Daudziem Grieķija asociējas ar burvīgu laiku, jūru, skaistām pludmalēm, apmierinātiem cilvēkiem un olīvkoku birzīm. Savukārt, lai redzētu citu Grieķijas aspektu, Latvijas lauksaimnieku grupa no Tukuma novada devās skatīt lauksaimniecības uzņēmumus Ziemeļmaķedonijas Halkidiki reģionā.

Tas ir lauksaimnieciskās darbības apgabals, turp devāmies, lai piedalītos pārtikas produktu tirgū un iegūtu kontaktus savstarpējai sadarbībai, apskatītu idejas produktu pievienotās vērtības radīšanai, iepazītos ar nišas produktu ražošanu.

Viena no pasaulē labākajām olīveļļām

Un – jā, Grieķija ir viena no pasaules līderēm olīvu audzēšanas un ražošanas jomā. Ir atzīts, ka Grieķijā ražo dažas no labākajām olīveļļām pasaulē. Te audzē olīvkokus jau kopš antīkiem laikiem, un pašreiz Grieķijā var atrast olīvkokus, kas iestādīti 13. gadsimtā. Olīveļļas īpašības – tās kvalitāti, garšu, aromātu un krāsu – nosaka vide un augšanas apstākļi. Grieķijas mikroklimats ir ideāls olīvkoku audzēšanai. Savukārt iegūtā olīveļļa ir ļoti daudzpusīga ikdienas lietošanai, kas piemērota ēdiena gatavošanai, grilēšanai, grauzdēšanai, sautēšanai, cepšanai, kā arī svaigiem salātiem. Olīveļļa ir viena no veselīgākajām augu eļļām – bagātīgs antioksidantu un mononepiesātināto taukskābju avots. Tās regulāra lietošana uzturā palīdz samazināt sirds un asinsvadu slimību risku.

Arī mūsu grupa devās uz Mudanjas ciematu, lai apmeklētu ģimenes uzņēmumu Famelia Papastergiou, kas nodarbojas ar olīvu audzēšanu un pārstrādi. Saimniecības laukos augošie olīvkoki jau ir 60 gadu veci. Pamatā tiek audzētas trīs olīvu šķirnes, no kurām Halkidiki šķirnes olīvas ir vislielākās. No viena olīvkoka novāc aptuveni 50 kg olīvu. Tieši tobrīd reģionā bija karstākais ražas novākšanas laiks, kad trūkst darbaspēka. Šī iemesla dēļ sezonas laikā reģionā iebrauc ap 14 000 viesstrādnieku no apkārtējām valstīm. Ir šķirnes, kuras novāc mehanizēti, bet pārējās novāc ar rokām. Sākumā tikai gatavās olīvas, no kurām eļļa ir viskvalitatīvākā. Pēc dažām dienām vāc nākamās atkarībā pēc gatavības pakāpes. Jo negatavākas olīvas, jo eļļa ir rūgtāka. Katras šķirnes olīvas garšo savādāk.

Saimniecībā tiek ražota sertificēta GmCert Organic augstākā labuma eļļa, kas gatavota pēc ģimenes tradīcijām no ideālos klimatiskajos apstākļos izaudzētām olīvām. Taču šo produktu ražo daudzi, un, lai izceltos ģimenes saimniecība, ražo arī kosmētiskos līdzekļus, ziepes, eliksīrus no savas olīvu eļļas. Saimniecības veikaliņā, kurā saimnieko māte un divi pieauguši dēli, atradām brīnišķīgus produktus – olīvas ar citronu un timiānu, ar čili un ķiploku, ar čili un rozmarīnu, kas iepakoti ļoti pateicīgos iepakojumos, kuri pagarina realizācijas termiņus, ir vizuāli piesaistoši, viegli transportējami.

Šis ir ģimenes uzņēmums, kur jaunā paaudze ir pilnībā iesaistīta, attīstot veselīgus mazkaloriju produktus, atbalstot veselīgu dzīvesstilu un meklējot risinājumus lielās konkurences apstākļos.

