Sausums vasaras sākumā un plūdi jūlijā ievērojami ietekmēja kartupeļu audzētāju darbu. Kartupeļu audzētāja, SIA "Īves grupa" īpašniece Inese Kuniga no Jelgavas lēš, ka šogad zaudēti būs aptuveni 70% ražas.
"Līdz jūlija beigām kartupeļi auga ļoti labi, izskatījās, ka būs ļoti labi raža un ka diez vai mēs spēsim savās glabātavās visus salikt. Jūlija lietavas tātad iznīcināja lielāko daļu kartupeļu laukus. No mūsu 110 hektāriem apmēram 50 vispār nav vācami," pastāstīja Kuniga.
Atgūt ieguldītos līdzekļus, visticamāk, neizdosies, jo kartupeļi ir ļoti izaicinoša kultūra, kuru apdrošināt arī neviens neuzņemas. Valsts atbalsts arī esot minimāls.
Šogad daudzviet Latvijā kartupeļu audzētāji cīnās ne tikai ar zaudētām ražām, bet arī ar neskaidrību par turpmāko glabāšanu. Kartupeļu kvalitāti apdraud bakteriālās slimības, kas veidojās mitruma un siltuma ietekmē.
Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle norādīja: "Laiks ir mitrs un silts un baktērijām ļoti labvēlīga darbības vide. Tā kā salīdzinoši diezgan daudz ir bojātu kartupeļu, un mēs vēl nezinām, kā viņi glabāsies, jo pašreiz kartupeļu vākšana vēl notiek pilnā sparā."
Kartpeļu cena šobrīd ir ap 20 centiem kilogramā. Šīs kultūras audzētāji norādīja – ar šādu cenu nevar nosegt visus ieguldītos līdzekļus. Tomēr Kartupeļu audzētāju savienībā norādīja – cenas šogad saglabājušās salīdzinoši augstas, jo vairākos reģionos ražas ir ievērojami samazinājušās – ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs Eiropā.
Kraukle atzīmēja: "Cenas šogad faktiski turas gana augstas un tas ir, pateicoties šiem te nejaukajiem plūdiem, kas ir bijuši, kas skāra diezgan palielu reģionu."
Latvijā ir aptuveni 17 000 kartupeļu audzētāju un ap 5000 hektāru kartupeļu platību, tomēr audzētāju skaits samazinās. Kartupeļu audzēšana Latvijā kļuvusi sarežģītāka, un saimniecībām jārēķinās ar augstām izmaksām un lielu risku.
Kuniga pauda: "Kas notiks ar nozari kā tādu? Droši vien, ka kartupeļus audzēs, bet es baidos platības samazināsies, jo katru gadu šī tendence ir vērojama. Šī te kultūra ir smaga kultūra kā jebkura dārzeņu kultūra, jo ir gana daudz roku darbs."
Lielākā daļa Latvijas kartupeļu paliek Latvijā pārtikas nozarē, daļa tiek pārstrādāta, un daļa arī glabāta sēklai.
