No 2024. gada 18. oktobra līdz 2025. gada 26. janvārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10, Rīgā) skatāma ievērojamā latviešu dizainera un vides mākslinieka Jāņa Krieva pirmā retrospekcija “Pagājusī nākotne”, kas daudzpusīgi iepazīstina ar viņa sniegumu dizainā, kinētikas, vides un interjera mākslā.
Izstāde piedāvā apmeklētājiem iejusties 20. gadsimta 70.–80. gadu atmosfērā caur viena dizainera daiļrades prizmu. Jānis Krievs (1942–2016) bija viens no spilgtākajiem latviešu grafiskā dizaina, vides un interjera māksliniekiem un kinētiskās mākslas pārstāvjiem. Autora radošajam mantojumam ir īpaša, izcila vieta Latvijas dizaina vēsturē, un tā lielākā daļa glabājas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājumā.
Jānis Krievs bija novators vairākās nozarēs: sākot ar glezniecību, ko viņš studēja, turpinot ar interjeru projektiem un beidzot ar meklējumiem kinētiskās un protodigitālās mākslas jomā. Jāņa Krieva likteņa paradokss ir tāds, ka viņa aktīvākā darbība norisinājās laikā, kad padomju iekārta raustījās pirmsnāves konvulsijās – ideologi to sauca par “attīstīta sociālisma” periodu, bet vēlāk tas tika nodēvēts par stagnāciju. Tomēr Jāņa Krieva iztēlei nebija nekā kopīga ar politiski smacīgo gaisotni un ekonomikas atpalicību: viņš strādāja nākotnei, redzot to rietumniecisku, moderni skaistu un tehnoloģiski attīstītu.
Dīvainā kārtā tieši brūkošās varas ambīcijas “panākt un apsteigt kapitālismu” deva iespēju māksliniekam, kas drīzāk iederētos disidentu rindās, piepildīt pārdrošas, futūristiskas idejas, no kurām grandiozākā bija Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas interjeru rekonstrukcija. Jāni Krievu raksturo kompleksa, sintētiska pieeja telpas risinājumiem. Viņš pats uzsvēra, ka veido nevis dekoratīvus objektus vai interjerus, bet vidi: “Vecā “noformēšanas mākslas” stereotipa vietā nāk VIDES DIZAINS. Tas taču ir sarežģīts, sociāls process!”. Jāņa Krieva idejas apsteidza laiku un bija kā radītas nākotnes cilvēkiem. Vēl viens paradokss – reālā vēstures gaita bija nežēlīga pret jau realizētajiem projektiem un gandrīz visus tos pakļāva iznīcībai.
Padomju perioda dizains ir nepietiekami pētīta un popularizēta Latvijas kultūras vērtība, īpaši 20. gadsimta 70.–80. gadu mantojums, kas lielākoties ir gājis bojā, pārveidots un jaunākās paaudzes auditorijai vispār nav pazīstams. Mākslinieka radošais veikums ir pelnījis līdzvērtīgi nostāties vienā rindā ar Riharda Zariņa, Anša Cīruļa, Jūlija Madernieka un citu pirmskara dizaina klasiķu, kā arī pēckara laikabiedru – avangardiskās arhitektes Martas Staņas, dizaina un kinētiskās mākslas teorētiķa un praktiķa Valda Celma – vārdiem, paplašinot sabiedrības priekšstatus par latviešu dizaina zelta fondu.
Izstādes nosaukumā ietvertais neloģisms “Pagājusī nākotne” savieno Jāņa Krieva jaunrades futūristisko, nākotnē vērsto redzējumu ar faktisko situāciju, ka viņa nozīmīgākie dzīvē īstenotie objekti – Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas vides dizains un stacijas pulksteņa kinētiskais risinājums, Daugavpils kultūras pils skatuves kinētiskā siena, Dzelzceļnieku kultūras pils kinētiskais objekts un skatuves cilnis, Rīgas Sporta pils foajē interjers u.c. – līdz mūsdienām nav saglabājušies. Jānis Krievs ir šī laikmeta protagonists, kurš pratis adaptēt laikmeta pretrunas: no vienas puses – plānveida ekonomikā pieejamos resursus un varas interesi tos ieguldīt jaunu publisko telpu radīšanā (īpaši saistībā ar 1980. gada Maskavas Olimpiskajām spēlēm), no otras – latviešu mākslinieku orientāciju uz Rietumu dizaina paraugiem, progresīvajām idejām un novatorismu.
