Deputāti apglezno piparkūku sirdis un veido kartītes bērniem Ukrainā

Izveidots .

Lai iepriecinātu ukraiņu bērnus, kas mitinās sociālās un psiholoģiskās rehabilitācijas centros Čerņihivā, Ņižinā un Hmiļņicas ciemā, ceturtdien, 19.decembrī, pie Saeimas nama notika Ziemassvētku radošā darbnīca.

Darbnīcā parlamenta deputāti un darbinieki, kā arī ikviens interesents bija aicināts apgleznot piparkūku sirdis un veidot sveicienu kartītes, kas kopā ar Saeimas deputātu un darbinieku sarūpētajām dāvanām ceļos uz Ukrainu.  

Sociālās un psiholoģiskās rehabilitācijas centros Čerņihivas apgabalā lielākoties uzturas bāreņi un bērni, kuri dažādu iemeslu dēļ palikuši bez vecāku gādības, kā arī bērni, kas piedzīvojuši krīzes situāciju vardarbības vai ļaunprātīgas izturēšanās dēļ.

Parlaments ik decembri vienojas Ziemassvētku labdarības akcijā, sarūpējot svētku dāvanas bērniem, kuriem īpaši nepieciešams atbalsts. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma uzmanība ir pievērsta Ukrainai, un iepriekšējos divos gados akcijā sagādātās dāvanas, spēles, kā arī apģērbs un citas noderīgas lietas nonākušas pie bērniem Jabluņivkas internātskolā un Udaicu izglītības un rehabilitācijas centrā.

Apgleznotās piparkūku sirdis, apsveikumus un Saeimas sagādātos ziedojumus uz Ukrainu nogādās mikroautobuss un divas vieglās automašīnas, kas līdz šim kalpojušas Latvijas parlamenta vajadzībām. Tagad šie transportlīdzekļi nonāks rehabilitācijas centru rīcībā. Transportlīdzekļus Ukrainā nogādās sadarbībā ar biedrības "Agendum" organizēto "Twitter konvoju", kas organizē materiālās palīdzības sniegšanu kara plosītajai valstij. Plānots, ka ziedojumi Ukrainu sasniegs neilgi pirms Ziemassvētkiem.

 

Avots: jauns.lv

Add a comment

Drukāt

EK aicina izteikt viedokli par Publiskā iepirkuma direktīvām

Izveidots .

Eiropas Komisija (EK) aicina visas ieinteresētās puses piedalīties publiskajā apspriešanā par publiskā iepirkuma direktīvām. Apspriešana norisinās līdz 2025. gada 7. martam, un tās mērķis ir palīdzēt EK izvērtēt esošo direktīvu efektivitāti un sagatavot jauna Eiropas Savienības publiskā iepirkuma regulējuma priekšlikumu.

Šīs direktīvas Latvijas likumdošanā ir pārņemtas ar Publisko iepirkumu likumu, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu un Publiskās un privātās partnerības likumu.

Apspriešanas laikā EK vēlas noskaidrot:

  • vai direktīvas ir veicinājušas augstu konkurences līmeni vienotajā tirgū?
  • vai tās ir palielinājušas mikro, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iesaisti iepirkumos?
  • vai regulējums ir bijis caurspīdīgs un veicinājis videi draudzīgāku, sociāli atbildīgāku un inovatīvāku ekonomiku Eiropā?

Aicinām iesniegt viedokļus un piedalīties publiskajā konsultācijā, aizpildot tiešsaistes anketu EK tīmekļvietnē.

Anketa ir pieejamas visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, arī latviešu valodā.

 

Avots: fm.gov.lv

Add a comment

Drukāt

Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanās noraidīta "Stabilitātes" izvirzītā Kuzmina kandidatūra

Izveidots .

Saeima ceturtdien noraidīja opozīcijas partijas "Stabilitātei" izvirzīto kandidātu Pāvelu Kuzminu uz Latvijas Bankas prezidenta amatu. Par viņu nobalsoja tikai desmit "Stabilitātei" deputāti, kamēr pret balsoja 78, bet divi atturējās.