Kā radīt pievienoto vērtību

Tā kā daudzas saimniecības audzē noteiktas kultūras, kas raksturīgas tieši Halkidiki reģionam – olīvas, augļi, dārzeņi, medus ieguve, lopkopība, tad jādomā, kā radīt produktu ar pievienoto vērtību, lai to pārdotu dārgāk, ieinteresējot pircēju. Nav viegli izdomāt, kā vēl izmantot un pārdot savu produktu, kas ir tik pazīstams un pieejams visā apkārtnē, kā izcelties simts citu pārdevēju vidū. Jāsaka, dabas apstākļi ir labvēlīgi dažādu kultūru audzēšanai, tomēr lielā konkurence liek iespringt. Aprunājoties ar saimniekiem, uzzinām, ka minimāli vai nemaz tiek izmantoti mēslošanas līdzekļi. Tas ir dārgi, un produkti, izaugot bez tā, jau tāpat ir gana labi. Varētu šķist, kas gan nekaiš grieķu lauksaimniekam. Bet, kā redzējām, problēmas ir tās pašas, cilvēki cīnās, kā māk, un lielā rocība ir tikai tūrisma industrijā. Minimālā alga ir zemāka nekā Latvijā. Bet vietējie cilvēki ļoti mierīgi, neuzbāzīgi, pieklājīgi.

Tirdziņi notiek regulāri

Mums bija iespēja ielūkoties arī tirdziņos, tie notiek regulāri katrā ciematā noteiktās dienās un laikā, ļaujot ciemata iedzīvotājiem iepirkt pārtiku un amatniecības izstrādājumus, apģērbu, zivis un jūras produktus. Tas vietējiem lauksaimniekiem ļauj konkurēt ar lielveikaliem, piegādājot preces iedzīvotājiem regulāri un noteiktā  laikā. Redzam, ka uz kādas no ielām tiek apturēta satiksme un tajā izvietojas tirgotāji.

Viena no pārsteidzošākajām lietām ir tā, ka Grieķijā tiek augsti  godātas ģimenes tradīcijas, bizness tiek pārmantots, tajā iesaistās viss radu pulks. Tradicionālie paņēmieni un receptes tiek pielāgotas mūsdienām, stiprinot un attīstot ģimenes mantojumu. Nav tādas sadrumstalotības kā pie mums, kur lielākoties katrs dara ko savu, grib nodalīties. Varētu teikt, ka Grieķijā ir “ģimenes kooperācija’’. Visiem ir darbs.

Tradicionālā audzēšana notiek bioloģiski, un arī ražošanā tiek izmantoti paņēmieni bez konservantiem. Saka, ka grieķi esot slinki un negrib ieguldīt naudu mēslošanā, bet meklē dabai un kabatai draudzīgus veidus, kā uzlabot zemes auglību. Nevaram sacensties ar klimata apstākļiem, bet dabai draudzīgs saimniekošanas veids ir redzams ik uz soļa.

Katrā mājražotāju veikaliņā vienmēr būs apkārtējo ražotāju produkti. Katram veikaliņam būs savs “vectēvs’’ pamatlicējs un ģimenes stāsts.

Grieķijā noteikts 23% PVN, bet, lai attīstītu uzņēmējdarbību nelabvēlīgākos reģionos un tur atgrieztos cilvēki, tad atsevišķiem reģioniem ir 1 vai 3% PVN.

Uzņēmēji necenšas pārdot pamatproduktu, bet pievienot tam maksimāli lielu pievienoto vērtību. Redzējām daudz labu ideju, kā radīt jaunus izstrādājumus ar Premium kvalitāti un modernu iepakojumu. Pirms eksportēšanas ir ļoti svarīgi iepazīties ar attiecīgās valsts garšas īpatnībām un saprast, kādi produkti derēs gala patērētājam.

Visa dzimta iesaistīta biznesā

SITHOLIA ražotnē mūsu grupai bija iespēja skatīt eļļas ieguves procesu, kas izrādījās interesantāks, nekā varētu šķist. Lelākoties saimniecības ņem pakalpojumu nefiltrētas eļļas spiešanai. Katra saimniecība pēc pieraksta atsevišķā tvertnē iegūst savu gala produktu. Dalībniekiem bija iespēja vērot šo procesu, kurā augļi tiek attīrīti no lapām un sīkajiem zariņiem, mazgāti, placināti, spiesti. Ņemt pakalpojumu ir daudz izdevīgāk, nekā pašam veidot sertificētu spiestuvi. Tradicionāli uzņēmumā dažādos ražošanas posmos ir iesaistīta ģimene un radinieki. Piemēram, vecākiem pieder olīvu lauks, dēliem pārstrādes cehs, radinieki nodarbojas ar loģistiku un mārketingu. Praktiski visa dzimta iesaistīta ģimenes biznesā. Tas ir tradicionāls modelis, kas raksturīgs Grieķijai. Atverot uzņēmuma veikaliņu, tajā vieta vienmēr atradīsies vietējo ražotāju un amatnieku izstrādājumiem. Nopērkami gan liķieri, sveces, mērces, saldumi, gan uzņēmuma galvenā produkcija – olīvu izstrādājumi. Katrs saimnieks cenšas ražot Premium kvalitātes produktus, lai iekļūtu viesnīcu un restorānu tīklos. Tas nodrošina pastāvīgu preču noietu, taču stingri jāseko kvalitātei, lai tā būtu nemainīgi augsta.

