Saeima ceturtdien, 5. februārī, tā arī nenonāca līdz balsojumam par opozīcijas frakcijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) rosināto neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (“Jaunā Vienotība”). Pēc vairākas stundas ilgām debatēm opozīcijas deputāti nolēma balsojumā nepiedalīties, tādējādi nenodrošinot kvorumu un faktiski apturot lēmuma pieņemšanu.

Šis bija jau sestais gadījums, kad Saeimā tika skatīts Siliņas demisijas pieprasījums. Arī šoreiz debates bija plašas un emocionālas, tomēr līdz balsojumam par premjeres atstādināšanu netika.

Pret Siliņas demisiju bija noskaņoti 46 deputāti, galvenokārt no koalīcijas frakcijām, savukārt pie frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama atturējās. Tajā pašā laikā 34 opozīcijas deputāti balsojumā nepiedalījās, līdz ar to Saeimas sēdē netika sasniegts minimālais deputātu skaits jeb kvorums.

Saeima sastāv no 100 deputātiem, un atbilstoši Satversmei parlamenta sēdes var notikt tikai tad, ja tajās piedalās vismaz 50 tautas priekšstāvji. Pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem nodrošināt balsojumu sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz turpmākam Saeimas prezidija lēmumam.

Koalīcija opozīcijas rīcību vērtēja asi kritiski. “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics portālam LSM.lv opozīcijas taktiku raksturoja kā traģikomisku. “Jau sesto reizi tiek prasīta premjeres demisija, bet pirmo reizi paši norauj kvorumu savam pieprasījumam. Tas ir zaudētāju piegājiens un parāda nenopietnu attieksmi pret darbu,” sacīja Jurēvics.

Pirms nonākšanas līdz balsojumam vairāki opozīcijas deputāti tomēr izmantoja tribīni, lai pamatotu demisijas pieprasījumu. LPV deputāte Maija Armaņeva kritizēja valdības darbu, uzsverot, ka lēmumi netiek pieņemti sabiedrības interesēs, bet kļūdas – netiek labotas, vien “iepakotas sabiedrisko attiecību frāzēs”. Viņa arī norādīja uz reģionu iztukšošanos un valdības nespēju pārvērst solījumus reālos rezultātos.

Savukārt deputāte Svetlana Čulkova (“Stabilitātei!”) vērsa uzmanību uz to, ka premjere atkārtoti neierodas uz Saeimas sēdēm, kurās paredzēti uzticības balsojumi. “Jau sesto reizi pieprasām viņas demisiju,” sacīja Čulkova, piebilstot, ka pašu demisijas pieprasījumu skaits, viņasprāt, liecina par Siliņas nespēju pildīt amata pienākumus.

Tomēr, pienākot balsojuma brīdim, opozīcijas aktivitāte apsīka, un tika izvēlēta taktika nepiedalīties balsojumā. “Tas ir tā, kā pasūtīt ēdienu uz viesnīcas numuriņu, bet, kad to atnes, pateikt – nē, es to neesmu pasūtījis,” opozīcijas rīcību ironiski komentēja Jurēvics, norādot, ka šajā Saeimas sēdē tika izskatīti arī citi būtiski jautājumi.

Šoreiz neuzticības izteikšana premjerei tika pamatota ar imigrācijas politiku, Eiropas Savienības Migrācijas un patvēruma paktu, dzelzceļa projekta “Rail Baltica” īstenošanu, kā arī valsts ekonomiskās attīstības rādītājiem. LPV norādīja, ka Latvijai, atšķirībā no Igaunijas, nav izdevies panākt īpašu statusu ES migrācijas regulējumā, kas ļautu izvairīties no patvēruma meklētāju uzņemšanas. Tāpat valdībai tika pārmesta nepietiekama “Rail Baltica” politiskā uzraudzība, izmaksu kontroles trūkums un nepietiekama caurspīdība.

Premjere Evika Siliņa uz Saeimas sēdi nebija ieradusies, jo šajā laikā piedalījās pasaules valdību samitā Apvienotajos Arābu Emirātos.

