Otrdien, 8. oktobrī, Zemkopības ministrija (ZM) iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu “Par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Latvijā”, informējot* par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Latvijā un Eiropas Savienībā (ES).

“Latvija noteikti uzturēs un turpinās diskusijas ES Padomē par Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un pārtikas produkcijas importa ierobežošanu Eiropas Savienībā. Mēs kā Eiropas Savienības robežvalsts skaidri redzam, ko un cik no šīm abām valstīm ieved. Zemkopības ministrija ir sagatavojusi analīzi un sarakstu produktiem, kuru ievešana būtu krasi samazināma. Esmu pārliecināts, ka dalībvalstis kopīgi atradīs pareizākos ceļus – sankciju vai paaugstinātu muitas tarifu veidā – turpmākā importa ierobežošanai Eiropas Savienībā no agresorvalstīm,” uzskata zemkopības ministrs Armands Krauze.

Informatīvajā ziņojumā apkopota informācija par Krievijas un Baltkrievijas importu Latvijā līdz 2024. gada 1. jūlijam, kad pēc Latvijas ierosinājuma Eiropas Savienībā (ES) tika ieviesti** paaugstināti ievedmuitas nodokļi vairākām produktu grupām. Dati liecina, ka jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā:

• pārtikas rūpniecības atlieku, gatavas lopbarības imports samazinājies par 93%,
• graudaugu produktu imports samazinājies par 100%,
• augu eļļas un to šķelšanās produktu imports samazinājies par 91%,
• eļļas augu sēklu un eļļas augu augļu imports samazinājies par 97%,
• augu valsts produktu, kas citur nav minēti un iekļauti, imports samazinājies par 90%.

Importa ļoti krasā samazināšanās 2024. gada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju skaidri liecina par to, ka ES paaugstinātie muitas tarifi pilda savu mērķi un to īstenošana ir ievērojami mazinājusi līdzšinējo importu no Krievijas un Baltkrievijas. Tas nozīmē, ka ir jāturpina diskusijas ar ES dalībvalstīm, lai apspriestu nākamo priekšlikumu par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu noteikšanu plašākam Krievijas un Baltkrievijas produktu klāstam, tādējādi no šīm valstīm ierobežojot produktu importu.

Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uz Latvijas robežas veic pastiprinātu kontroli un uzraudzību lauksaimniecības un pārtikas precēm no trešajām valstīm. Robežkontroles punktos ievestās kravas regulāri analizē, lai, ja nepieciešams, samazinātu vai palielinātu pastiprināto kontroli. Pirmajā 2024. gada pusgadā PVD veicis kontroli 1 203 671 tonnai preču no Krievijas (891 775 tonnām) un Baltkrievijas (311 895 tonnām) importēto lauksaimniecības un pārtikas preču.

Latvija jau pagājušajā gadā rosināja diskusijas ES Padomē par vienotām ES līmeņa sankcijām dažādām precēm un produkcijai no Krievijas un arī Baltkrievijas. Diskusiju gaitā ir noskaidrojies, ka ES sankciju sarakstā pārtikas un farmācijas produkcija visdrīzāk netiks iekļauta, jo pret šo nozaru ražojumiem ir jutīga attieksme pasaulē un sankciju pieņemšanai ir nepieciešams vienbalsīgs ES dalībvalstu lēmums. Tātad iespējas ar sankciju palīdzību ierobežot vai aizliegt šo abu valstu izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu importu ES ir ļoti niecīgas.

Tādēļ turpmākais darbs ir jākoncentrē uz iespējām paaugstināt muitas tarifus Krievijas un Baltkrievijas produkcijai, jo to var izdarīt ātrāk un šim pasākumam ir sankcijām līdzvērtīga ietekme. Vienlaikus gan ZM neatmet iespēju nākotnē pret Krieviju un Baltkrieviju ieviest ES sankcijas kā potenciālu rīku lauksaimniecības un pārtikas produktu importa ierobežošanai vai pilnīgai aizliegšanai.