Kuzmins bija palicis kā vienīgais kandidāts uz šo amatu pēc tam, kad premjere Evika Siliņa (JV) paziņoja, ka valdību veidojošās partijas "Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atsaukušas savus atbalstītos kandidātus - Mārtiņu Kazāku un Reiņu Bērziņu. Tika nolemts mēģināt vienoties par vienu kopēju kandidātu līdz nākamā gada sākumam.

Opozīcijas deputāti kritizēja koalīciju par to, ka, viņuprāt, notikusi "politiska tirgošanās", kas attur profesionāļus kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu. "Stabilitātei" līderis Aleksejs Rosļikovs apgalvoja, ka koalīcija ir pazemojusi Kazāku un Bērziņu. Opozīcijas deputāts Ingmārs Līdaka norādīja, ka vēl vakar ticēja, ka tiks ievēlēts kompetents kandidāts, bet tagad viņam ir šaubas par ZZS nākotnes soli.

Partijas "Latvija pirmajā vietā" deputāts Kristaps Krištopans pauda cerības uz konkrētiem plāniem no jaunajiem kandidātiem, īpaši attiecībā uz kreditēšanas veicināšanu, bet opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš pieprasīja, lai Ministru prezidente paskaidro, kāpēc koalīcija nevarēja vienoties par vienu kandidātu.

Tā kā Saeima neizvēlējās jauno Latvijas Bankas prezidentu, tagad būs jālemj, kurš no prezidenta vietniekiem - Santa Purgaile vai Māris Kālis - pildīs prezidenta pienākumus līdz jauna amata ieņēmējam. Jauna kandidāta izvirzīšana nepieciešama, jo Mārtiņam Kazākam 21. decembrī beidzas pirmā amata pilnvaru termiņa ilgums.

Add a comment

Drukāt

Saeima neatbalsta Satversmes grozījumus: vēlētāji nevarēs apturēt deputātu pilnvaras

Izveidots .

Saeima ir nolēmusi neatbalstīt Satversmes grozījumus, kas ļautu vēlētājiem apturēt deputātu pilnvaras. Juridiskās komisijas Satversmes un tiesu politikas apakškomisija otrdien noraidīja iedzīvotāju iniciatīvu, kuru parakstu vākšana tika uzsākta pirms 13 gadiem, bet pirms sešiem gadiem, pēc nepieciešamā parakstu skaita savākšanas, tā tika iesniegta Saeimā.

Iniciatīvas autors, Jānis Gavars, uzskata, ka sabiedrībai ir jābūt iespējai ietekmēt sabiedriskos un politiskos procesus valstī, tostarp atsaucot deputātus par antikonstitucionālu darbību. Viņa iniciatīva rosināja grozīt Satversmi un citus likumus, lai vēlētājiem tiktu dota iespēja atsaukt deputātus no Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldībām, kā arī apturēt uz laiku to deputātu pilnvaras, kuriem ir ierosinātas krimināllietas.

Gavars uzsvēra, ka šāda iniciatīva būtu īpaši svarīga, ja deputāti pēc ievēlēšanas lauž zvērestu, nepilda solījumus, veic pretvalstisku darbību vai ir aizdomās par noziedzīgu rīcību, turpinot graut valsts pārvaldes prestižu.

Tomēr iniciatīvas autors arī norādīja, ka, ja deputāti tiek atsaukti no sasaukuma, nav lietderīgi tos aizstāt ar jauniem deputātiem, ja līdz sasaukuma beigām ir palikuši tikai daži mēneši.

Deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) atzīst, ka ideja ir saprotama, taču uzskata, ka Latvijas vēlēšanu sistēma nav piemērota šādam risinājumam. Viņš arī izsaka bažas par iespējamiem politiskiem motīviem, kas varētu slēpties aiz šīs iniciatīvas. Kūtris piedāvā izveidot impīčmenta procedūru, kas ļautu atstādināt prezidentu vai deputātus no amata, bet šī procedūra būtu gan politiska, gan juridiska.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) norādīja, ka viņš neredz, kā praktiski varētu īstenot šādu iniciatīvu. Arī apakškomisijas vadītāja Inese Kalniņa (JV) piekrita, ka tā ir grūti realizējama.

