Zemkopības ministrs Armands Krauze ceturtdien, 21. novembrī, un piektdien, 22. novembrī, Viļņā, Lietuvā, tiksies ar Baltijas valstu un Ukrainas lauksaimniecības ministriem, kā arī Moldovas Ministru prezidenta vietnieku, lai pārrunātu aktualitātes Eiropas Savienībā (ES).

Zemkopības ministrs ar Lietuvas lauksaimniecības ministru Kazi Starkēviču (Kazys Starkevičius), Igaunijas reģionālās attīstības un lauksaimniecības ministri Piretu Hartmani (Piret Hartman), Moldovas Ministru prezidenta vietnieku Vladimiru Bolea (Vladimir Bolea) un Ukrainas lauksaimniecības politikas un pārtikas ministru Vitāliju Kovalu (Vitaliy Koval) pārrunās Moldovas un Ukrainas iespējas iestāties ES un dalīsies Latvijas pieredzē.

Tāpat plānots pārrunāt tādus Latvijai nozīmīgus jautājumus kā tiešmaksājumu izlīdzināšana un ES “Zaļā kursa” radītās birokrātijas samazināšana. 

Latvijas prioritāte ES ir godīga tiešmaksājumu izlīdzināšana lauksaimniekiem, nodrošinot vienlīdzīgus darbības principus un konkurētspēju visā Eiropā. Tāpat Latvijas ieskatā ES “Zaļā kursa” īstenošanai jābūt salāgotai ar lauksaimnieku iespējām un resursiem, tostarp ņemot vērā atšķirības dalībvalstu starpā, kā arī valstu kompetenci, nosakot pašiem savas prioritātes.

Tikšanās laikā ministri apmeklēs arī lauku saimniecības, pārtikas uzņēmumus un tiksies ar nozarē strādājošajiem.

Avots: zm.gov.lv

Medus bišu saimju īpašniekiem vai turētājiem Lauksaimniecības datu centram ir jāsniedz informācija par bišu saimju skaitu uz 1. novembri un 1. maiju. Dati sniedzami attiecīgā mēneša laikā.

Pārskats par bišu saimēm ar atskaites datumu 01.11.2024. ir jāiesniedz no 01.11.2024. līdz 30.11.2024.

Visērtāk un bez maksas to var paziņot mobilajā lietotnē e-LDC vai LDC mājas lapas autorizētajā sadaļā.

LDC mājas lapas autorizētajā sadaļā:
Uz datu ievadi: https://info.ldc.gov.lv/  > Novietnes žurnāls > Suga “Bišu saimes” > Pārskats par bišu saimēm;

e-LDC mobilajā lietotnē: Iesniegt ziņojumu > Pārskats par bišu saimēm ganāmpulka novietnē

Uzmanību!
Ja bites ir izvietotas vairākās novietnēs un pēc pēdējā atskaites datuma mainījies saimju skaits kādā no novietnēm, tad izmaiņu datumā tas ir jāaktualizē visās novietnēs.

Pārskats jāsniedz tikai pamata jeb pastāvīgajā novietnē, saimju skaitā iekļaujot arī attiecīgajā pagaidu vietā esošās saimes.

Piemēram, novietnē A 1. maijā bija 10 saimes. Jūnijā no šīs novietnes uz pagaidu turēšanas vietu B aizveda 6 saimes (kustības ziņojums). 15. augustā pagaidu vietā bija jau 9 saimes, tāpēc ar pārskatu 15. augustā novietnē A ziņo saimju kopskaitu 13 (4 novietnē A + 9 pagaidu turēšanas vietā B). Septembrī no pagaidu vietas B bites ved atpakaļ uz novietni A (kustības ziņojums). Pēc tam sniedz ziņas par saimju skaitu 1. novembrī (obligātais atskaites datums).

Svarīgi! Ja bites pagaidu turēšanas vietā atstāj ziemot, tad neziņo to pārvešanu atpakaļ uz pamata novietni, bet šo pagaidu vietu pārreģistrē par pastāvīgo novietni! Ar kustības ziņojumu reģistrē novietnes statusa maiņu no pagaidu uz pastāvīgo (fiziski bites netiek pārvietotas), un kustības datumā ar pārskatu paziņo saimju skaitu visās pastāvīgajās novietnēs.

Tālr. konsultācijām: 67095069 vai 22019664.