Vairāk informācijas MK tīmekļvietnē: informatīvais ziņojums “Par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Latvijā”.

* Informatīvais ziņojums sagatavots, pildot valdības 2024. gada 5. marta sēdes protokollēmumu par apstiprināto informatīvo ziņojumu “Par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Latvijā”. Protokollēmumā uzdots Ārlietu ministrijai sadarbībā ar ZM veicināt ES lēmumus par Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu importa aizliegšanu vai ierobežošanu, saglabājot tranzītu uz trešajām valstīm, un ZM kopā ar PVD izvērtēt robežkontroles punktos veikto pastiprināto oficiālo kontroli

** 2024. gada 30. maija Padomes regula (ES) 2024/1652, ar ko groza I pielikumu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu

Avots: zm.gov.lv

Kartupeļu ražas novākšana Zemgalē       Zemgales reģionālā televīzija

Šogad augļu, ogu un dārzeņu ražas Latvijā ir ļoti atšķirīgas, skaidroja lauksaimnieku organizāciju pārstāvji. Āboli un mellenes ir padevušies labi, bet ķiploku un sīpolu raža šogad ir zemāka nekā citus gadus. Tomēr zemnieki saka, ka vietējam tirgum galvenās kultūras pietikšot.

Asociācijas "Latvijas dārznieks" vadītājs Jānis Bērziņš sacīja, ka lielajām kultūrām raža šogad būšot mazāka pat par trešdaļu: "Viss būs atkarīgs no oktobra, vēl jau briest. Ļoti slikti ir ar sīpoliem un ķiplokiem, tur pavasara aukstums iekavēja un pēc tam sausums. Otrs – slimības. Šogad [dārzeņi] negrib glabāties."

Klimats augu veģetācijai šogad ļoti kontrastējis – gan sausums, gan vēlāk 30 grādi, kas neveicināja augu augšanu. Pēc tam jūlija beigās bija stipras lietusgāzes, kas savukārt ietekmējis to, kā uzglabāsies izaudzētais, sacīja Bērziņš:

"Kartupeļiem ir problēma, kā glabāsies. Bet viss ir atkarīgs no tā, kur un cik bija lietus. Kaut kur jau paslīka un cieta arī mums. Viss atkarīgs, kur un cik nolija, un cik ātri tas mitrums aizgāja projām. Pēc tam bija karstums, kas veicināja pūšanu."

Bērziņš lēsa, ka, neskatoties uz problēmām, vietējam tirgum dārzeņu vajadzētu pietikt – lai tikai tirgotāji ņemtu pretī vietējo zemnieku izaudzēto.

Šobrīd ir ražas novākšanas laiks, bet ne visur esot pieejamas, piemēram, vietējās galda bietes, kāposti vai burkāni.

To, ka dārzeņu ražas dažādos reģionos atšķiras, sacīja arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Raivis Bahšteins:

"Par dārzeņiem audzētāji saka, ka gads ir vidēji labs, arī ražas kvalitāte arī ir dažāda. Ja skatāmies Latvijas griezumā, kā nu kur – citur bijis pārāk sauss, citur - pārāk mitrs. Toties garā vasara bijusi piemērota mazāk audzētām kultūrām, piemēram, Briseles kāpostiem, kas tagad vācami, vai saldajiem kartupeļiem jeb batātēm, ko audzē zem seguma – tām ir labas ražas. Šogad izdevies izaudzēt cienījamā svarā galviņkāpostus. Daži zemnieki stāsta, ka izaugusi 5 kilogramus smaga galva. Bet atsevišķās vietās cieta kartupeļu lauki, šie plūdi nepatika sīpoliem, cieta arī pākšaugi."

Tajā pašā laikā lielai daļai bioloģisko ābeļdārzu raža šogad ir laba un kvalitatīva, un ne salnas, ne arī krusa nav ietekmējušas ābolu ražu, kamēr pērn daudzviet salnas nopostīja gandrīz visu ražu.