Juridiskā biroja pārstāve norādīja, ka, saskaņā ar Satversmes 14. panta otro daļu, vēlētājiem nav tiesību atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus. Tāpēc, lai īstenotu šādu iniciatīvu, būtu nepieciešams grozīt Satversmi.

 

*balstīts uz jauns.lv raksta

Add a comment

Drukāt

"Kariņa lēmums pamest "Vienotības" valdi nav liels pārsteigums," JV Saeimas frakcijas vadītājs komentē ekspremjera lēmumu

Izveidots .

Bijušā Ministru prezidenta un Saeimas deputāta Krišjāņa Kariņa lēmums atkāpties no partijas "Vienotība" valdes nav liels pārsteigums, teica "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

"JV ir demokrātiska partija, cilvēki vari izvēlēties būt partijas valdē vai nebūt," sacīja Jurēvics. Viņš norādīja, ka respektē Kariņa lēmumu, bet viņam šāds Kariņa solis neesot liels pārsteigums, jo Kariņš izvēlējās atgriezties privātajā sektorā un jau bija sagaidāms, ka viņa politiskā aktivitāte samazināsies. "Tas ir viņa individuāls lēmums, kuru es pieņemu," piebilda Jurēvics.

Savukārt Ministru prezidente, Kariņa amata pēctece un partijas biedre Evika Siliņa (JV) pēc būtības nekomentē Kariņa lēmumu un pausto kritiku "Vienotības" vadībā īstenotajai politikai. Lūgta komentēt Kariņa paziņojumu, premjere ar padomnieces Elīnas Lideres starpniecību norādīja vien to, ka viņas prioritāte patlaban esot nākamā gada valsts budžets, un ka "budžeta prioritāte ir mūsu valsts drošība un konkurētspēja".

Jau ziņots, ka Kariņš nolēmis atkāpties no partijas "Vienotība" valdes, jo vairs neatbalstot šīs partijas īstenoto politiku.

Par šo savu lēmumu Kariņš paziņojis tviterī, paužot viedokli, ka "ir smaga kļūda samazināt nākotnes pensiju iemaksas un nopietni celt nodokli kapitāla krājējiem". Ar Kariņa kritizētajām iecerēm nāca klajā "Jaunās vienotības" (JV) vadītā valdība, plānojot nākamā gada budžetu.

Kariņš ar "Vienotību" bija saistīts kopš tās izveidošanas. Viņš bja viens no "Vienotības" priekšteces - partijas "Jaunais laiks" - dibinātājiem. Pārstāvot šīs partijas, Kariņš ieņēmis vairāku ministru amatus, kā arī bijis ievēlēts vairākos Saeimas un Eiropas Parlamenta (EP) sasaukumos.

Par Latvijas Ministru prezidentu Kariņš kļuva 2019. gada sākumā un aizvadīja šajā amatā nepilnus piecus gadus. 2023. gada rudenī pēc viņa atkāpšanās no Ministru prezidenta amata valdības vadīšanu pārņēma Kariņa partijas biedre, pašreizējā premjere Evika Siliņa, bet Kariņš viņas valdībā kļuva par ārlietu ministru.

No ārlietu ministra amata Kariņš šogad atkāpās līdz ar lidojumu skandālu. Pēc tam viņš īsu brīdi pastrādāja par Saeimas deputātu, līdz augustā nolika mandātu un pameta politiku, bet septembrī pievienojās stratēģiskās komunikācijas konsultāciju kompānijai "Kreab". Kariņš "Kreab" esot vecākais padomnieks, kurš konsultē klientus ģeopolitikas, Eiropas Savienības politikas un citos politikas jautājumos.

Iepriekš Latvijas Televīzija ziņoja, ka Kariņš bijis saraksta augšgalā starp kandidātiem NATO ģenerālsekretāra vietnieka amatam, tomēr šo amatu viņš neieguva. Kariņam esot bijušas labas izredzes tikt apstiprinātam, taču beigās, pēc neoficiālām ziņām, visticamāk, ievērojot dzimumu līdztiesības principu, izlemts par labu sievietei ģenerālsekretāra vietnieka amatā.

