ASV prezidenta Donalda Trampa un Irānas amatpersonu panāktā vienošanās par divu nedēļu pamieru būtiski mazinājusi spriedzi Tuvajos Austrumos, vienlaikus radot cerības uz plašāku konflikta izbeigšanu reģionā. Pamiers tika noslēgts aptuveni stundu pirms Vašingtonas noteiktā ultimāta termiņa beigām, un tas paredz arī Hormuza šauruma atkārtotu atvēršanu starptautiskajai kuģošanai.

Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči apstiprināja, ka Teherāna uz divām nedēļām garantēs drošu kuģošanu caur stratēģiski nozīmīgo šaurumu, kas ir viens no pasaules svarīgākajiem naftas transportēšanas maršrutiem. Savukārt Tramps paziņoja, ka ASV apturēs militārās operācijas, ja vien vienošanās tiks ievērota.

Teherāna šo vienošanos raksturo kā diplomātisku uzvaru, vienlaikus piekrītot iesaistīties sarunās ar ASV. Tās paredzēts sākt piektdien Pakistānā ar Shehbaz Sharif (Šehbazs Šarifs) starpniecību. Pakistānas premjerministrs uzsvēra, ka pamiers jāievieš nekavējoties un tas varētu kalpot par pamatu ilgtermiņa mieram.

Tikmēr Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu birojs paudis atbalstu ASV lēmumam, tomēr uzsvēris, ka pamiers neattiecas uz Libānu. Tas ir pretrunā ar Pakistānas puses iepriekš pausto, ka vienošanās aptver visu reģionu.

Konflikta eskalācija bija īpaši jūtama Libānā, kur Irānas atbalstītais grupējums “Hizbollah” uzsāka raķešu uzbrukumus Izraēlai, izraisot plašu militāru atbildi. Saskaņā ar amatpersonu datiem šajās sadursmēs dzīvību zaudējuši vairāk nekā 1500 cilvēku.

Pamiers jau atstājis tūlītēju ietekmi uz pasaules ekonomiku - naftas cenas strauji kritās par vairāk nekā 17%, bet akciju tirgi Āzijā piedzīvoja kāpumu. Tas liecina par investoru cerībām uz situācijas stabilizēšanos.

Irāna vienlaikus publiskojusi desmit punktu priekšlikumu ilgtermiņa mieram, kurā ietvertas prasības par sankciju atcelšanu, ASV spēku izvešanu no reģiona un tiesību saglabāšanu bagātināt urānu. Lai gan šie nosacījumi tiek uzskatīti par maksimālistiskiem, Vašingtona norādījusi, ka tie varētu kalpot par pamatu turpmākām sarunām.

Avots: Delfi (delfi.lv)

Saeima ceturtdien, 5. februārī, tā arī nenonāca līdz balsojumam par opozīcijas frakcijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) rosināto neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (“Jaunā Vienotība”). Pēc vairākas stundas ilgām debatēm opozīcijas deputāti nolēma balsojumā nepiedalīties, tādējādi nenodrošinot kvorumu un faktiski apturot lēmuma pieņemšanu.

Šis bija jau sestais gadījums, kad Saeimā tika skatīts Siliņas demisijas pieprasījums. Arī šoreiz debates bija plašas un emocionālas, tomēr līdz balsojumam par premjeres atstādināšanu netika.

Pret Siliņas demisiju bija noskaņoti 46 deputāti, galvenokārt no koalīcijas frakcijām, savukārt pie frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama atturējās. Tajā pašā laikā 34 opozīcijas deputāti balsojumā nepiedalījās, līdz ar to Saeimas sēdē netika sasniegts minimālais deputātu skaits jeb kvorums.

Saeima sastāv no 100 deputātiem, un atbilstoši Satversmei parlamenta sēdes var notikt tikai tad, ja tajās piedalās vismaz 50 tautas priekšstāvji. Pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem nodrošināt balsojumu sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz turpmākam Saeimas prezidija lēmumam.

Koalīcija opozīcijas rīcību vērtēja asi kritiski. “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics portālam LSM.lv opozīcijas taktiku raksturoja kā traģikomisku. “Jau sesto reizi tiek prasīta premjeres demisija, bet pirmo reizi paši norauj kvorumu savam pieprasījumam. Tas ir zaudētāju piegājiens un parāda nenopietnu attieksmi pret darbu,” sacīja Jurēvics.

Pirms nonākšanas līdz balsojumam vairāki opozīcijas deputāti tomēr izmantoja tribīni, lai pamatotu demisijas pieprasījumu. LPV deputāte Maija Armaņeva kritizēja valdības darbu, uzsverot, ka lēmumi netiek pieņemti sabiedrības interesēs, bet kļūdas – netiek labotas, vien “iepakotas sabiedrisko attiecību frāzēs”. Viņa arī norādīja uz reģionu iztukšošanos un valdības nespēju pārvērst solījumus reālos rezultātos.

Savukārt deputāte Svetlana Čulkova (“Stabilitātei!”) vērsa uzmanību uz to, ka premjere atkārtoti neierodas uz Saeimas sēdēm, kurās paredzēti uzticības balsojumi. “Jau sesto reizi pieprasām viņas demisiju,” sacīja Čulkova, piebilstot, ka pašu demisijas pieprasījumu skaits, viņasprāt, liecina par Siliņas nespēju pildīt amata pienākumus.

Tomēr, pienākot balsojuma brīdim, opozīcijas aktivitāte apsīka, un tika izvēlēta taktika nepiedalīties balsojumā. “Tas ir tā, kā pasūtīt ēdienu uz viesnīcas numuriņu, bet, kad to atnes, pateikt – nē, es to neesmu pasūtījis,” opozīcijas rīcību ironiski komentēja Jurēvics, norādot, ka šajā Saeimas sēdē tika izskatīti arī citi būtiski jautājumi.

Šoreiz neuzticības izteikšana premjerei tika pamatota ar imigrācijas politiku, Eiropas Savienības Migrācijas un patvēruma paktu, dzelzceļa projekta “Rail Baltica” īstenošanu, kā arī valsts ekonomiskās attīstības rādītājiem. LPV norādīja, ka Latvijai, atšķirībā no Igaunijas, nav izdevies panākt īpašu statusu ES migrācijas regulējumā, kas ļautu izvairīties no patvēruma meklētāju uzņemšanas. Tāpat valdībai tika pārmesta nepietiekama “Rail Baltica” politiskā uzraudzība, izmaksu kontroles trūkums un nepietiekama caurspīdība.

Premjere Evika Siliņa uz Saeimas sēdi nebija ieradusies, jo šajā laikā piedalījās pasaules valdību samitā Apvienotajos Arābu Emirātos.

Sagaidāms, ka Saeima pie jautājuma par Siliņas demisijas pieprasījumu atgriezīsies jau nākamajā parlamenta sēdē. Jurēvics prognozēja, ka, tuvojoties Saeimas vēlēšanām oktobrī, šāda veida opozīcijas iniciatīvas varētu kļūt biežākas.

Konteksts

Evikas Siliņas vadītais Ministru kabinets tika apstiprināts 2023. gada 15. septembrī. Kopš tā laika opozīcija vairākkārt rosinājusi premjeres demisiju. Arī šā gada 15. janvārī Siliņa izturēja neuzticības balsojumu, ko bija ierosinājuši Nacionālās apvienības deputāti saistībā ar finansējumu sabiedriskajam medijam krievu valodas satura veidošanai. Līdz šim visos uzticības balsojumos premjere parlamenta atbalstu ir saglabājusi.

Avots: lsm.lv