Citādi ir ar upenēm, kur ievākums bijis mazāks, nekā gaidīts.

Augļkopji jau piepilda savas noliktavas ar jauno ražu, un tie jau ir pieejami veikalos.

Arī krūmmelleņu audzētājiem raža šogad padevusies laba, neskatoties uz dažviet piedzīvotajām salnām, skaidroja Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte:

"Dažas saimniecības, kurām bija pretsalnu aizsardzība, izdzīvoja. Bet kopumā melleņu raža šogad bija ļoti bagātīga gan lielajās platībā, gan mazajās. Un cena bija pieņemama."

Vienīgā problēma, kas skāra krūmmelleņu saimniecības, – trūcis ogu lasītāju. Līdz ar to, piemēram, "Arosa R" saimniecībā aptuveni 25 – 30 procenti ražas palika uz lauka. Māra Rudzāte aicināja atbildīgās iestādes risināt šo problēmu, jo darbinieku trūkums jūtams aizvien lielāks.

Vācijas pilsētās Zēdlīnē un Berlīnē otrdien un trešdien, 1. un 2. oktobrī, norisinājās projekta “Miera maize” konference “Miers un lauksaimniecība” un virkne pasākumu, lai pievērstu uzmanību Berlīnes mūra un “dzelzs priekškara” krišanai pirms 35. gadiem. Jau desmit gadus gadskārtējā “Miera maizes” pasākumu simbols ir rudzu maize. Tā ir īpaša maize, kas cepta no rudziem, kuri iesēti un novākti lielvaru iepriekš izpostītās valstīs. “Miera maizes” simbolisms vēl jo izteiktāks ir pašlaik, kad Krievijas agresīvi iebrukusi savā kaimiņvalstī Ukrainā un izraisa kara draudus visā Eiropā.

“Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju Eiropā un to, ka dažas Eiropas Savienības valstis robežojas ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju, ir vitāli svarīgi īstenot pasākumus, kas veicinātu Eiropas Savienības ārējo robežu reģionu ekonomisko attīstību. Ekonomiskā stabilitāte ir galvenais nacionālās drošības faktors,” uzrunājot konferences “Miers un lauksaimniecība” dalībniekus, teica Latvijas Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš.

Konference Berlīnē pulcēja projekta dalībvalstu lauksaimniecības ministriju pārstāvjus. Līdztekus miera un lauksaimniecības aspektiem pasākuma dalībnieki runāja arī par pasaules nodrošinātību ar pārtiku. Vācijas pārtikas un lauksaimniecības ministrs Čems Eždemirs (Cem Özdemir) atzīmēja, ka Krievijas agresija pret Ukrainu ir parādījusi, ka diemžēl Eiropā miera nav, bet tikai miera laikā var tikt garantēta nodrošinātība ar pārtiku. Tāpēc ir jāstrādā, lai lauksaimniecībā izveidotu ilgtspējīgu pārvaldību, kas nodrošina nākotnes izredzes nākamajām lauksaimnieku paaudzēm.

Projekts “Miera maize” ir labs pamats kopskaitā 12 Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, kuras pēc “dzelzs priekškara” krišanas pievienojās Eiropas Savienībai (ES), aktīvi piedalīties ES lauksaimniecības nākotnes veidošanā. ES ir jāturpina paplašināšanās Austrumeiropas virzienā, kas sākās pirms 20 gadiem, lai kopīgiem spēkiem pilnveidotu Kopējā lauksaimniecības politiku, un ES ir jārada noturīga un ilgtspējīga lauksaimniecības pārtikas sistēma. Tāpēc vēl jo svarīgāka ir cieša un konstruktīva pašreizējo un arī nākotnes ES dalībvalstu sadarbība, uzskata ministrs Čems Eždemirs.