Tradīcijas varējām vērot arī uzņēmumā STATHORIS – kazu piena siera ražotnē. Pēc Tūrisma ministrijas ieteikuma, tā apbalvota ar nozīmi kā apmeklētākā ražotne. Šeit izveidota speciāla telpa, kurā var vērot ražošanas procesus, tādējādi neietekmējot produkta drošību. Pēc iepazīšanās ar uzņēmuma vēsturi un ražošanas procesiem dalībnieki varēja nokļūt degustāciju telpā un iepazīties ar kazu piena sieru veidiem – godalgotais Petroto, Aristotelio, Oreganati. Pārsteidza interesantie iepakojumi – tādās kā kafijas kārbās, platmasas toverīšos un lielajos plastmasas spaiņos, skaisti dizainētos vakuuma iepakojumos nelieliem apjomiem. Šeit katrs uzņēmums meklē veidu, kā savai tradicionālajai precei piešķirt “rozīnīti’’ un izcelties citu vidū. Jo konkurence ir milzīga. Kopš 2008. gada uzņēmums ir ISO 22000 sertificēts, tiek ievēroti visaugstākie higiēnas standarti, sekojot nacionālajiem un ES kritērijiem.

Cenšas ražot Premium klases produktus

Aplūkojām arī Premium kvalitātes augļu un dārzeņu pārstrādes produktus. Iespaidojoties no vecmāmiņas receptēm, īpašniecei radās doma izveidot savas, mūsdienām piemērotas. Šobrīd 50% produkcijas tiek eksportēta. Lielākais trumpis – ražot produktus no svaigiem apkārtējo saimniecību dārzeņiem un augļiem/ogām, bez konservantiem, bez cukura, izmantojot saldināšanai vīnogu sulu. Rezultātā tiek iegūti Premium kvalitātes produkti, kas ir pieprasīti restorānos un viesnīcās. Visgrūtāk ir sabalansēt kvalitāti un cenu, jo šādi produkti bez pievienotām papildus vielām ir daudz dārgāki. Ražotne atrodas uz īpašumā esošās zemes, izmantojot ES finansējumu, uzcelta ražotne un neliela noliktava. Bez šī finansējuma nebūtu iespējams uzsākt ražošanu. Liela uzmanība tiek pievērsta kvalitātes kontrolei, izsekojamībai. Visa dokumentācija tiek strikti kārtota un ievērota. Tā pašiem esot vieglāk novērst nepilnības, un arī kontrolējošām iestādēm ir pārskatāmi visi procesi. Iecienītākais produkts īpašniecei esot garšvielu tomātu mērce. Jautāju, kāpēc visa produkcija ir stikla tarā, jo tas rada papildus svaru un bīstamību transportējot. Uz to saimniece atbildēja, ka nav iespējams nodrošināt realizācijas termiņus un kvalitāti cita veida iepakojumos. Tātad, ja redzat kečupu plastmasas pudelē, varat būt droši, ka tur neiztiek bez konservantiem. Iespaidīgi, ka ražotne tikai septiņu gadu laikā izaugusi tā, ka jāsāk domāt par paplašināšanos un jaunām telpām.

Meklējot sadarbības partnerus, apmeklējām arī saimniecību Agroiliana, kas nodrošina pārstrādes uzņēmumu ar augļiem un dārzeņiem. Pirmo reizi skatījām, kā aug kivi un hurma. Te iespējams iegādāties gatavus augļus, kas garšo pavisam citādāk, nekā esam pieraduši redzēt lielveikalos.