Kā liecina "Firmas.lv" dati, "Vienotības" valdē ir ievēlēti 15 cilvēki. Valdē darbojas tās priekšsēdētājs finanšu ministrs Arvils Ašeradens, Kariņš, Ministru prezidente Siliņa, EP deputāte Inese Vaidere, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, Saeimas deputāti Zanda Kalniņa-Lukaševica, Jānis Reirs, Edmunds Jurēvics, Ainars Latkovskis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis un Raimonds Čudars, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis un Rīgas domes deputāts Olafs Pulks.

"Vienotība" ir lielākā JV ietilpstošā partija, un JV ir visplašāk pārstāvētais politiskais spēks pašreizējā Saeimas sasaukumā. Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veidotajā pētījumu centra SKDS jaunākajā partiju reitingā JV ierindojās trešajā vietā aiz Saeimas opozīcijas partijām "Nacionālā apvienība" un "Latvija pirmajā vietā". Mēnesi iepriekš vēl JV partiju reitingā ieņēma līdera pozīciju.

 

Avots: jauns.lv

Add a comment

Drukāt

Ilzīte, Pēterītis un bērnudārzs Saeimā: Rinkēvičs komentē Siliņas parupjos izteicienus

Izveidots .

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir pārrunājis ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) viņas parupjos izteicienus Saeimas ārkārtas sēdē, kas tika veltīti Saeimas deputātam Edvardam Smiltēnam (AS), taču ar audzināšanas jautājumiem nenodarbosies.

Preses konferencē atbildot uz jautājumu, vai Siliņai nebūtu jāatvainojas, Rinkēvičs nopūtās un atzina, ka šodien konferencē tiek uzdoti visa spektra jautājumi. "Redziet, es domāju, ka sabiedrība un mēs visi sagaidām no visiem politiķiem cieņpilnu diskusiju par valsts attīstības prioritātēm, budžetu, diskusiju par to, kā valstij labāk attīstīties. Politiķi ir būvēti tā, ka viņiem patīk daudz kritizēt, samērā maz nākt klajā ar idejām. Un jo krāšņāki epiteti, jo krāšņāka diskusija, jo labāk. Es tiešām sagaidu, ka mūsu politiskās diskusijas kvalitāte uzlabosies. Tajā pašā laikā es neesmu bērnudārza audzinātājs, kurš tagad teiks Pēterītim vai Ilzītei, kuram labāk uzvesties, kuram labāk kā darīt."

Rinkēvičs uzsvēra, ka tā ir politiķu savstarpējā diskusija,  viņu pašu jautājums. "Kā nu būs, to reizi četros gados vērtē vēlētāji. Atstāsim to vēlētāju ziņā. "

Viņš arī norādīja, ka ar Ministru prezidenti šodien šis jautājums ir pārrunāts. "Krāšņu epitetu trīs budžeta pieņemšanas dienās netrūka ne no pozīcijas, ne no opozīcijas. Pie tā arī paliksim. Sabiedrība, vēlētāji būs tie, kas dos gala verdiktu. "

Jau ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) nenožēlo Saeimas deputātam Edvardam Smiltēnam (AS) veltītos parupjos izteikumus Saeimas ārkārtas sēdē, jo uzskata, bijušais partijas biedrs viņu personīgi apvainojis.

Sociālajos tīklos "Apvienotā saraksta" aktīvisti ir izplatījuši video no Saeimas sēdes, kurā tika skatīts nākamā gada budžets, kurā dzirdams, ka Siliņa uz Smiltēna kritiku reaģē, sakot: "Neaizrijies! Neapvemies!" Kopumā budžeta projekts un to pavadošo likumu izmaiņu pakete tika skatīta trīs dienas, bet asāka vārdu apmaiņa piefiksēta sēdē piektdien, 6.decembrī.

Ministru prezidente žurnālistiem pirmdien vērtēja, ka Smiltēns esot viņu personīgi apvainojis, sakot, ka viņa neesot spējīga vadīt šo valdību, neskatoties uz to, ka šis jau ir otrais budžets, ko viņas vadītā valdība ir iesniegusi Saeimā.

"Es nenožēloju to, ko es pateicu. Esmu dzīvs cilvēks, emocionāls. Es domāju, ka man arī ir tiesības uz šādiem apvainojumiem reaģēt," klāstīja premjere. "Noteikti nē," uz jautājumu, vai viņa atvainosies par saviem izteikumiem, atbildēja Siliņa.