Tautas augstskolā Zēdlīnē, kur pulcējās nevalstisko organizāciju pārstāvji, pārrunāja, kā lauksaimnieciskajai uzņēmējdarbībai piesaistīt vairāk ES dalībvalstu jauniešu un lauku jaunatnes organizāciju. Sociālie partneri arī pieņēma 2024. gada konferences deklarāciju. Zēdlīnē Latviju pārstāvēja Jauno zemnieku kluba valdes priekšsēdētāja Sandra Eimane, Mazpulku padomes priekšsēdētāja Linda Medne un Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

Projektā “Miera maize” ir iesaistījušās 12 ES valstis - Vācija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovēnija, Slovākija un Ungārija.

Vairāk informācijas par konferenci un projektu – “Miera maize” tīmekļvietnē.

Avots: https://www.zm.gov.lv/

Dabas vērotājs Vilis Bukšs prognozē, kāds laiks gaidāms oktobrī.

Kā savā blogā raksta Bukšs, oktobris rādās būt tuvu ilggadējiem vidējiem šī mēneša temperatūru rādījumiem.

Laikapstākļi augusta (16.augusts) un septembra (6., 8., 21.septembris) nozīmīgajās dienās norāda, ka oktobris būs ar mainīgiem laikapstākļiem.

Mēneša pirmajā pusē, līdz Vecmiķelim (12.oktobris), saulainas dienas mīsies ar mākoņainām, kas atnesīs īslaicīgu lietu un reizēm arī krusu. Dažviet lietus var būt ilgstošs. Temperatūra dienas laikā pārsvarā plus 9, plus 15 grādi. Skaidrās bezvēja naktīs dažviet nelielas rudens salnas. Līdz Vecajam Miķelim (12. oktobris) laikapstākļi būtiski neatšķirsies no oktobra pirmās puses vidējiem rādījumiem.

Mēneša vidū (ap 14.oktobri) mainīgi laikapstākļi. Pastiprināsies vējš un tuvāk jūrai iespējamas rudens vētras. Nokrišņi īslaicīgi. Pārsvarā lietus. Temperatūra šajā laikā robežās no plus 10 līdz plus 15 grādiem.

Oktobra otrajā pusē mākoņainas dienas mīsies ar saulainākām un temperatūras jau rudenīgi vēsas. Dienas laikā robežās no plus 5 līdz plus 10 grādi. Naktīs jau daudzviet nelielas rudens salnas, kas nokodīs pēdējos vasaras ziedus. Laikā ap 20., 23. oktobri vairāk dienu ar brāzmainiem vējiem, vairāk nokrišņu, kas var būt gan krusa gan slapjš sniegs un temperatūra dienas laikā no plus 3 līdz plus 8 grādiem. Šajā laikā ziemeļrietumu vējiem pierimstot un debesīm skaidrojoties naktīs iespējams sals līdz mīnus 5 grādiem. Vēlāk, laikā pēc 25. oktobra un mēneša beigās laikapstākļi varētu uzlaboties, kad temperatūra dienas laikā paaugstinātos līdz plus 8, 12 grādiem. Nokrišņi īslaicīgi.

Pagājušais siltais augusts norāda uz vējainu un pat vētrainu Lietus mēnesi. Kopumā, sekojot norādēm dabā un nozīmīgajās laika zīmju dienās, oktobris rādās būt tuvu ilggadējiem vidējiem šī mēneša temperatūru rādījumiem. Tuvāk jūrai - siltāks. Latvijas austrumos, kā parasti. Nokrišņu sadalījums nevienmērīgs, bet caurmērā tuvu normai.

*Materiāls no nra.lv

Turpinoties Zemkopības ministrijas (ZM) reģionālajiem semināriem par aktualitātēm  lauksaimniecībā, jau nākamnedēļ uz tikšanos aicināti Latgales lauksaimnieki – 9. oktobrī Krāslavā, bet 10. oktobrī – Preiļos.