Mums neredzēta – bifeļu audzēšana

Līdz šim neredzēta mums bija bifeļu audzēšana piena un gaļas ieguvei un pārstrādei. Apmeklējām divas saimniecības Kerkini ezera krastos, kas atrodas aizsargājamā teritorijā. Katrai saimniecībai ir savi bifeļi, kas mantoti jau paaudzēm. Šie ir Grieķijas ūdensbifeļi, savvaļas dzīvnieki, kas ganās augu gadu milzīgā ezera krastā, izēdot ūdenszāles, kas savukārt kavē krasta aizaugšanu. Uz slaukšanas laiku bifeļi nāk mājās. Ir speciālas novietnes, kurās uzturas mātes ar mazuļiem. Mazuļi netiek nošķirti no mātēm, bet paliek kopā līdz aptuveni divu gadu vecumam, minimums vienu gadu. Nenotiek mākslīgā apsēklošana, bet šobrīd sāk runāt par to, ka vajadzētu izveidot kādu uzlabotu šķirni. Slaukšana notiek divas reizes dienā, bet, ja nav nepieciešams tik daudz piena ražošanai, slaukšana notiek vienu reizi vakarā. Viens litrs piena maksā apmēram 2 eiro. Tas netiek pārdots, bet izmantots tikai ražošanai. No bifeļu piena redzējām saražotu saldējumu, krēmus un smēriņus, sierus, slavenākais Kerkinella, līdzīgi kā Mocarella. Šo sieru var ēst aukstu vai grilēt, sagriezt salātos vai likt uz picas, ēst ar makaroniem. Tas ir svaigs siers ar paskābināta piena aromātu un viegli skābenu garšu. No gaļas ražo desas ar piedevām, salami, kūpinājumus, galertus, kotletes un desiņas, ko piegādā labākajiem restorāniem un ēdināšanas uzņēmumiem. Tie ir Premium kvalitātes produkti ar moderni dizainētiem iepakojumiem. Kūpināta bifeļa gaļa ir viena no augstās virtuves delikatesēm, kūpinātas bifeļu gaļas desas ir vienas no tradicionāliem Grieķijas virtuves produktiem, kas gatavotas bez konservantiem. Kā jau citos ciemata veikalos, arī šeit redzami citu vietējo ražotāju izstrādājumi – medus, dzērieni, ziepes.

Daudz tiek patērēts medus

Noteikti bija jāapskata arī kāds no otras lielākās nozares – medus ieguves – uzņēmumiem. Kur grieķi liek tik daudz medus? Ja ielūkosieties viņu virtuvē, tad tradicionālie saldumi ir ar medu visās variācijās. Visvairāk izbrīnija augstu kalnos izvietotie bišu stopi. Arī šeit saimnieki domā, kā radīt pievienoto vērtību produktam un veidot sortimentu. Sadarbībā ar zinātniekiem tiek izstrādāta medus kosmētika – lūpu balzami, krēmi, šampūni. Arī ārstnieciskie līdzekļi, piemēram, psoriāzei, radikulītam, artrītam. Kā pastāstīja kādas medus saimniecības īpašnieks, lai uzsāktu jaunu produktu izplatīšanu, vispirms jādodas uz tirdziņiem, jāatrod savi klienti un jāpieradina pie šiem produktiem. Tikai pēc tam, kad ir izveidojies savs klientu loks, var atvērt interneta tirdzniecību un paņemt klientus līdzi.

Milzīgs ieguvums bija dažādās idejas, kā tradicionālu produktu padarīt pircējam pievilcīgāku, iepakojuma risinājumi, atbildības nodalīšana pārtikas izsekojamībā.

Liels paldies Raivim Čilipānam, kurš Grieķijas produktus veiksmīgi realizē Latvijā, un šarmantajai grieķietei Ionelai Kiourtzi, kura mums tulkoja, iepazīstināja ar grieķu virtuvi un uzņēmējiem.

Foto: no grupas dalībnieku arhīva

No 2025. gada 1.janvāra visus līdzšinējos Lauksaimniecības datu centra (LDC) pakalpojumus sniegs Lauku atbalsta dienests.

Izmaiņas maksas pakalpojumu klāstā netiks ieviestas, kā arī klienti varēs izmantot visas līdzšinējās sistēmas un reģistrus. Netiek mainīta dzīvnieku reģistrācijas kārtība un Eiropas Savienības prasības dzīvnieku reģistrēšanā un apzīmēšanā.

Klientu apkalpošana klātienē un pa tālruni

Oficiālais e-pasts saziņai no 1.janvāra būs pasts@lad.gov.lv.

No 2025. gada janvāra LAD turpinās apkalpot klientus klātienē un pa tālruni, kā arī savus jautājumus klienti varēs uzdot LAD tīmekļvietnē izvēlnē “Uzdot jautājumu”, tad atbildes tiks sniegtas klientiem arī e-pastā.