Avots: ldc.gov.lv

Noslēgusies Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) organizētā EIT Food iniciatīva Challenge Labs | Meikatons 2024, kas norisinājās LBTU Pārtikas institūtā un Zivju apstrādes biotehnoloģiju studiju un pētniecības centrā. Pasākuma laikā dalībniekiem tika nodrošinātas dizaina domāšanas darbnīcas, kā arī 25 mentoru atbalsts, aptverot dažādas nozares. Kopumā četrdesmit dalībnieki desmit komandās izstrādāja drosmīgus un inovatīvus risinājumus pārtikas atkritumu samazināšanai, koncentrējoties uz ilgtspējīgu resursu izmantošanu.

Par Challenge Labs | Meikatons 2024 uzvarētājiem un galvenā atbalstītāja DOJUS Latvija 2000 EUR naudas balvas ieguvējiem kļuva komanda "Sustainable Plant Protein" komanda – Аlina Sivačova un Igors Sivačovs. Viņi piedāvāja inovatīvu risinājumu eļļas ražotājiem, un laureātu izstrādātā tehnoloģija ļauj efektīvi pārstrādāt spiedpaliekas ar augstu eļļas saturu. Izmantojot inovatīvu attīrīšanas tehnoloģiju, tika iegūti dažādas tīrības pakāpes proteīna koncentrāti un augstvērtīgs proteīna izolāts. Šī metode ļauj pilnībā izmantot blakusproduktus, sadalot tos trīs vērtīgos resursos: tehniskajā eļļā, šķiedrvielās un proteīna izolātā, radot bezatkritumu pieeju, kas veicina ilgtspēju un resursu efektivitāti eļļas ražošanas nozarē.

“Pārtikas izšķērdēšana ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem, ar kuru saskaras mūsdienu pārtikas sistēma, un mūsu pienākums ir strādāt pie risinājumiem, kas varētu palīdzēt mainīt šo situāciju. Ir patiess prieks redzēt desmit komandu aktīvu darbu pie ilgtspējīgiem risinājumiem, kas ne tikai veicina resursu efektīvu izmantošanu, bet arī sniedz praktiskus piemērus tam, kā zināšanas un inovācijas var tikt izmantotas pozitīvai ietekmei uz sabiedrību,” uzsvēra LBTU rektore Irina Arhipova.

EIT Food Pārstāvniecības Latvijā vadītāja Ilze Laukalēja-Broka piebilda: "Dalībnieku prezentētie risinājumi ir apliecinājums tam, ka šāda pasākuma koncepts ne tikai veicina, bet arī paātrina inovāciju izstrādi studentu un jaunuzņēmumu vidē. Redzēt dalībnieku aizrautību un viņu spēju piedāvāt konkrētus, praktiskus risinājumus pārtikas nozares izaicinājumiem ir iedvesmojoši. Šie projekti, ko mēs šeit redzam, var kļūt par pamatu tālākai attīstībai un pat pāraugt pilnvērtīgos uzņēmumos, kuri piedāvās ilgtspējīgus risinājumus pārtikas sistēmai ne tikai Latvijā, bet arī plašākā mērogā."

Valsts Kopējās lauksaimniecības politikas tīkla Sekretariāta vadītājs Edgars Linde atzīmēja: “Aprites ekonomika un bezatlikumu tehnoloģijas ir jēdzieni, kas arvien vairāk ienāk mūsu dzīvē, pārvēršas no lozungiem un vīzijām reālās idejās, projektos un darbībās. 2024. gada Meikatona laureātu piedāvājumi ir vēl viens spēcīgs apliecinājums tam. Varam būt pārliecināti, ka šie un citi projekti nākotnē dos būtisku ieguldījumu ražošanas atkritumu samazināšanai, palīdzot mums sasniegt vides mērķus, bet tajā pašā laikā arī  radīt papildu pievienoto vērtību ekonomikai.”

Papildus uzvarētāju komandai “Sustainable Plant Protein” godalgas ieguva arī šādi projekti:

• 2. vieta – YeastTech: Komanda, kuru pārstāvēja Olga Latišenko un Andrejs Bānis, izstrādāja ilgtspējīgu risinājumu alus darītavām. Viņi radīja veidu, kā pārstrādāt izlietotos graudus un rauga masas, veidojot augstas biopieejamības vegānu proteīna pulveri, kas piemērots pārtikas produktiem un uztura bagātinātājiem.
• 3. vieta – Melnais Zelts-Biozelts: Komandā darbojās Marita Baltaisbre, Evelīna Žilinska, Ralfs Grickevičs, Daiga Birzleja un Diāna Rudlapa. Viņu radītais bioogles produkts tika izgatavots no pārtikas nozares atkritumiem un bioloģiskas izcelsmes materiāliem. Bioogles izmantošana uzlabotu augsnes īpašības un palīdzētu samazināt CO₂ emisijas.

