Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklē SIA "Liepājas Reģionālā slimnīca" un SIA "Ogres rajona slimnīca" saistībā ar iespējamu valsts amatpersonu prettiesisku vienošanos ar konkrētiem medicīnas preču piegādātājiem. Šīs vienošanās varētu būt ietekmējušas piecus publiskos iepirkumus, pielāgojot iepirkumu tehniskās specifikācijas, lai nodrošinātu šo slimnīcu uzvaras.

Ietekmētā līgumsumma pārsniedz 300 000 eiro, un šie līdzekļi ir finansēti no Latvijas un Eiropas Savienības budžeta. KNAB ir veicis kratīšanas vairāk nekā 20 objektos, tostarp abās slimnīcās, un aizturējis septiņas personas. Iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un nevienai no tām nav piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis.

KNAB informēja, ka informācija par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem tika iegūta, veicot ikdienas uzraudzību. Kad KNAB ieguva pamatotas aizdomas par noziedzīgiem nodarījumiem, kuros ir iesaistīti arī ES budžeta līdzekļi, informācija tika nosūtīta Eiropas prokuratūrai. Šī prokuratūra, atzīstot informāciju par pamatotu, uzsāka kriminālprocesus un nodeva tos izmeklēšanai KNAB.

Divi no kriminālprocesiem ir saistīti ar SIA "Liepājas Reģionālā slimnīca", bet viens ar SIA "Ogres rajona slimnīca". KNAB izmeklēšana notiek sadarbībā ar prokuratūru, un tiek vērtēta saistība starp slimnīcu iepirkumiem un ziedojumiem.

KNAB uzsver, ka visām iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un tiek ievērota nevainīguma prezumpcija visos kriminālprocesa posmos.

Avots: Lsm.lv

Valsts kontrole aicinājusi Saeimu pārskatīt 2026. gada valsts budžeta plānu, kas paredz atteikties no prēmijām par darba sniegumu publiskajā pārvaldē. Šāds lēmums, pēc Valsts kontroles domām, nevis veicina taisnīgumu, bet tieši otrādi – vājinās motivāciju un padziļinās nevienlīdzību starp valsts institūcijām.

Valsts kontrolieris Edgars Korčagins norāda: prēmija ir vienīgais atlīdzības elements, kas tieši sasaista darbinieka ieguldījumu ar darba rezultātiem. Atšķirībā no piemaksām un naudas balvām, kuru piešķiršana bieži vien ir mazāk caurspīdīga, prēmijas tiek piešķirtas saskaņā ar skaidru un ikgadēju darba novērtējumu. Tādēļ to atcelšana, viņaprāt, ierobežotu tieši to daļu, kas motivē darbiniekus sasniegt augstākus rezultātus.

Valsts kontroles analīze parāda, ka 2024. gadā naudas balvām un piemaksām kopumā izlietoti 38,3 miljoni eiro, savukārt prēmijām par darba sniegumu – 28 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka prēmiju izdevumi ir mazāki, taču tie rada lielāku motivācijas efektu. Turklāt šie maksājumi ir caurspīdīgāki un vienotāk reglamentēti.

Tajā pašā laikā tieši piemaksas un naudas balvas, kuru piešķiršanas kritēriji bieži atšķiras starp iestādēm, rada vislielāko nevienlīdzību. Vienās iestādēs tās tiek izmaksātas plašam darbinieku lokam, bet citās – vispār netiek piešķirtas. Līdz ar to lēmums samazināt tikai prēmijas nevis izlīdzina sistēmu, bet padara to vēl netaisnīgāku.

Valsts kontrole brīdina arī par nevienlīdzīgu ietekmi uz dažādām institūcijām – plānotais samazinājums būtu no 0% līdz pat 105% no 2024. gadā izlietotā prēmiju finansējuma. Piemēram, pašai Valsts kontrolei līdzekļu samazinājums pārsniegtu 100%, lai gan tās prēmijas līdz šim piešķirtas tikai no ietaupītajiem resursiem, nevis plānotām summām budžetā.

Tādēļ VK aicina saglabāt vismaz daļēju iespēju izmaksāt prēmijas – īpaši iestādēs, kur tās ir vienīgais finansiālais motivācijas instruments. Vienlaikus nepieciešams pārskatīt visus atlīdzības elementus, ieviešot vienotus, skaidrus un taisnīgus principus visos resoros.

Korčagins uzsver, ka valsts pārvaldē joprojām nepastāv vienota un caurspīdīga atlīdzības sistēma, un bez tās nav iespējams nodrošināt uzticēšanos sabiedrības acīs. “Prēmiju atcelšana neatrisina problēmu – tā to tikai padziļina,” viņš secina.

Avots: LSM.lv

Latvijā šā gada septembrī reģistrēts lielākais jauno uzņēmumu skaits 2025. gadā – 990 uzņēmumi ar kopējo pamatkapitālu 3,91 miljonu eiro, liecina “Lursoft IT” dati.

Salīdzinājumā ar augustu, kad dibināti 861 uzņēmums, jauno reģistrāciju skaits pieaudzis par vairāk nekā simtu, bet pret pagājušā gada septembri – par vairāk nekā 200 uzņēmumiem. Kopumā šī gada deviņos mēnešos reģistrēti 7871 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 6296.