“Izstāde apmeklētāju vecākajai paaudzei, iespējams, raisīs atmiņas, savukārt vidējai un jaunākajai paaudzei būs pilnīgs jaunatklājums,” sola Vilnis Vējš, projekta kurators. Lai sniegtu izvērstu priekšstatu par Jāņa Krieva talanta mērogu un izmantoto telpas organizācijas paņēmienu iedarbību, ekspozīcijā ietverti vairāk nekā 100 mākslinieka oriģināldarbi – ne tikai rasējumi un skices, bet arī to radoša interpretācija reālajos izmēros. Tāpat skatītāji varēs “izstaigāt” stacijas interjeru interaktīvā digitālā rekonstrukcijā. Izstāde uzsver autora daiļrades būtiskākās kvalitātes: nākotnes redzējumu, klātbūtnes sajūtu un komplekso pieeju.
Pirmo reizi plašākai publikai parādīti lielformāta interjera dekori no kādreiz tikai padomju elitei pieejamā atpūtas nama “Dzintars” (tautā saukta “Astoņi luksi”) Jūrmalā, kuru pārvietošanu uz muzeja telpām un restaurāciju nodrošināja to tagadējais īpašnieks “Nekustamo īpašumu attīstītājs Pillar”. Jāņa Krieva vadībā tapušā stacijas interjera detaļa – uzgaidāmās zāles soli, kuru dizaina autors ir Aivars Bērziņš, – izstādē nonākuši ar VAS “Latvijas dzelzceļš” atbalstu. Vēl ekspozīcijā apskatāmi atsevišķi darbi no Zuzānu kolekcijas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma, kā arī kinofilmu fragmenti no Valsts Nacionālā arhīva.
Izstādi pavada plaša izglītības un publisko pasākumu programma, kas iekļauj atvērtās ekskursijas, “Senioru rītus”, tematiskas diskusijas un muzeja apmeklētāju iemīļoto Ģimenes dienu, kas šogad norisināsies 21. decembrī. Uz pirmajām “Sarunām muzejā” skatītāji aicināti 19. oktobrī plkst. 14.00, kad būs iespēja satikt izstādes kuratoru Vilni Vēju, dizaineru, scenogrāfu Mārtiņu Ratniku un mākslinieka Jāņa Krieva dēlu – arhitektu Niklāvu Krievu. Tāpat projektu saturiski papildina tematisks lekciju cikls, piedaloties daudzpusīgam ekspertu un pētnieku lokam – Ilzei Martinsonei, Jānim Borgam, Irēnai Bužinskai un Ievai Astahovskai.
Skolēnu grupām muzejs piedāvā interaktīvi iepazīt izstādi un radoši izpausties nodarbībās “Mana pilsēta” (1.–6. klasei) un “Arhitektūra + dizains” (7.–12. klasei). Rudens brīvlaikā bērni no 7 līdz 12 gadu vecumam varēs līdzdarboties dinamiskajā trīs dienu programmā “Rudens skola bērniem: Būvējam pilsētu!”.
Projekts realizēts, pateicoties VKKF mērķprogrammas “Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi” atbalstam.