Lai saņemtu konsultācijas un atbildes uz saviem jautājumiem pa tālruni, no 2.janvāra ir jāzvana uz vienoto LAD klientu apkalpošanas tālruni +371 67095000 darba dienās no plkst.8.00  līdz 20.00, klientu apkalpošanas speciālisti sniegs atbildes arī par līdzšinējiem LDC pakalpojumiem.

Klientus klātienē apkalpos 10 Klientu apkalpošanas centros, kā arī noteiktos laikos vai pēc iepriekšēja pieraksta vairākās citās vietās Latvijā. Precīzs saraksts ar apkalpošanas vietām tiks publicēts LAD tīmekļvietnē līdz svētkiem.

Informācija tīmekļvietnēs

Visa aktuālā informācija par dzīvnieku reģistrēšanas un citiem jautājumiem no 2025. gada sākuma tiks publicēta Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietnē www.lad.gov.lv. Gada sākumā informācija būs pieejama arī esošajā LDC tīmekļvietnē www.ldc.gov.lv, taču tā vairs netiks atjaunota.

Lauku atbalsta dienesta sociālo tīklu vietnēs nākošajā gādā tiks publicēta aktuālā informācija par līdzšinējiem LDC jautājumiem, tāpēc LAD aicina lauksaimniekus, kuri izmanto sociālo tīklu informāciju, pieteikties LAD sociālo tīklu kontiem, lai uzzinātu par aktualitātēm.

E-pakalpojumi vietnē latvija.lv

No 1.janvāra visi LDC pakalpojumu apraksti un iespēja tiem pieteikties latvija.lv būs izvēlnē Pakalpojumi - “Lauku atbalsta dienests”. Tiks saglabāta esošā pieteikšanās kārtība un pakalpojumu apraksti.

Avots: lad.gov.lv

Žurnāla "Latvijas Lopkopis" decembra numurā apkopota aptauja, kurā piedalījās lauksaimnieku organizāciju pārstāvji, zemnieki un konsultanti, daloties viedokļos par šī gada sasniegumiem un nākamā gada plāniem. Kā atzīmē aptaujātie, šis gads nav bijis viegls, taču paveiktais rada gandarījumu. Lai sasniegtu labus rezultātus, nepieciešama pārdomāta pieeja un rīcība. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis izsaka cerību, ka nākamais gads būs veiksmīgs, ja daba palīdzēs, un Latvija spēs konkurēt ar citām valstīm.

Žurnālā tiek stāstīts par Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Lopkopības kompetenču centra vadītājas Anitas Siliņas pieredzi, kā Latvija uzsāka sadarbību ar Āfrikas valsti Ruandu, kur LLKC konsultanti šogad devās darba vizītē. Raksts sniedz ieskatu Ruandas lauksaimniecībā, īpaši lopkopībā.

Pieredzes rubrikā lasītāji var iepazīties ar Madonas novada Ošupes pagasta z/s “Cīrulīši” saimnieka Agra Šķēla stāstu par jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem, uzbūvējot robotfermu. Tāpat tiek aplūkots, kā lauksaimnieki izmanto digitālos rīkus, un grāmatvedības rubrikā LLKC eksperte Linda Puriņa skaidro par e-rēķiniem, kuru ieviešana būs obligāta no 2025. gada 1. janvāra.

Veterinārārsts Dainis Arbidāns sniedz informāciju par subklīniskās ketozes radītajām problēmām, savukārt LLKC konsultante Santa Ķimerāle dalās padomos par to, kā nodrošināt ērtus un drošus apstākļus govīm.

Tiek aplūkoti arī dabas aizsardzības aspekti, ar Latvijas Dabas fonda projektu vadītājas Ingas Muižnieces rakstu par "Dabisko pļavu produktu" un tā ietekmi uz vidi un saimniecību ekonomiku.

Aitkopjiem piedāvāts stāsts par Kristapu Untālu no Tukuma novada, kurš apsaimnieko vairāk nekā 50 aitu māšu ganāmpulku, bet par sagatavošanos ziemas jēru laikam raksta Latvijas Aitu audzētāju asociācijas speciāliste Dina Avotiņa.

Žurnāls arī sniedz informāciju par pododermatītu vistām, ko apskata Latvijas Apvienotās putnkopības asociācijas pārstāve Anna Ērliha, kā arī iepazīstina ar Blomes pagasta saimniekiem, kuru audzētie zirgi ieguvuši augstus novērtējumus.