Pasākuma norisi ar produkciju atbalstīja Alus darītava "Tērvete", Gemoss, Skrīveru Saldumi, Gutta Latvija un Kalve Coffee Roasters. Šo atbalstītāju sniegtais atspēriena punkts ļāva dalībniekiem gūt enerģiju un iedvesmu darba procesā, veicinot pozitīvu un radošu atmosfēru visas Challenge Labs | Meikatons 2024 norises laikā.

Challenge Labs ir EIT Food iniciatīva, kas vērsta uz pārtikas sistēmu uzlabošanu, apvienojot studentus, zinātniekus, uzņēmējus un profesionāļus, lai kopīgi radītu inovatīvus risinājumus. Šo iniciatīvu Latvijā 2024. gadā īsteno EIT Food Pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU), Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC) Valsts Kopējās lauksaimniecības politikas tīkla pasākumu ietvaros, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un galveno atbalstītāju Dojus Latvija.

Avots: laukutikls.lv

Latvijas lielākais vietējais ēdinātājs “Baltic Restaurants” no šī gada 11. līdz 15. novembrim organizē īpašu tematisko nedēļu "Mūsu Latvijas garšas 2024". Tās ietvaros bērnudārzu un skolu ēdnīcās “Daily” un “Fristar”, pusdienu restorānos “Daily”, bistro “Noonbox” un dienas restorānos “Restart” tiks pasniegti ēdieni, kas atspoguļo Latvijas bagāto kulināro mantojumu un kuru pagatavošanai izmantota vietējo zemnieku saimniecību un ražotāju produkcija.

“Mūsu Latvijas garšas 2024” nedēļas ietvaros ikviens tiek aicināts svinēt Latvijas valsts svētkus, baudīt tradicionālos ēdienus un atbalstīt vietējos zemniekus un ražotājus. Uzņēmuma apkalpotajās skolās un bērnudārzos katra diena tiks veltīta citam kultūrvēsturiskajam novadam – Kurzemes, Sēlijas, Latgales, Zemgales un Vidzemes ēdienu tradīcijām, kas tiks iekļautas kompleksajās pusdienās. Tikmēr pusdienu restorānos “Daily”, bistro “Noonbox” un dienas restorānos “Restart” tiks piedāvāti dažādi tradicionālie ēdieni un garšas, piemēram, grūdenis, rupjmaizes kārtojums ar ķirbju-smiltsērkšķu marmelādi un kartupeļu kuģelis.

“Tuvojas Latvijas tautas svarīgākie svētki, kad vēl vairāk jālepojas ar savu kultūru, savām tradīcijām, saviem cilvēkiem un sasniegumiem. Mēs lepojamies, ka ikdienā sadarbojamies ar Latvijas zemniekiem un ražotājiem un ka viņi spēj nodrošināt labus produktus, lai sniegtu pilnvērtīgu uzturu sabiedrībai. Tāpēc arī svētku nedēļā piedāvājam nogaršot mūsu tradīcijām raksturīgus produktus, ko nodrošina mūsu pašu zemnieki un ražotāji. Aicinām ikvienu ēdināšanas uzņēmumu godināt Latviju, izlikt valsts karogu, radīt svētku atmosfēru un piedāvāt mūsu tradīcijām raksturīgus produktus,” stāsta “Baltic Restaurants” valdes loceklis Guntis Bredovskis.

Tematisko dienu programma tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju – “Zaļo karotīti” un “Bordo karotīti”, kā arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglības centru – “Novada Garšu”, lai izceltu Latvijā ražotus un audzētus produktus ar paaugstinātas kvalitātes zīmi, kā arī informētu par to nozīmi.

“Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijai ir gods piedalīties šajā kampaņā, kas atgādina ikvienam par mūsu vietējās pārtikas izcilību un kvalitāti. Zaļā un Bordo karotīte ir kļuvušas par kvalitātes simboliem, kas apliecina vietējo ražotāju darbu, nodrošinot veselīgus, drošus un Latvijā ražotus produktus. Šī ir lieliska iespēja veicināt sabiedrības izpratni par šīm pārtikas kvalitātes zīmēm, kas veikalu plauktos palīdz vieglāk un ātrāk pamanīt Latvijā ražotos pārtikas produktus ar paaugstinātu kvalitāti. Mums ir prieks, ka šogad karotītēm pievienojušās daudz jaunas zemnieku saimniecības, veicot sertifikāciju āboliem un bumbieriem, cidonijām, sulām, sīrupiem un citiem produktiem, un uzņēmumu skaits, kas ieguvuši tiesības produktus marķēt ar Zaļās un Bordo karotītes pārtikas kvalitātes zīmēm, ir pārsniedzis 900,” atzīmē Latvijas Pārtikas uzņēmum federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Tāpat tematiskās nedēļas laikā visos pusdienu restorānos “Daily”, bistro “Noonbox” un dienas restorānos “Restart”, kā arī vairākās skolās būs iespēja iegādāties produktus, kas atbilst paaugstinātas kvalitātes standartiem, piemēram, no biškopja Jāņa Puriņa saimniecības “Jaunspieķi”, z/s “Kotiņi”, “Lestenes maiznīcas”, SIA “Ilgezeem”.