Izstādes kurators:
Vilnis Vējš, izstāžu kurators / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, LNMM
T: (+371) 65 802 006, E: Vilnis.Vejs@lnmm.lv
Izstādes scenogrāfija un grafikas dizains:
Mārtiņš Ratniks
Imersīvās realitātes dizains:
Kaspars Gobiņš
Izstādes koordinēšana un komunikācija:
Inese Baranovska, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
T: (+371) 67 830 900, E: Inese.Baranovska@lnmm.lv
Ieva Zvejniece, Dizaina un dekoratīvā koka mākslas kolekcijas glabātāja /
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, LNMM
Līga Brice, vecākā speciāliste / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, LNMM
Līva Kubulniece, komunikācijas speciāliste / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, LNMM
T: (+371) 28 381 129, E: Liva.Kubulniece@lnmm.lv
Izglītības un pasākumu programma:
Kortnija Māra Gurtlava, izglītības programmu kuratore / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, LNMM
Kristīne Šica, izglītības programmu kuratore / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, LNMM
INTERNETA RESURSI:
www.lnmm.lv
FACEBOOK: Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
X: @DMDMmuzejs
INSTAGRAM: @DMDMmuzejs
YOUTUBE: muzejsDMDM
#lnmm
#DMDMmuzejs
#MansMuzejs
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs / Skārņu iela 10, Rīga
DARBA LAIKS:
Otrdienās, ceturtdienās, piektdienās, sestdienās, svētdienās 11.00–17.00, kase 11.00–16.45
Trešdienās 11.00–19.00, kase 11.00–18.45
Pirmdienās slēgts
Muzejs ir slēgts oficiālajās svētku dienās: 1. janvārī, Lielajā Piektdienā, Lieldienās, Līgo un Jāņu dienās (23.–24. jūnijā), Ziemassvētkos (25.–26. decembrī), 31. decembrī.
BIĻEŠU CENAS:
Pieaugušie: 7,00 EUR
Skolēni, studenti, pensionāri: 3,50 EUR
Ģimenes biļete (1–2 pieaugušie ar 1–4 bērniem vai viena daudzbērnu ģimene): 7,00–10,00 EUR
Gada biļetes īpašniekiem izstādes apskate bez maksas.
Apmeklētājiem grupā virs 10 personām (neieskaitot grupas vadītāju – pedagogu vai gidu), piemēro 20% atlaidi. Grupas vadītājam ieeja bez maksas.
Bezmaksas ieeja (uzrādot atbilstošu dokumentu): pirmsskolas vecuma bērniem; bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem; dienas aprūpes centra, krīzes centra un speciālo izglītības iestāžu audzēkņiem; bērniem, kas ievietoti sociālās rehabilitācijas centrā, un tos pavadošajām personām (viens pedagogs vai viena persona uz 10 bērniem vai audzēkņiem); personām līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti; personām ar I un II invaliditātes grupu; vienai personai, kas pavada personu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti vai personu ar I invaliditātes grupu; surdotulkam, kas pavada personu ar I, II un III invaliditātes grupu; Latvijas mākslas skolu un mākslas profesionālās vidējās izglītības iestāžu izglītojamiem; Latvijas Mākslas akadēmijas pilna un nepilna laika studentiem; profesionālās vidējās izglītības iestāžu izglītojamiem vai augstskolu studentiem, kas apgūst vai studē vizuālo un lietišķo mākslu, dizainu, kultūras vēsturi, muzeoloģiju, kultūras mantojumu, arhitektūru, restaurāciju, izglītības vai studiju procesa ietvaros; Latvijas Mākslinieku savienības biedriem; Latvijas muzeju darbiniekiem; Starptautiskās muzeju padomes (ICOM) biedriem; Starptautiskās pieminekļu un ievērojamu vietu padomes (ICOMOS) biedriem; LNMM “Drauga kartes” īpašniekiem; muzeja programmu “Brīvprātīgo programma” un “Jauniešu klubs” dalībniekiem; plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kas atspoguļo norises muzejā; grupu (ne mazāk par 10 apmeklētājiem) vadītājam (gidam) vai pedagogam; Ukrainas civiliedzīvotājiem; muzeja rīkoto pasākumu apmeklētājiem ikgadējās starptautiskās akcijas “Eiropas Muzeju nakts” un Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” laikā, visiem apmeklētājiem pastāvīgās ekspozīcijas apskate katra mēneša pēdējā svētdienā un Starptautiskajā muzeju dienā – 18. maijā.
Avots: kultura.riga.lv