Kā ierasts, žurnālā ir arī nozares ziņas, veselības uzturēšanas padomi, saimnieku aptauja, recepte un anekdotes.

Atgādinām, ka žurnālu "Latvijas Lopkopis" iespējams abonēt gan pasta nodaļās visā Latvijā, gan elektroniski, apmeklējot "Latvijas Pasts" mājaslapu. Žurnālu var iegādāties arī LLKC Ozolniekos.

*materiāls izveidots balstoties uz laukutikls.lv portāla informācijas

Runā, ka Ziemassvētkos notiek brīnumi, un es domāju – varbūt… Bet tad kopā ar savu kolēģi Janu Staku saņēmām uzaicinājumu no Variešu pagasta lauku sētas “Eglāji” uz atvērto durvju vakaru Stikla namiņā. Šo vietu vada mūsu biroja “Laukiem būt!” 2019. gada dalībniece, tagad žurnāla “Lauku Māja” rakstu autore Egita Galiņa, kuru šogad atbalstījām pašvaldības projekta sagatavošanā. Stikla namiņš ir tapis ar Jēkabpils novada pašvaldības līdzfinansējumu, ko Egita ieguvusi biznesa ideju konkursā. Tā kā piedāvājums šķita aizraujošs, devāmies uz “Eglājiem”.

Un tiešām, "Eglājos" notika īsts brīnums. Ne tikai tāpēc, ka vieta bija izgaismota tūkstošiem lampiņu un sveču, bet arī tādēļ, ka Egitas ģimene ar savu darbu un mīlestību radījusi īpašu atmosfēru. Nav brīnums, ka Galiņu ģimeni šogad Jēkabpils novada pašvaldība izvēlējās doties pie Latvijas prezidenta Edgara Rinkēviča, lai piedalītos Ziemassvētku egles iedegšanas pasākumā. Egita spēj lieliski organizēt pasākumus un pulcēt ap sevi cilvēkus, un tas noteikti veicina viņas projektu panākumus – vai tas būtu garšīgas maizes cepšana, puzuru veidošana, Ziemassvētku zirņu katla vārīšana uz ugunskura vai stikla namiņa dekorēšana. Namiņš kļuvis par lielisku vietu pasākumiem un kultūras aktivitātēm.

Un vēl viens patīkams pārsteigums – negaidīti sastapu tik daudz “Laukiem būt!” dalībnieku. Tur bija Ilona Dilāne, kura, uzsākot savu biznesu ar “IeDillo” produktu, veiksmīgi attīsta savu uzņēmējdarbību. Tur bija arī Katrīna Jaunslaviete-Kipure no zemnieku sētas “Atpūtas”, kura tagad strādā pie vairākām dažādām lietām. Evelīna Rudzīte ar savām “Evelīnas kūkām” arī bija klāt, kā arī Ilva Lejiņa no Aizkraukles biroja, kura ieguva balvu 2018. gada konkursā un attīsta savu radošo darbnīcu “Apdrukā pats!”, sadarbojoties ar “Koprades pieturu” un dažādiem sadarbības partneriem, tostarp Variešu pagastu. Šīs tikšanās un savstarpējā atbalsta sajūta bija vēl viens maziņš, silts Ziemassvētku brīnums.

Egita savulaik teica: “Mana motivācija ir domāt un darīt tā, lai bērniem šeit būtu skaista dzīvošana. Lai viņiem gribētos šeit būt un arī palikt. Jā, pasauli vajag redzēt! Bet dzimtenē vajag būt.”

Lauku sētā “Eglāji” sveces nekad neizdeg, tās pārvēršas gaismā, kas piepilda visu apkārtni.

Vēlu visiem gaišus un sirdssiltus Ziemassvētkus!

Balstīts uz laukutikls.lv

Mežs ir vairāk nekā dabas stūrītis – tas ir dzīvs, elpojošs organisms, kurā savijas laika ritums, klusums un nebeidzama kustība. Cilvēkiem, kuri izvēlas dzīvot līdzās mežam un rūpēties par to, mežs kļūst par dzīves daļu, par skolotāju un draugu. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, īpašumā “Kraujiņas”, Uno Anže ir radījis vietu, kur cilvēks un daba dzīvo harmonijā, un viņa stāsts iedvesmo doties mežā ar cieņu, mīlestību un gudrību.