Smiltēnu un "Vienotību" saista ilgāka attiecību vēsture - viņš savulaik pārstāvēja šo politisko spēku, bet pēc tā pamešanas pušu attiecības ir saspīlētas. Politikas kuluāros pušu savstarpējā privātā nepatika tiek atzīmēta kā būtisks iemesls tam, kāpēc JV un AS nav vienā valdībā.

 

Avots: jauns.lv

Add a comment

Drukāt

“Jūsu žests palīdzēs apkarot rusofobiju!” ASV vēstnieks izpelnās pateicību no “Krievu savienības” un skandalozā aktīvista Osipova

Izveidots .

ASV vēstniecības Latvijā lēmums ieviest “Telegram” kanālu, kurā tikai krievu valodā uzrunāt Latvijas valsts iedzīvotājus nu ir izvērties par absolūtu traģikomēdiju. Šo citādi kritizēto un nesaprasto soli augstu novērtējuši Kremļa aktīvisti, kuri pirms 12 gadiem mēģināja padarīt krievu valodu par otru valsts valodu.

Šo ASV vēstniecības uzvedību sociālajos tīklos nesaprata ne sabiedrība, ne valsts iestādes, Ārlietu ministrijai publiski izplatot garā vāju, taču tomēr aicinājumu oficiāliem sabiedroto valstu pārstāvjiem-diplomātiem, tomēr ar Latvijas iedzīvotājiem censties runāt latviešu valodā.

Taču atbalstu ASV diplomāti atrada Latvijas prokrievisko, prokremlisko aktīvistu aprindās. ASV vēstnieka Kristofera Robinsona centienus runāt krievu valodā iekš “Telegram” atzinīgi novērtēja gan “Stabilitātei!” biedri, gan arī virkne oficiālu un neoficiālu Krievijas propagandas kanālu.

Šonedēļ kļuva zināms, ka Valsts drošības dienesta (VDD) redzeslokā jau sen esošā partija “Latvijas krievu savienība” (LKS) pat aiznesusi uz ASV vēstniecību pateicības vēstuli, kuru parakstījis skandalozais prokremliskais aktīvists – partijas vadībā esošais Jevgēņijs Osipovs.

Amizanti, ka LKS pārstāvji šo vēstuli ASV vēstniekam uzrakstījuši krievu valodā, neskatoties uz to, ka ASV vēstnieka dzimtā valodā un vēstniecības darba valodā pamatā ir angļu. Jādomā, ka tas varētu kalpot par lielisku ieskatu tajā, kā Latvijas krievu aktīvisti izmanto krievu valodu ne vien saziņai, bet arī ieroci - spēka demonstrācijai un interešu virzīšanai.

“Mēs vērtējam šo žestu kā cieņas izrādīšanu Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem [...]. Īpašu pateicību izsakām Jūsu neatlaidībai un stingrībai šī lēmuma pieņemšanā, neskatoties uz spiedienu no dažu oficiālo un privāto personu puses, kas ierobežo krievu valodas lietošanu Latvijas teritorijā. [...]. Tāpat mēs ceram, ka šis žests palīdzēs novērst atklāti paustās rusofobijas sekas Latvijā [...],” šādus atzinības vārdus ASV vēstnieks izpelnījās no tumšākajām Latvijas kremļa aktīvistu dīķa dzīlēm:

Zīmīgi, ka tieši Osipovs bija viens no tiem, kuru dēļ 2012. gadā Latvijas valsts nonāca situācijā, kad referendumā bija jāaizstāv latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda. Līdzās Osipovam tolaik cīnījās cits VDD redzeslokā sen esošs, zvērināts prokremliskais aktīvists – Vladimirs Lindermans.

Iepriekš jau vēstīts, ka, par pārsteigumu lielai daļai Latvijas iedzīvotāju un valsts iestāžu, ASV vēstniecība Latvijā rudenī izveidoja “Telegram” kontu tikai krievu valodā.

Ilgu laiku izpalika skaidrojums – kādēļ. Taču pēcāk vēstniecība Jauns.lv paskaidroja, ka šādi vēlas nest patiesību par savu politiku Latvijas krievvalodīgajiem.

