Piektdien, 2024. gada 18. oktobrī, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) rīko zinātniskos lasījumus “Vilhelms Neimanis – mākslas un arhitektūras mantojuma pētnieks un glabātājs”, tā atzīmējot 175 gadus kopš muzeja galvenās ēkas arhitekta un pirmā direktora Vilhelma Neimaņa dzimšanas.
1849. gada 5. oktobrī Mēklenburgas mazpilsētā Grēvesmīlenē (Vācija) dzimis arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis (Wilhelm Neumann, 1849–1919), kurš jau bērnībā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Krustpili un visu savu darba mūžu pavadīja Latvijā. Pētnieku rakstos Neimanis pat ticis nodēvēts par “Baltijas mākslas vēstures tēvu”, jo viņš sagatavoja un 1887. gadā publicēja pašu pirmo vietējā reģiona mākslas vēsturei veltīto apcerējumu “Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes tēlotājas mākslas un mākslas amatniecības vēsturisks pārskats no 12. gs. beigām līdz 18. gs. izskaņai” (“Grundriß einer Geschichte der bildenden Künste und des Kunstgewerbes in Liv-, Est- und Kurland vom Ende des 12. bis zum Ausgang des 18. Jahrhunderts”; Reval (Tallinn), 1887), par ko Leipcigas Universitāte viņam piešķīra filozofijas doktora un daiļo mākslu maģistra grādu. Turpmākajos gados Neimanis sagatavoja vēl virkni publikāciju gan par 18. un 19. gadsimta māksliniekiem, gan senāko laiku arhitektūras un mākslas pieminekļiem Latvijā un Igaunijā, kļūstot arī par vienu no arhitektūras mantojuma apzināšanas un aizsardzības pamatlicējiem Baltijā.
Pēc izglītības Vilhelms Neimanis bija arhitekts, 1878. gadā viņš kļuva par Daugavpils pilsētas arhitektu un veica šos pienākumus 17 gadus, projektējot sabiedriskas un sakrālas celtnes, muižu kungu namus un dzīvojamās mājas. Muzeju nozarē nozīmīgas ir divas viņa celtās ēkas – Kurzemes provinces muzejs (1898, nav saglabājies) un Rīgas pilsētas mākslas muzejs (mūsdienās – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka), kas apmeklētājiem bija atvērts 1905. gada septembrī. Neimanis ne tikai izstrādāja Rīgas pilsētas mākslas muzeja projektu un darbības programmu, bet arī vadīja ēkas būvniecību un pašu muzeju no tā izveidošanas līdz 1919. gada sākumam, rūpējoties par kolekcijas papildināšanu ar Baltijas izcelsmes mākslinieku darbiem, izstāžu veidošanu un katalogu sagatavošanu.
Vilhelma Neimaņa 175. jubilejai veltīto zinātnisko lasījumu programma veidota tā, lai iespējami daudzveidīgi atklātu viņa ievērojamo ieguldījumu Latvijas 19. gadsimta pēdējā ceturkšņa un 20. gadsimta sākuma kultūrā. Pasākums piedāvās ieskatu Neimaņa paveiktajā arhitektūrā, mākslas un arhitektūras izpētē, pieminekļu aizsardzībā un muzejniecībā.
Lasījumu pirmā sesija būs veltīta Vilhelmam Neimanim kā mākslas vēsturniekam un kultūras mantojuma saglabāšanas jomas celmlauzim Baltijā. Elita Grosmane aplūkos Neimaņa ieguldījumu Latvijas 13.–18. gadsimta arhitektūras un mākslas vēstures pētniecībā un Rīgas Doma rekonstrukcijas procesā. Mārtiņš Mintaurs izvērtēs Neimaņa lomu arhitektūras mantojuma saglabāšanā, salīdzinot to ar laikabiedra, austriešu mākslas vēsturnieka un pieminekļu aizsardzības speciālista Aloiza Rīgla paveikto. Savukārt Kristiāna Ābele ieskatīsies Neimaņa sagatavotajās publikācijās par vietējiem māksliniekiem, īpašu uzmanību pievēršot bagātīgi ilustrētajam biogrāfisko apceru krājumam “Baltijas gleznotāji un tēlnieki 19. gadsimtā” (“Baltische Maler und Bildhauer des XIX Jahrhunderts”; Riga, 1902).
Lasījumu otro sesiju, kuras fokusā būs Neimaņa devums arhitektūrā un muzejniecībā, ievadīs Silvijas Grosas stāstījums par Vilhelmu Neimani kā arhitektu, iezīmējot atsevišķus aspektus viņa bagātīgajā veikumā. Edvarda Šmite raksturos Rīgas pilsētas mākslas muzeja darbības pirmos 13 gadus, kad Neimanis veica tā direktora pienākumus, bet Baiba Vanaga pieskarsies Neimaņa starptautiskajām saitēm, muzeja un tā kolekciju atpazīstamības veicināšanas centieniem.
Zinātniskos lasījumus aicināti apmeklēt gan mākslas zinātnieki, muzejnieki un citi jomas speciālisti, gan mākslas, arhitektūras un kultūras mantojuma studenti, gan ikviens interesents, kurš vēlas bagātināt savas zināšanas par Latvijas 19. gadsimta pēdējā ceturkšņa un 20. gadsimta sākuma kultūru un iepazīt tuvāk vienu izcilu tā laika personību – arhitektu un mākslas vēsturnieku Vilhelmu Neimani.
Dalība pasākumā ir bez maksas.
Vietu skaits ierobežots (70 sēdvietas).
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.
LASĪJUMU PROGRAMMA:
- 12.00–12.10 - Ievadvārdi
Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja
I sesija
- 12.10–12.40 - Vilhelma Neimaņa ieguldījums Latvijas arhitektūras un mākslas vēstures pētniecībā (13.–18. gs.)
Dr. art. Elita Grosmane, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts
- 12.40–13.10 - Vilhelma Neimaņa un Aloiza Rīgla darbības salīdzinājums 19. un 20. gs. mijā
Dr. hist. Mārtiņš Mintaurs, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte
- 13.10–13.40 - Vilhelma Neimaņa pētījumu biogrāfiskais atzars Baltijas mākslas vēstures grāmatniecībā
Dr. art. Kristiāna Ābele, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts
- 13.40–14.00 - Jautājumi un diskusija
- 14.00–14.30 - Kafijas pauze
II sesija
- 14.30–15.00 - Vilhelma Neimaņa devums Latvijas arhitektūrā. Dažas piezīmes
Dr. art. Silvija Grosa, Latvijas Mākslas akadēmija
- 15.00–15.30 - Vilhelms Neimanis – Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktors
Dr. h. c. art. Edvarda Šmite, mākslas vēsturniece
- 15.30–16.00 - Vilhelma Neimaņa darbība muzeja starptautisko sakaru kontekstā
Dr. art. Baiba Vanaga, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
- 16.00–16.20 - Jautājumi un noslēguma diskusija
Papildu informācija:
Baiba Vanaga, izstāžu kuratore / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
T: (+371) 67 716 149, E: Baiba.Vanaga@lnmm.lv
INTERNETA RESURSI:
www.lnmm.lv
FACEBOOK: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
X: @LNMM_muzejs
INSTAGRAM: @makslasmuzejs
YOUTUBE: MĀKSLAS MUZEJI / LNMMvideos
#lnmm
#MansMuzejs
Avots: kultura.riga.lv