Uno Anže savā ikdienā ir pilnībā pievērsies mežsaimniecībai, taču to nedara tikai darba dēļ. Viņš saka: “Man patīk mosties un iet gulēt reizē ar mežu. Es redzu, kā viss mainās, kā viss dzīvo.” Kā stāsta pats saimnieks – mežs ir dzīvs organisms, ar kuru ir iespējams sarunāties, izjust un pat smelties dzīves gudrības. Uno ir pārliecināts, ka mežs mūs ne tikai pieņem, bet arī maina, tikpat daudz, cik mēs mainām to.

Sakopts mežs – vai tam ir definīcija?

Mežs ir Uno ikdiena. Jautājot saimniekam par to, ko viņš saprot ar vārdiem “sakopts mežs”, viņš rod atbildi: “Es savu sievu pirmo reizi satiku Viļņā. Viņa gulēja pludmalē, un es viņu izvēlējos. Vai izvēlējos tāpēc, ka viņa bija sakopta? Es nezinu.” Šis stāsts rezonē arī ar viņa pieeju meža apsaimniekošanai – Uno necenšas veidot ideālu ārējo bildi, bet rūpējas par mežu patiesi un dabiski.

Mežā viss ir svarīgs

Mēs katrs bieži raujamies uzsvērt savas mīļākās lietas ikdienas dzīvē. Taču mežā tās nav iespējams izdalīt. “Mežs ir kopums – zemsedze, pamežs, lielie koki. Tie viens bez otra nevar pastāvēt. Un man mežā mīļš ir katrs stūris,” norāda Uno. Šī pieeja veido arī viņa apsaimniekošanas filozofijas pamatu – mežs ir jāapsaimnieko kā dzīvs veselums nevis kāda atsevišķa resursa avots.

Izaicinājumi, izaugsme un plāni nākotnē

Dalība konkursā “Sakoptākais mežs 2024” un ierindošanās starp labākajiem nebija Uno pašmērķis. Viņš pats uzsver, ka viņu vairāk uzrunāja iespēja dalīties pieredzē un iegūt vērtīgu atgriezenisko saiti. “Man būtu ļoti patikuši arī kritiski viedokļi – tas mani darītu bagātāku,” viņš skaidro, izsakot cerību, ka mežsaimnieku vidū veidosies ciešāka sadarbība, lai dalītos zināšanās un idejās.

Uno nākotnē ir lieli plāni. Viņš vēlas paplašināt savas meža apsaimniekošanas zināšanas ne tikai praktiskā līmenī, bet arī veidot projektus, kas piesaistītu citus interesentus un veicinātu ideju apmaiņu. “Man patīk cilvēka klātbūtne, un es gribu, lai mēs kopīgi veidojam vidi, kurā visi varam justies labi,” norāda mežsaimnieks. Uno uzskata, ka mazajiem meža īpašniekiem ir jābūt drosmīgiem un jāeksperimentē, lai atrastu vislabākās pieejas apsaimniekošanai.

Aicinājums klausīties un sajust

Uno tic, ka mežs runā ar tiem, kas ir gatavi klausīties. Mežsaimnieks stāsta par lielajiem ozoliem savā īpašumā, pie kuriem var apsēsties un pārdomāt dzīvi. “Mežs ir dzīvs organisms – viņš elpo, runā, rāda,”  viņš saka. “Es katram novēlu, ejot pa mežu, sākt sadzirdēt to, kā mežs ar tevi runā. Lai mežs jūt, ka tu te esi, un lai tu jūti, ka esi mežā.”

Mežs nav tikai resurss – tas ir dzīves ceļvedis, draugs un skolotājs.

Sigita Alksne,

Latvijas Meža īpašnieku biedrības organizētā konkursa „Sakoptākais mežs” projektu vadītāja

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Madonas filiālē Gulbenē šobrīd var iepazīties ar inkubācijas programmas dalībnieku radītajiem produktiem.

Projekta „Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” ietvaros organizētā konkursa “Kopstrādes telpu attīstība Vidzemes plānošanas reģionā” tapusi koprades telpa Gulbenē, kas mājvietu radusi Ozolu ielā 2 a,  LIAA Biznesa inkubatoru atbalsta vienības Gulbenē telpās. Šogad 31. Janvārī  notika šo telpu atklāšana. Koprades telpā jeb atvērtajā birojā var gan strādāt, gan tikties ar klientiem un sadarbības partneriem, kā arī izmantot pieejamo biroja aprīkojumu.