Lieta tāda, ka šajā gadījumā runa nav par kādu burgeru ēstuvi vai veikalu, kurš Latvijā varētu izpelnīties divējādas reakcijas, reklamējot sevi kā latviešu, tā krievu valodā. Runa ir par ASV diplomātiem Latvijā un vēstniecību, kuras uzvedība sociālajos tīklos vienmēr tiks pamanīta un uztverta, kā oficiāla, vēstījumu saturoša.

Un šoreiz vēstījums viegli var tikt saprasts šādi: “Valsts iestādes Latvijā ar krievvalodīgajiem var komunicēt arī krievu, ne tikai latviešu, valodā.” Šis bez šaubām ir pretrunā ar Latvijas valsts redzējumu un centieniem sargāt latviešu valodas pozīcijas.

Sākotnēji ASV vēstniecības "Telegram" kanālam nebija daudz sekotāju, taču nu tas desmitkāršojies - pēc tam, kad izpelnījās mediju un "Telegram" Kremļa propagandistu uzmanību.

 

Avots: jauns.lv

 

Add a comment

Drukāt

Par pirmo no 311 priekšlikumiem budžeta projektam parlaments debatē vairāk nekā stundu

Izveidots .

Par opozīcijas deputāta Aināra Šlesera iesniegto priekšlikumu 2025. gada valsts budžeta projektā, kuru kā pirmo no 311 iesniegtajiem vērtēja Saeima, parlamentārieši debatē jau vairāk nekā stundu.

Šlesera priekšlikums paredz likumā ierakstīt, ka budžeta politikas prioritārais attīstības virziens ir ne tikai drošība, bet arī ekonomikas izaugsme.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) piekrita, ka budžets pēc būtības nav tikai drošības budžets, piekrītot, ka ekonomikas komponente ir tikpat liela kā drošība. Ministrs atkārtoja, ka budžetā 250 miljoni eiro "tiek nodoti" iedzīvotājiem ar nodokļu izmaiņām, par ko deputāti nobalsoja jau vakar. Tas palīdzēšot celt iekšzemes kopproduktu par 0,3% nākamajā gadā, teica Valainis.

Opozicionārs Edvards Smiltēns (AS) debatēs asi kritizēja Ministres prezidentes Evikas Siliņas (JV) teikto, ka Latvija nevar atļauties politisko nestabilitāti. Viņaprāt, valsts jau ir nonākusi nestabilitātes situācijā, jo Siliņas vadītā valdība, lemjot par budžetu pirmajā lasījumā, sākotnēji vēlējās strādāt ar 48 vai 49 deputātu balsīm.

Deputāts Česlavs Batņa (AS) atzinīgi novērtēja valdības veidojošo partiju "Progresīvie", atzīmējot, ka tās deputāti kāpj tribīnē un aizstāv budžetu. Politiķis pauda nožēlu par "Jaunās vienotības" deputātiem, kuri tikai "skatās un smīkņā".

Savukārt deputāts Artūrs Butāns (NA) pauda nesapratni, kāpēc deputāti tik ilgi debatē par Šlesera priekšlikumu, "debatējot par jebko, kas ir sasāpējis". "Mēs šobrīd debatējam par teikumu", izteicās deputāts. Viņaprāt, Šlesera priekšlikums labi ilustrē viņa darba stilu, jo tas pat nav par finanšu pārdalēm. Butāns atzīmēja, ka Šlesers neesot iesniedzis nevienu citu pilnvērtīgu priekšlikumu. Debates par pirmo priekšlikumu turpināsies pēc parlamenta sēdē izsludinātā pārtraukuma.

Kā ziņots, Saeima šodien turpina skatīt 2025. gada valsts budžeta projektu galīgajā lasījumā.

Trešdien deputāti izskatīja budžeta projekta 31 pavadošo likumprojektu, kurā kopumā bija iesniegti 212 priekšlikumi, kā arī iesāka vētīt likumprojektu par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. Galvenajam valsts budžeta likumprojektam iesniegti 311 priekšlikumi.

 

Avots: jauns.lv

 

Add a comment

Drukāt

Vairāk rakstu...