Sagaidāms, ka Saeima pie jautājuma par Siliņas demisijas pieprasījumu atgriezīsies jau nākamajā parlamenta sēdē. Jurēvics prognozēja, ka, tuvojoties Saeimas vēlēšanām oktobrī, šāda veida opozīcijas iniciatīvas varētu kļūt biežākas.

Konteksts

Evikas Siliņas vadītais Ministru kabinets tika apstiprināts 2023. gada 15. septembrī. Kopš tā laika opozīcija vairākkārt rosinājusi premjeres demisiju. Arī šā gada 15. janvārī Siliņa izturēja neuzticības balsojumu, ko bija ierosinājuši Nacionālās apvienības deputāti saistībā ar finansējumu sabiedriskajam medijam krievu valodas satura veidošanai. Līdz šim visos uzticības balsojumos premjere parlamenta atbalstu ir saglabājusi.

Avots: lsm.lv

Pēc teju 14 stundu garām debatēm Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, pieņēma likumu, ar kuru Latvija izstāsies no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu – tā dēvētās Stambulas konvencijas. Lēmumu atbalstīja 56 deputāti no “Latvija pirmajā vietā”, Nacionālās apvienības, “Apvienotā saraksta”, ZZS un “Stabilitātei!” frakcijām, kamēr “Jaunā vienotība” un “Progresīvie” balsoja pret.

Debates Saeimā ilga no pulksten 10 rītā līdz pusnaktij, noraidot visus opozīcijas priekšlikumus atlikt lēmumu. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jau paziņojis, ka izvērtēs likumu.

Sabiedrības protests un politiskā šķelšanās
Dienu pirms balsojuma pie Saeimas protestēja ap 5000 cilvēku, pieprasot neizstāties no konvencijas. “Jaunās vienotības” vadītājs Edmunds Jurēvics uzsvēra, ka 20 tūkstoši cilvēku parakstījuši aicinājumu palikt konvencijā, bet daudzi sabiedrotie un NVO brīdinājuši par “bīstamu soli prom no Eiropas vērtībām”.

Savukārt Nacionālās apvienības pārstāve Ināra Mūrniece norādīja uz “paštaisnību abās pusēs”, bet “Apvienotā saraksta” deputāts Andris Kulbergs uzskatīja, ka jautājums būtu jāizlemj tautas nobalsošanā, vainojot valdību un koalīcijas krīzi.

Pretinieku un atbalstītāju argumenti
Konvencijas pretinieki apgalvo, ka tā apdraud “tradicionālās vērtības” un veicina “gendera ideoloģiju”. Deputāti Aleksandrs Kiršteins un Gunārs Kūtris uzsvēra, ka konvencija “pārraksta sabiedrības lomas”. Savukārt atbalstītāji – tostarp “Jaunā vienotība”, “Progresīvie”, nevalstiskās organizācijas un eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga – uzsver, ka konvencija ir būtisks instruments cīņā pret vardarbību, nevis ideoloģisks dokuments.

Valdība un eksperti – pret izstāšanos
Labklājības ministrijas ziņojumā norādīts, ka konvencijas ieviešana Latvijā jau devusi taustāmus rezultātus – palielināts atbalsts cietušajiem un uzlabota iestāžu sadarbība. Ministru kabinets tāpēc lēma neatbalstīt izstāšanos. Arī tiesībsardze, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un vairāku ES valstu vēstnieki aicināja Latviju saglabāt dalību konvencijā.

Latvija – pirmā ES valsts, kas varētu izstāties
Ja likums stāsies spēkā, Latvija kļūs par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas pamet Stambulas konvenciju. Prezidents Rinkēvičs var likumu nosūtīt atpakaļ Saeimai otrreizējai izskatīšanai.

Kas ir Stambulas konvencija
Stambulas konvencija paredz starptautiskus pasākumus vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanai, uzliekot valstīm pienākumu sargāt cietušos, sodīt varmākas un novērst vardarbību caur izglītību, aizsardzību un tiesiskumu.