Koprades telpa ir aprīkota ar modernām tehnoloģiskajām iekārtām, tajā skaitā iegādāta grafiskā planšete komplektācijā ar datoru un programmatūru grafiskai modelēšanai, 3D printeris, produktu fotogrāfēšanas galds ar apgaismojumu, fotoaparāts un programmatūra video un bilžu apstrādei. Izmantojot koprades telpas aprīkojumu, šeit var prototipēt produktus, organizēt produktu fotografēšanas sesijas, iespējama produktu grafiskā dizaina attīstīšana, grafiskā modelēšana. Šeit var radīt, skicēt un apstrādāt jaunu produktu vai to iepakojumu idejas, un saistībā ar biznesa ideju īstenošanu interesenti var saņemt specializētu printēšanas pakalpojumu. Kopradē pieejamo studijas aprīkojumu komersanti var izmantot bez maksas.

Inkubācijas programmas dalībnieki no Gulbenes novada iepazīstina ar savu uzņēmumu produktiem.

SIA “WOOD OP” darbojas Jaungulbenes pagastā. Tās īpašnieks Oskars Kreišmanis no koka izgatavo gan bērnu mēbeles, gan dizaina un interjera priekšmetus. Uzņēmums ir uzsācis ceļotājiem „ComfyCamp“ mazizmēra kemperu ražošanu un pārdošanu. Uzņēmuma izaugsmes virziens ir pārorientēt to no pakalpojuma sniedzēja uz eksportējošu kompāniju.

SIA „WISEMEAL“ īpašniece Liena Kazāka savā uzņēmumā ražo dažādus uztura bagātinātājus no augu valsts produktiem. Bez piedevām, izejvielām „WISEMEAL“ piedāvā funkcionālas, ilgtspējīgas maltītes aktīvam dzīvesveidam un gatavībai krīzes situācijām ar ideālām porcijām. „WISEMEAL“ – tas ir augu izcelsmes uzturs, funkcionāla pārtika, imunitāti stimulējoša maltīte, lietošanai gatavi augu proteīni, 72 stundu ēdienreizes šķīdums, pārtika bez piedevām, spirulīnas uzturs, veselīgas uzkodas, atjaunojamās enerģijas maltītes, videi draudzīgas maltītes, labsajūtas pārtika, vegānu olbaltumvielu maisījums, ātrās maltītes aizstājēji.

SIA “Gaisīgais Gardums” īpašniece Elīna Audziša Lizuma pagastā gatavo garšīgus produktus no popkorna. „LUII SNACKS“ – tas ir popkorna zīmols, ar kuru uzņēmumā ražotie produkti pazīstami mūsu tirgū. Uzņēmumā ražo dažādu veidu popkornus gan ar dažādām augļu, gan arī sāļām garšām.

SIA “POP IN ROOM” īpašniece Elīna Strode ir uzņēmēja  Beļavas pagastā, kura izgatavo dažādus interjera priekšmetus. Lampa ar elegantu ziedu pušķi vai krāsains spilventiņš var jebkuru telpu padarīt gaišāku, siltāku un piepildīt ar mājīguma sajūtu.

Vietējais uzņēmums „Carbon Less Future“ Gulbenes centrālajā skvērā ir uzstādījis augu audzēšanas konteineru. Tas ir inovatīvs izstrādāts projekts, kas parāda, kā pilsētvidē, izmantojot vertikālo lauksaimniecību, iespējams efektīvi un pilnībā kontrolēti izaudzēt vairākus tūkstošus koku sēklu vienlaikus. Vides objekts ir pieejams apskatei kā dienā, tā arī naktī, jo visu augšanas procesu var ērti pārredzēt no ārienes. Konteiners ir pilnībā aprīkots ar tehnoloģijām, lai tas spētu darboties rūpīgi aprēķinātā trīs mēnešu laika posmā, sekmējot pilnu audzēšanas ciklu. Šobrīd konteinerā  aug priedes, kuras vēlāk tiks iestādītas Gulbenes novadam piederošajos, kā arī Latvijas valsts mežos. Laika gaitā uzņēmums pievērsīsies arī egles, lapu koku un dekoratīvo koku stādu audzēšanai. “Carbon Less Future” specializējas oglekļa emisiju samazināšanas risinājumos un iestājas par progresīvu tehnoloģiju izmantošanu vertikālās audzēšanas metodēs, jo kokiem ir izšķiroša nozīme veselīgu ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā.

Anita Rozenberga,

LLKC Gulbenes biroja lopkopības konsultante

Raksts tapis sadarbībā ar Santu Kreišmani, Gulbenes novada pašvaldības projektu vadītāju uzņēmējdarbības jautājumos.