Krievija veiks Latvijas virzienā esošo sliežu remontu un divu mēnešu periodā būs ļoti ierobežota vilcienu plūsma, par to Krievijas dzelzceļa pārstāvji esot informējuši AS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz). Kā preses konferencē atzina LDz vadība, līdz ar to būtiski var tikt ietekmēts kravu tranzīts no un uz Krieviju, kā arī citām valstīm. Krievijas partneri pagaidām neesot informējuši, kuri sliežu posmi tiks remontēti. Taču patlaban netiekot padoti vilcieni un iekrautas kravas.
Ceļu būvnieki ir satraukti par valdības attieksmi pret ceļu infrastruktūru kopumā un jo īpaši pret reģionālajiem un vietējiem ceļiem. Tie tiek turēti "bada maizē" un strauji brūk, valdībai aukstasinīgi noskatoties, kā strukturāla un finansiāla nesakārtotība "aprij" mūsu nacionālo bagātību - ceļus, tiekoties ar žurnālistiem, uzsvēra biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Fotoradars uz autokatastrofām bagātā autoceļa Tīnūži-Koknese konstatējis lielāko ātruma pārkāpumu jūlijā - 164 kilometri stundā (km/h), liecina Valsts policijas apkoptā informācija.
Finanšu ministrija ceļu remontiem Ministru kabinetam piedāvā vēl vairāk samazināt jau tā knapo valsts finansējumu ceļiem, lai gan ikvienai par valsti un saviem iedzīvotājiem atbildīgai valdībai gan būtu jārīkojas tieši pretēji. It īpaši laikā, kad viena no prioritātēm ir valsts iekšējā drošība, kvalitatīvs un drošs ceļu tīklojums visā valsts teritorijā ir viens no iekšējās drošības stūrakmeņiem.
"Vietējās nozīmes ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem, tajos liegts ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Diemžēl uz doto brīdi finansējuma deficīts vietējās nozīmes ceļiem jau ir 690 miljoni eiro. Šos līdzekļus vajadzēja iegudlīt ceļu tīklā, lai saglabātu to labā stāvoklī, taču tas nenotika. Kā sekas mēs redzam, ka vietējie ceļi, tai skaitā grants ceļi, ir ļoti sliktā stāvoklī," šodien, tiekoties ar būvniecības nozares pārstāvjiem un apsekojot valsts autoceļu būvniecības objektus Kurzemē, uzsvēra Satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Lai arī Eiropas Parlaments jūlija sākumā izskatīja iespējas iesviest integrētu biļeti visā Eiropas Savienībā dažādiem transporta veidiem, šī ideja tiek pretrunīgi vērtēta, un ne tikai Latvijā, kur vēl līdz šim nav izdevies pat ieviest vienotu vilcienu un autobusu biļeti, lai gan par to tiek runāts jau sen. Kā galvenie traucējošie faktori tiek minēti vairāki. Piemēram, Eiropā būs sarežģīti veidot savstarpējo norēķinu sistēmu, turklāt patlaban transporta sistēmu integrācija Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs atrodas dažādās attīstības pakāpēs. Bez vainas neesot arī transporta kompānijas, kuras savā starpā nespējot vienoties par kopsaucēju. Latvijas situācija vispār tiek raksturota skarbi – šajā jomā daudzas lietas ir nemākulīgi nomuļļātas.
Valsts autoceļu tīklā turpinās aktīva remontdarbu sezona, tāpēc aicinām autovadītājus rēķināties ar satiksmes ierobežojumiem un garāku ceļā pavadīto laiku.