ASV medijs “Fox News” nesen publiskojis ASV Imigrācijas un muitas izpildes centra sarakstu, kurā apkopota informācija par nelegālo imigrantu skaitu, kas jāizraida no valsts. Sarakstā iekļautā informācija liecina, ka no ASV jāizraida nedaudz vairāk kā 1,4 miljoni cilvēku – tostarp norādīts, ka uz dzimteni jānosūta arī 125 Latvijas pilsoņi.

Saraksts apkopots pērnā gada novembrī, informācija tajā liecina, ka kopumā plānots deportēt 1 445 549 nepilsoņus. Visvairāk sarakstā ir Hondurasas (261 tūkstotis), Salvadoras (203 tūkstoši), Gvatemalas (253 tūkstoši) un Meksikas (252 tūkstoši) pilsoņi.

Baltijas valstu kontekstā – sarakstā norādīts, ka uz dzimteni būtu jānosūta 259 Lietuvas pilsoņi, 125 Latvijas un 94 Igaunijas pilsoņi. Starpcitu, sarakstā ir norādītas arī vairākas valstis, kas vairs neeksistē. Piemēram, ir paredzēts deportēt 845 Dienvidslāvijas pilsoņus, 254 Čehoslovākijas pilsoņus un 337 Padomju Savienības pilsoņus. Kur viņi tiktu deportēti, nav skaidrs.

Tāpat kā ikvienai citai personai, kas ASV atrodas nelegāli, arī Latvijas pilsoņiem “ar nesakārtoties dokumentiem” jārēķinās, ka jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ietur stingru pieeju un “pret tā sauktajiem nelegāļiem izturas ar nulles toleranci,” portālam “tv3.lv” komentēja  Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.

“Jārēķinās ar deportāciju. ASV ir nelegālie imigranti gandrīz no jebkuras pasaules valsts. [..] Domāju, ka ASV institūcijām maz interesēs, vai tā ir Latvija vai Taizeme. Ja nav dokumenti kārtībā, nāksies doties prom,” piebilde eksperts.

Vienlaikus gan Andžāns norādīja, ka ASV tiesībsargājošās iestādes novērtē pēc ārienes vai cilvēks varētu būt potenciālais nelegālais imigrants.

“Tas, ko es gribu teikt – varasiestādes reidos skatās arī ārieni. Dodas uz potenciālām vietām, uz rūpnīcām, gaļas pārstrādes rūpnīcām, lauksaimniecībām, uz vietām, kur potenciāli ir “melnā darba” darītāji, un tur arī meklē šos [nelegāļus]. Tie Baltijas valstu iedzīvotāji, kas atraduši prestižākus darbus, viņiem ir lielākas iespējas ilgāk uzturēties ASV bez pārbaudēm,” komentēja Andžāns.

Eksperts pieļauj, ka Latvijas kontekstā nelegālie imigranti lielākoties varētu būt tie, kas turpinājuši uzturēties ASV pēc vīzas termiņa beigām.

Vai visus nelegāļus iespējams deportēt, un kā varētu notikt deportācija?

Nelegālo imigrantu, Latvijas pilsoņu, deportācija atpakaļ uz dzimteni, visticamāk, notiktu ar komerciālo reisu – ar vai bez ASV varasiestāžu pavadības, lēš Andžāns.

Vaicāts, cik reāli ASV varasiestādēm būtu veikt sarakstā norādīto 1 445 549 nepilsoņu deportāciju, Andžāns norāda: “Es domāju, ka reāli. Amerikas paradokss ir tāds, ka nav reāli zināms, cik cilvēku tur dzīvo. Aptuvenās aplēses ir 10 līdz 13 miljoni iedzīvotāju. Tādēļ es domāju, ka desmitā daļa no visiem – tas ir reāls skaits, ko varētu izraidīt,” teica Andžāns.

Eksperts gan saskata, ka plašām deportācijām kādā brīdī varētu iebilst biznesa vide. “Pārliecinoši lielākais vairums ir cilvēki no Centrālamerikas un Dienvidamerikas, kas ir iebraukuši un strādā “melno darbu”, pamatā nerunā angļu valodā. Strādā fermās, rūpnīcās, kur ir fiziski smags darbs, ko citi mazāk vēlas darīt. Kaut kādā brīdī šis varētu būt jautājums par darbaspēka pieejamību,” komentēja Andžāns.