Vairums jeb 91% no septembrī dibinātajiem uzņēmumiem ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, savukārt 7,5% – individuālie komersanti. Reģistrēta arī viena jauna akciju sabiedrība – AS “Agrova International”, kuras pamatkapitāls ir 25 tūkstoši eiro.

Lielākais pamatkapitāls reģistrēts SIA “Flagman Payments” – 700 tūkstoši eiro, kam seko SIA “V puse” (300 tūkst. eiro) un SIA “Opticargo” (254 tūkst. eiro). Kopumā ārvalstu kapitāls septembrī ieguldīts 144 jaunajos uzņēmumos, tostarp 23 ar Lietuvas investoru līdzdalību.

Reģistrāciju skaita ziņā līdere ir Rīga ar 454 jauniem uzņēmumiem, kam seko Mārupes novads (44) un Ogres novads (32). Jauni uzņēmumi dibināti visās Latvijas pašvaldībās.

Avots: “Lursoft IT” dati, balstoties uz LR Uzņēmumu reģistra informāciju (dati uz 01.10.2025.)

Latvijas mazumtirdzniecības tirgū 2024. gadā vadošās pozīcijas saglabāja “Rimi Latvia” un “MAXIMA Latvija”, liecina “Lursoft IT” dati. “Rimi” apgrozījums pieauga par 4,64%, “Maxima” – par 2,63%, savukārt “Lidl Latvija” apgrozījums samazinājās par 9,74 miljoniem eiro, nokrītot līdz 460,87 miljoniem eiro.

Neraugoties uz zaudējumiem 18,47 miljonu eiro apmērā, “Lidl” turpināja attīstību, ieguldot 49 miljonus eiro un atverot sešus jaunus veikalus.

Kopējais nozares apgrozījums pērn sasniedza 12,2 miljardus eiro, bet nespecializētās tirdzniecības segmentā trīs lielākie spēlētāji – “Rimi”, “Maxima” un “Lidl” – veidoja vairāk nekā 50% tirgus.

Degvielas tirdzniecībā līderis bija “Circle K Latvia” ar 561,24 miljonu eiro apgrozījumu un 12,69 miljonu eiro peļņu.

Pelnošākais uzņēmums pērn bija “MAXIMA Latvija” ar 50,77 miljoniem eiro, kam seko “Rimi Latvia” (38,12 miljoni) un “DEPO DIY” (18,35 miljoni).

Nozarē kopumā nodarbināti 82,5 tūkstoši cilvēku, un lielākais darba devējs joprojām ir “MAXIMA Latvija” ar gandrīz 6000 darbinieku.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji, kas savlaicīgi iegādājas apdrošināšanas polises, saskaroties ar nelaimes gadījumiem vai īpašuma bojājumiem, nereti nonāk situācijā, kurā solītā kompensācija netiek izmaksāta. Viena no biežāk minētajām problēmām ir apdrošinātāju prakse interpretēt līguma nosacījumus sev par labu, lai samazinātu vai pilnībā atteiktos segt zaudējumus.

Piemēram, starp biežāk pieminētajām kompānijām iedzīvotāju stāstos ir arī ERGO, kas atsevišķos gadījumos kompensācijas neizmaksā, pamatojoties uz strīdīgām atrunām līgumā vai formāliem iemesliem, kurus klients nevarēja paredzēt.

Valsts institūciju loma

Iedzīvotāji, kas cenšas panākt taisnīgu attieksmi, bieži vēršas pie uzraugošajām iestādēm – Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK). Tomēr praksē šīs institūcijas nereti nostājas apdrošinātāju pusē, norādot, ka kompānijas darbojušās atbilstoši noslēgtajam līgumam. Tas rada sabiedrībā jautājumus par interešu līdzsvaru un to, vai klientu tiesības tiek pietiekami aizstāvētas.

Sabiedrības neapmierinātība pieaug

Sociālajos tīklos un patērētāju forumos arvien biežāk parādās sūdzības par apdrošināšanas kompāniju nevēlēšanos izmaksāt kompensācijas. Cilvēki norāda, ka, samaksājot regulārus prēmiju maksājumus, viņi sagaida godīgu un savlaicīgu palīdzību, bet praksē nākas sastapties ar ilgstošu birokrātiju, kavēšanos un atteikumiem.

Ekspertu viedoklis

Nozares eksperti uzsver, ka galvenais iemesls šādai situācijai ir nepietiekama klientu aizsardzība un neskaidri formulēti līguma nosacījumi. Lai gan apdrošināšanas tirgus ir stingri regulēts, klientiem bieži vien nav pietiekamu juridisku zināšanu, lai saprastu visus riskus.

Vai nepieciešamas reformas?

Sabiedrības spiediens un pieaugošais neapmierināto klientu skaits liek domāt par nepieciešamību pēc pārmaiņām. Juristi iesaka ieviest stingrākas prasības līgumu caurspīdīgumam un efektīvākus mehānismus, kas nodrošinātu, lai apdrošināšanas kompānijas nespētu izvairīties no taisnīgas izmaksas.

Valdībā otrdien apstiprināja jaunu 2. pensiju līmeņa pārvaldītāju komisijas maksu sistēmu. To mainīt piedāvāja Latvijas Banka ar mērķi ierobežot pārvaldītāju peļņu, ko ļauj esošā sistēma. Bankas aplēses liecina, ka jaunā kārtība ļaus nākotnes pensionāriem ietaupīt vairāk nekā 100 miljonus nākamo 10 gadu laikā un kopumā veicinās fonda ienesīgumu.