Trešdien, 9. oktobrī, no pulksten 11.00 seminārs notiks Krāslavas kultūras namā,  Rīgas ielā 26.

Savukārt 10. oktobra seminārs pulksten 10.00 sāksies Preiļu kultūras namā, Raiņa bulvārī 28.

Šajos bezmaksas semināros lauksaimniekiem skaidros gaidāmās aktualitātes nozarē un Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna (KLP SP) ieviešanu 2025. un tuvākajos gados. Ar galvenajām nozares nākamā gada prioritātēm iepazīstinās zemkopības ministrs Armands Krauze un ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš.

Aktualitātes tiešajos maksājumos, iepriekšējā gada pieredzi un izmaiņas nosacījumos skaidros ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns, kā arī Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktora p.i. Indulis Āboliņš. ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute skaidros, kādi investīciju atbalsta pasākumi paredzēti KLP SP ietvaros.

Tikmēr LAD direktora vietnieka p.i. Iveta Oša informēs par valsts atbalsta pasākumiem, kā arī riska pārvaldības attīstību un nozīmi lauksaimniecībā.  Savukārt Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pārstāvji informēs par aktualitātēm saistībā ar augsnes izpēti un izmaiņām augu aizsardzības līdzekļu reģistrā.

Seminārā piedalīsies pārstāvji no ZM padotības iestādēm  – PVD, ZMNĪ, VTUA, AS “Attīstības finanšu institūcija ALTUM”, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC), un klātesošajiem būs iespēja uzdot jautājumus un saņemt atbildes uz interesējošiem jautājumiem.

Gaidāmie semināri:

• Kuldīgā 17. oktobrī,
• Bauskā 24. oktobrī,
• Liepājā 31. oktobrī,
• Valmierā 7. novembrī,
• Bebrenē 21. novembrī.

Seminārus rīko Zemkopības ministrija (ZM) sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC).

Plašāka informācija: Lita Gārbena, Valsts Kopējās lauksaimniecības politikas tīkla sekretariāta (VKLPT) projektu vadītāja. Tālrunis: 28746100, e-pasts: lita.garbena@llkc.lv

Plašāka informācija par visu semināru norises laiku un vietu pieejama mājaslapā laukutikls.lv - ŠEIT.

No 2024. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 1. aprīlim lauksaimniekiem ir iespēja veikt lauku bloku precizēšanu 2025. gada sezonai. To var izdarīt, iesniedzot precizēšanas pieprasījumu Lauku atbalsta dienesta Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). Lauku bloki ir jāprecizē, ja ir izmaiņas lauku blokos, jādzēš esoši bloki vai jāpievieno jauni.

No šā gada precizēšana nav jāveic gadījumos, ja ir jādzēš vai jāizveido jauni ainavu elementi – šādas platības vairs neizmantos laba lauksaimniecības stāvokļa izpildei.  

LAD atgādina, ka lauku bloka minimālā platība ir 0,3 hektāri, savukārt lauka minimālā platība ir 0,1 hektārs. Precizēt var tikai koptas platības – uz precizēšanas iesnieguma brīdi tās ir labā lauksaimniecības stāvoklī (nav aizaugušas, ilgstoši nepļautas u.tml.).

Pirms lauku bloka precizēšanas pieprasījuma iesniegšanas Lauku bloka kartē karte.lad.gov.lv var skatīt aktuālo situāciju. Pēc pieprasījuma saņemšanas dienesta speciālisti veiks izvērtējumu un sniegs atbildi EPS, vai konkrētā platība ir iekļauta lauku blokā.

Plašāka informācija par lauku bloku precizēšanu ir skatāma LAD tīmekļvietnē. Jautājumu un konsultāciju gadījumā lūdzam sazināties ar klientu apkalpošanas speciālistiem pa tālruni: +371 67095000 (darba dienās no plkst. 8.00-20.00).

Avots: lad.gov.lv