visā Eiropā.

PMNET foruma uzdevums ir panākt pacientiem efektīvākas, zinātniski pamatotas ārstniecības metodes un nodrošināt veselības pakalpojumu pieejamību, t.sk. izmantojot jaunākās medicīnas tehnoloģijas. Lai to īstenotu, ir nepieciešama ārstu, zinātnieku, slimnīcu administrāciju, pacientu organizāciju, veselības aprūpes iestāžu, politikas veidotāju un valsts pārvaldes darbinieku, veselības nozares uzņēmumu, globālo korporāciju un pasaules vadošo slimnīcu sadarbība.

PMNET forums ir kļuvis par nozīmīgu pasākumu, pateicoties gan vietējo, gan starptautisko ekspertu ieguldījumam. Forumu organizē Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte, Bērnu slimnīcas fonds, Latvijas bērnu onkoloģijas fonds, Ekonomikas ministrija, Veselības ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kā arī vairākas pacientu organizācijas, sadarbojoties ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, Amerikas Tirdzniecības palātu Latvijā, Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu un Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu.

Plašāka informācija par foruma programmu un runātājiem pieejama vietnē www.pmnetforum.com. Aicinām sekot foruma aktualitātei un norisei arī sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, izmantojot mirkļbirkas #MissionLatvia, #ESfondi, #investEU, #PMNETforum2024 un #PrecisionMedicineNetwork.
PMNET Foruma finansējumu piešķir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts "Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai” Nr. 1.2.3.1/1/23/I/001.

PMNET Forum tiek organizēts ar Baltijas-Amerikas Brīvības fonda finansiālu atbalstu.

Avots: em.gov.lv

Nauda. Ilustratīvs attēls. Foto: Paula Čurkste/LETA

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā, paredz Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un izskatīšanai valdībā iesniegtais likumprojekts valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam.

No 19.oktobra 20 autobusu maršrutos ārpus Rīgas centrālās daļas, tiks ieviesta “pietura pēc pieprasījuma”. Tas nozīmē, ka autobusa vadītājs šādā pieturā apstāsies tikai tad, ja pasažieris laikus izrādīs vēlmi izkāpt, nospiežot durvju atvēršanas pogu vai, esot pieturā – būs vadītajam pamanāmā vietā un stāvēs pie pieturas zīmes. Sākotnēji šāda kārtība tiks ieviesta 20 autobusu maršrutos aptuveni 300 pieturās, taču kopumā ir identificētas vairāk nekā 400 pieturas, kur šāda kārtība varētu tikt ieviesta. Šāda sistēma jau darbojas daudzviet Eiropā un padara sabiedriskā transporta kustību ātrāku, saīsinot maršrutā pavadīto laiku.

Uzņēmuma rūpīgi veiktais monitorings par pasažieru plūsmu dažādās pilsētas vietās ļāva identificēt pieturas, kas lielākoties ir Rīgas tālākajās apkaimēs vai piepilsētā, un pasažieru plūsmas tur ir nelielas, tāpēc lemts par šādas sistēmas ieviešana.

Pieturā pēc pieprasījuma būs izvietota īpaša norāde – paceltas rokas ikona uz zaļa fona. Norādes atradīsies uz pieturas staba, virs transporta kustības sarakstiem. Pārējās pieturās, kur šādas norādes nav, braukšanas kārtība nemainīsies un paliks tāda pati kā ierasts. Tāpat šī zīme būs iestrādāta gan transporta kustības sarakstos, gan sabiedriskā transporta ekrānos pie maršruta informācijas, gan tīmekļa vietnē pie sarakstiem un citviet. Informācija par pieturu pēc pieprasījuma būs dzirdama arī audio paziņojumā transporta salonā.

Sākuma posmā, kamēr vadītāji un pasažieri pielāgojas jaunajai sistēmai, sabiedriskā transporta vadītāji sekos līdzi pasažieru plūsmai un apstāsies pieturā pat, ja pasažieris būs nostājies pie durvīm, bet nebūs nospiedis durvju atvēršanas pogu. Vienlaikus šāda kārtība mūsu pasažieriem ļaus galamērķī nokļūt ātrāk, tāpēc aicinām pasažierus ne tikai ierasties laikus pieturā, bet arī dot zīmi vadītājam par iekāpšanu vai izkāpšanu – ja atrodaties salonā, nospiediet pogu, lai vadītājs būtu informēts, ka vēlēsieties izkāpt. Savukārt, ja gaidāt transportu pieturā – esiet pamanāms un stāviet vadītājam redzamā zonā.

Avots: https://www.ekonomika.lv/

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,3 %. Precēm tas pieauga par 0,4 %, bet pakalpojumiem samazinājās – par 0,1 %.

Septembrim ir raksturīgs cenu kāpums, ko parasti nosaka apģērbu un apavu cenu pieaugums saistībā ar jauno sezonas preču pārdošanu. Šogad septembrī bija vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas un lielākā palielinošā ietekme bija apģērba un apavu cenu pieaugumam, tomēr tas bija lēnākais cenu pieaugums apģērbam un apaviem septembrī kopš 2000. gada. Mēneša laikā cenas apģērbam un apaviem pieauga par 3,4%, kas kopējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu ietekmēja par 0,2 procentpunktiem.

Straujāk nekā raksturīgs šim mēnesim šogad septembrī pieauga cenas pārtikai – par 0,7 %, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem un svaigiem augļiem, kam iepriekš reti bija novērojams straujš cenu kāpums šajā mēnesī.

