Latvijas iedzīvotāji dzīvo “no šodienas uz rītdienu”

Latvijā daudzi iedzīvotāji joprojām nepievērš pietiekamu uzmanību ilgtermiņa finanšu plānošanai un dzīvo “no šodienas uz rītdienu”, norāda eksperti. Tā vietā būtu svarīgi veidot uzkrājumus un domāt par nākotni, jo regulāra krāšana un ieguldīšana var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti ilgākā laika periodā.

Aija Brikše uzsver, ka Latvijā trūkst ieraduma sistemātiski uzkrāt un investēt, kā to dara citās Eiropas valstīs. Lai gan pēdējos gados situācija pakāpeniski uzlabojas, sabiedrībai vēl daudz jāstrādā pie finanšu paradumu maiņas.

Eksperti norāda, ka augsti ienākumi paši par sevi negarantē finansiālu stabilitāti – svarīgāka ir spēja uzkrāt un plānot. Bez uzkrājumiem cilvēki kļūst ievainojami neparedzētu situāciju gadījumā, piemēram, veselības problēmu vai negaidītu izdevumu dēļ.

Arī Ingus Silakrankers atzīmē, ka par finanšu drošību bieži sāk domāt tikai krīzes brīdī, nevis laikus. Tāpēc būtiski ir veidot tā saukto “drošības spilvenu”, kas ļautu segt izdevumus negaidītās situācijās.

Kad uzkrāts rezerves fonds vairāku mēnešalgu apmērā, nākamais solis ir ieguldīšana, skaidro Valters Vestmanis. Viņš uzsver, ka lielākas naudas summas nevajadzētu turēt neizmantotas, jo inflācija samazina to vērtību.

Eksperti aicina domāt ilgtermiņā – nevis cerēt uz ātru peļņu, bet veidot stabilus finanšu paradumus. Regulāra un pārdomāta investēšana vairāku gadu garumā var sniegt būtisku finansiālu ieguvumu, īpaši pensijas vecumā.

Avots: lsm.lv

Add a comment

Viena no zemākajām minimālajām algām Eiropas Savienībā

No šā gada 1. janvāra nacionālā minimālā alga ir noteikta 22 no 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Starp tām ir arī Latvija, taču ar minimālās algas apmēru 780 eiro Latvija ierindojas otrajā vietā no beigām visā ES blokā.

Saskaņā ar “Eurostat” datiem minimālā mēneša darba alga vēl septiņās ES valstīs nepārsniedz 1000 eiro. Šajā grupā līdzās Latvijai ir arī Igaunija, kur minimālā alga noteikta 886 eiro apmērā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstis joprojām atrodas zemākajā atalgojuma līmenī ES mērogā.

Vidējā līmeņa grupā ir vēl astoņas ES dalībvalstis, kur minimālās algas svārstās no 1000 līdz 1500 eiro. To vidū ir Grieķija, Polija, Lietuva un Spānija. Savukārt sešās ES valstīs minimālā mēneša alga jau pārsniedz 1500 eiro.

Visaugstākās minimālās algas Eiropas Savienībā fiksētas Luksemburgā, kur tā sasniedz 2704 eiro. Tai seko Īrija ar 2391 eiro un Vācija, kur minimālā alga noteikta 2343 eiro apmērā.

Vienlaikus piecās ES valstīs – Dānijā, Itālijā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā – minimālā alga netiek noteikta ar likumu. Šajās valstīs darba samaksas minimumu nosaka koplīgumos ietvertās vienošanās starp darba devējiem un arodbiedrībām.

Kopumā nominālajā izteiksmē atšķirības ES dalībvalstu starpā ir ievērojamas – lielākā minimālā alga blokā pārsniedz zemāko 4,4 reizes, izgaismojot būtisku ienākumu nevienlīdzību Eiropas Savienības ietvaros.

Avots: lsm.lv

Add a comment

KNAB Izmeklē Korupciju Liepājas un Ogres Slimnīcās

Jaunumi

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklē SIA "Liepājas Reģionālā slimnīca" un SIA "Ogres rajona slimnīca" saistībā ar iespējamu valsts amatpersonu prettiesisku vienošanos ar konkrētiem medicīnas preču piegādātājiem. Šīs vienošanās varētu būt ietekmējušas piecus publiskos iepirkumus, pielāgojot iepirkumu tehniskās specifikācijas, lai nodrošinātu šo slimnīcu uzvaras.

Ietekmētā līgumsumma pārsniedz 300 000 eiro, un šie līdzekļi ir finansēti no Latvijas un Eiropas Savienības budžeta. KNAB ir veicis kratīšanas vairāk nekā 20 objektos, tostarp abās slimnīcās, un aizturējis septiņas personas. Iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un nevienai no tām nav piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis.

KNAB informēja, ka informācija par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem tika iegūta, veicot ikdienas uzraudzību. Kad KNAB ieguva pamatotas aizdomas par noziedzīgiem nodarījumiem, kuros ir iesaistīti arī ES budžeta līdzekļi, informācija tika nosūtīta Eiropas prokuratūrai. Šī prokuratūra, atzīstot informāciju par pamatotu, uzsāka kriminālprocesus un nodeva tos izmeklēšanai KNAB.

Divi no kriminālprocesiem ir saistīti ar SIA "Liepājas Reģionālā slimnīca", bet viens ar SIA "Ogres rajona slimnīca". KNAB izmeklēšana notiek sadarbībā ar prokuratūru, un tiek vērtēta saistība starp slimnīcu iepirkumiem un ziedojumiem.

KNAB uzsver, ka visām iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un tiek ievērota nevainīguma prezumpcija visos kriminālprocesa posmos.

Avots: Lsm.lv

Add a comment