Ikviens ir aicināts svinēt Latvijas svētkus un izbaudīt Latvijas garšas “Baltic Restaurants” 190 vietās visā Latvijā – Rīgā, Alūksnē, Ādažos, Baldonē, Ikšķilē, Jaunmārupē, Mārupē, Piņķos, Ogrē, Ogresgalā, Lielvārdē, Olainē, Liepājā, Carnikavā, Saulkrastos, Zvejniekciemā, Trikātā, Valmierā, Jelgavā, Tīnūžos.

Konkurss skolēniem. Skolas, kuru ēdināšanu nodrošina pusdienu restorāni un ēdnīcas “Daily” vai “Fristar”, tiek aicinātas piedalīties arī konkursā. Piedalīties var skolēni no 1. līdz 12. klasei.
Par konkursa noteikumiem uzzini ŠEIT.

Avots: laukutikls.lv

No šā gada 4.novembra līdz 4.decembrim lauksaimnieki un mežsaimnieki var pieteikties atbalstam pasākumā (intervencē) “Sadarbība - Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības darba grupu projektu īstenošanai”. Atbalsta mērķis ir veicināt sadarbību lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauksaimniecības produktu (izņemot zvejniecības un akvakultūras produktus) pārstrādē, lai rastu jaunus risinājumus, izstrādātu jaunus produktus, procesus, ieviestu jaunas tehnoloģijas un metodes.

Lai saņemtu atbalstu, sadarbības projekts ir jāīsteno darba grupai, kas sastāv no vismaz 3 dažādām personām, no kurām vismaz viens ir lauksaimnieks vai mežsaimnieks. Labuma guvēji no projekta īstenošanas galvenokārt ir jābūt primārajiem ražotājiem lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē.

Plašāka informācija par pasākuma nosacījumiem skatāma Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietnē sadaļā “Sadarbība - Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības darba grupu projektu īstenošanai”.

Piemēri aktivitātēm

Lauksaimnieki var, piemēram:

• izmēģināt jaunas graudu (piemēram, kailgraudu mieži), kartupeļu, pākšaugu (piemēram, sojas pupiņas) šķirnes, vai tās ir piemērotas konkrētās saimniecības apstākļiem, kādas audzēšanas tehnoloģijas pielietot, kādas būs ražas, lai novērtētu ekonomisko pienesumu. Var izmēģināt audzētās kultūras īpašības jaunu produktu radīšanā, piemēram, kaņepēm jauna šķirne, no kuras var iegūt vairāk eļļas, kartupeļiem lielāks cietes saturs, ko var izmantot kartupeļu cietes ražošanai;
• izmēģināt, pārbaudīt un radīt  jaunas barības receptes, piedevas cūkkopībā, vistkopībā, liellopiem, lai palielinātu gaļas masas pieaugumu, papildus vistkopībā palielinātu dējību, savukārt, govīm palielinātu piena izslaukumu un paaugstinātu piena kvalitātes rādītājus;
• izmēģināt un radīt jaunus kompostēšanas līdzekļus, lai uzlabotu zemes kvalitāti, radītu jaunus mēslošanas līdzekļus;
• izmēģināt un radīt augu aizsardzības līdzekļus, lai novērstu dažādas slimības vai dažādu kaitēkļu invāzijas;
• izmēģināt un radīt metodes un līdzekļus, lai cīnītos ar nezālēm un citas aktivitātes.

Mežsaimnieki var, piemēram:

• izmēģināt un radīt jaunaudžu aizsardzības līdzekļus pret dažādiem kukaiņiem, pārnadžu postījumiem;
• izmantot jaunas mežsaimniecības tehnikas un tehnoloģijas mežā (jaunas meža tehnikas prototipu izveide);
• izmantot un pārstrādāt dažādas meža veltes (skujas, sēnes u.tml.) un īstenot citas aktivitātes.

Plašāku informāciju par atbalsta pasākumu var uzzināt, zvanot uz Lauku atbalsta dienesta klientu apkalpošanas tālruni +371 67095000 (darba dienās no plkst.8.00 līdz 20.00).

Avots: lad.gov.lv