Jāatzīmē, ka pārtikas produktu cenas pasaulē septembrī pieauga strauji – par 3 %, un tas ir lielākais mēneša pieaugums kopš 2022. gada marta, arī gada laikā – salīdzinot ar 2023. gada septembri, tām bija vērojams kāpums par 2,1 %. Septembrī pieauga visu galveno pārtikas produktu grupu cenu indeksi. Straujākais cenu kāpums septembrī bija cukura cenu indeksam, ko noteica ražas izredžu pasliktināšanās 2024./2025.gada sezonā Brazīlijā un Indijas valdības lēmums atcelt ierobežojumus cukurniedru izmantošanai etanola ražošanā. Līdzīgi cenu indeksa pieaugumi septembrī bija augu eļļām, piena produktiem un graudaugiem. Augu eļļu cenu indekss pieauga ceturto mēnesi pēc kārtas, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2023. gada sākuma, ko galvenokārt noteica mazāki nekā gaidīts ražošanas apjomi un arī bažas par gaidāmo izlaides samazināšanos lielākajās ražotājvalstīs. Piena produktu cenu indekss septembrī turpināja pieaugt visiem piena produktu veidiem, visvairāk pieaugot pilnpiena pulvera cenām, ko veicināja spēcīgais importa pieprasījums Āzijā, neskatoties uz sezonāli augstāku piena ražošanu Okeānijā. Vājpiena pulverim, sviestam un sieram cenas pieauga saistībā ar pieprasījuma pieaugumu un ierobežotajām piegādēm Rietumeiropā, kur piena ražošanas apjoms sezonāli ir zemāks. Pēc krituma trīs mēnešus pēc kārtas septembrī pieauga kviešu cenas, ko galvenokārt noteica bažas par nelabvēlīgiem laikapstākļiem dažās galvenajās eksportētājvalstīs, tomēr straujāku cenu pieaugumu ierobežoja piegādes par konkurētspējīgām cenām no Melnās jūras reģiona. Savukārt lēnākais cenu kāpums septembrī bija gaļai, ko noteica augstākas mājputnu gaļas cenas, pieaugot putnu gaļas importa pieprasījumam no Brazīlijas pēc tirdzniecības ierobežojumu atvieglošanas saistībā ar Ņūkāslas slimību. Liellopu gaļas un cūkgaļas cenas praktiski nemainījās, globālajām piegādēm nosedzot pieaugošo pieprasījumu, bet aitu gaļas cenas nedaudz samazinājās vājā importa pieprasījuma no Ķīnas dēļ.

Noslēdzoties akcijām, vērā ņemams cenu kāpums bija arī personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem par 6,2 %, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.

Lielākā samazinošā ietekme septembrī bija cenu kritumam degvielai par 4,8 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,3 procentpunktiem. Cenas straujāk samazinājās benzīnam, bet ietekme bija līdzīga gan cenu kritumam dīzeļdegvielai, gan benzīnam.

Arī Brent naftas vidējā mēneša cena septembrī, salīdzinot ar augustu, samazinājās – par 8 %, bet septembra beigās, salīdzinot ar augusta beigām, Brent naftas cena bija samazinājusies par 9 %. Mēneša pirmajā pusē tā noslīdēja līdz aptuveni 69 ASV dolāriem par barelu, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2021. gada decembra sākuma.  To galvenokārt noteica pazīmes par iespējamu naftas piedāvājuma palielināšanos tirgū, Saūda Arābijai paziņojot par ražošanas palielināšanu no decembra, kā arī sagaidāmo naftas ieguves atjaunošanos Lībijā, valdībai noregulējot iekšējos strīdus. Arī Ķīnā joprojām pastāv bažas par pieprasījumu, neskatoties uz nesenajiem monetārajiem pasākumiem, kuru mērķis bija palielināt aktivitāti un enerģijas pieprasījumu pasaulē lielākajā naftas importētājā. Tomēr spriedze Tuvajos Austrumos turpina saasināties, kas var ietekmēt naftas cenu dinamiku turpmākajos mēnešos.

Jāatzīmē, ka pakalpojumiem cenas septembrī samazinājās pēc nepārtraukta cenu pieauguma iepriekšējos deviņos mēnešos. Samazinājums gan bija neliels – par 0,1 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni būtiski neietekmēja. Pakalpojumu sektorā lielākā samazinošā ietekme septembrī bija cenu kritumam pasažieru pārvadājumiem gan aviopārvadājumos, gan pa autoceļiem un pa jūru, bet lielākā ietekme bija cenu kritumam pasažieru aviopārvadājumiem. Liela ietekme bija arī cenu kritumam izmitināšanas pakalpojumiem. Savukārt cenas būtiski pieauga atpūtas un kultūras pakalpojumiem un augstākajai izglītībai, ambulatorajiem pakalpojumiem un atkritumu savākšanai.

2024. gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, patēriņa cenas pieauga par 1,4 %. Gada vidējā inflācija bija 0,9 %.

Arī turpmāk galvenā ietekme uz cenu izmaiņām joprojām būs saistīta ar energoresursu un pārtikas cenu svārstībām pasaulē, kā arī to noteiks globālā attīstība. Vienlaikus inflāciju Latvijā ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu pārskatīšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina atalgojuma kāpums. Kopumā 2024. gadā vidējā gada inflācija sagaidāma 1-1,5 % robežās.

Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja

Ieva Šnīdere

Analītikas dienesta analītiķe

Avots: https://www.em.gov.lv/

Pērn Latvijā bija straujākais iedzīvotāju skaita kritums Eiropas Savienībā – tas samazinājies par 11,1 tūkstoti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Arī dzimušo skaits Latvijā samazinās vidēji straujāk nekā citās Eiropas valstīs, un pērn piedzimušie 14,5 tūkstoši bērnu ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Vienīgā iepriecinošā ziņa – iedzīvotāju skaits nedaudz palielinājies migrācijas rezultātā. Kā norādīja ekonomists, iedzīvotāju skaita samazināšanās visvairāk ietekmēs darba tirgu.