ASV aizturēti un deportēti simtiem nelegālo imigrantu

ASV varasiestādes dažu dienu laikā kopš prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas ir aizturējušas 538 nelegālos imigrantus un simtiem imigrantu deportējušas ar militāro lidmašīnu, tā 24. janvārī paziņoja Trampa preses sekretāre Karolīna Līvita.

Jāatgādina, ka jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps solīja vērsties pret nelegālo imigrāciju un savu otro pilnvaru termiņu sāka ar virkni izpildrīkojumu, kuru mērķis bija pārskatīt ieceļošanu ASV.

Viņš ir parakstījis rīkojumus par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu pie dienvidu robežas un paziņojis par karavīru izvietošanu pierobežā, vienlaikus solot deportēt “noziedzīgos ārvalstniekus”.

Avots: zina.tv3.lv

Otrdien, 28. janvārī, Ministru kabinets (MK) izskatīja un apstiprināja Valsts pārvaldes iekšējā audita sistēmas attīstības plānu 2025.–2028. gadam, kas noteiks iekšējā audita sistēmas attīstības virzienus nākamajiem četriem gadiem. Tas sasaucas ar Valsts pārvaldes modernizācijas plāna 2023.–2027. gadam prioritātēm, veicinot vienotu un efektīvu valsts pārvaldi, kā arī kvalitatīvu, profesionālu un uz rezultātiem orientētu publiskā sektora darbību.

"Izstrādātajā plānā paredzēti būtiski efektivitātes uzlabojumi, lai publiskais sektors pārietu no atbilstības uz lietderības iekšējiem auditiem, tādējādi veidojot mūsdienīgu, progresīvu un ilgtspējīgu iekšējā audita funkciju," uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Plāns ir izstrādāts, lai paaugstinātu valsts pārvaldes institūciju iekšējā audita funkcijas brieduma līmeni, pilnveidojot iekšējā audita pakalpojumu un veicinot iekšējo auditoru profesionālo izaugsmi, sekmētu iekšējā audita funkcijas attīstību pašvaldībās un stiprinātu valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību iekšējās kontroles sistēmas. Tas kalpo kā nozīmīgs solis ceļā uz efektīvu, lietderīgu, atbildīgu, likumīgu, ilgtspējīgu un uz rezultātiem orientētu publiskā sektora pārvaldību.

Plāns ir sagatavots, reaģējot uz globālām tendencēm un izaicinājumiem, piemēram, attīstību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un digitalizācijas jomā un augošajām prasībām attiecībā uz sociālo atbildību un ilgtspējību un aktuālām starptautiskās labās prakses tendencēm iekšējā audita jomā. Tāpat plāns atspoguļo nepieciešamību attīstīt starpinstitucionālo sadarbību efektivitātes un lietderības novērtēšanā un stiprināt pašvaldību pārvaldības sistēmu, risku vadību un kontroles procesus.

Plāna rīcības virzienu ietvaros paredzēts pilnveidot tiesību aktus iekšējā audita jomā atbilstoši starptautiskajai labajai praksei un inovācijām, pilnveidot regulējumu par iekšējās kontroles sistēmu institūcijās, attīstīt lietderības auditus un starpresoru auditu praksi, kā arī ieviest visaptverošu iekšējo auditoru kompetenču novērtēšanas un paaugstināšanas sistēmu. Tāpat plānots digitalizēt iekšējā audita pakalpojumu īstenošanas procesus, pilnveidot nacionālo iekšējo auditoru sertifikācijas sistēmu, sadarbībā ar Latvijas augstskolām veidot jauno iekšējo auditoru paaudzi un sniegt metodiski-konsultatīvo atbalstu pašvaldību iekšējiem auditoriem.

Plāns tapis pēc Finanšu ministrijas (FM) iniciatīvas. FM būs atbildīga par tā ieviešanu un rezultātu novērtēšanu. Plāna izpildē svarīga loma būs arī citu institūciju un pašvaldību vadītājiem, nodrošinot atbalstu iekšējās kontroles sistēmu stiprināšanai un iekšējā audita funkcijas attīstībai.

Plāna projekts skatāms Tiesību aktu projektu portālā.

Avots: fm.gov.lv