Ko atklāj Navaļnija komandas izmeklēšana par kukuļošanu Latvijā?

 

Kremļa opozicionāra Alekseja Navaļnija komandas filmā daļēji demonstrētā un mūsu rīcībā nonākusī telefonu sarakste starp, visticamāk, miljardieri Leonīdu Ņevzļinu un nu jau Polijā apcietināto Krievijas pilsoni Anatoliju Bļinovu metusi aizdomu ēnu pār Latvijas tiesībsargājošām iestādēm. Sarakste cita starpā atklāj abu centienus ar kukuļu palīdzību panākt Latvijā kriminālizmeklēšanu pret bijušo Pretkorupcijas fonda izpilddirektoru.

 

Pagaidām nevar izslēgt, ka Bļinovs sarakstē ar Ņevzļinu blefojis, apgalvojot, ka var nokārtot krimināllietu ierosināšanu Latvijā, un naudu ielicis kabatā. Tādēļ ir svarīgi, lai Latvijas atbildīgās iestādes pēc iespējas ātrāk tiek skaidrībā, vai ir jebkāds pamats aizdomām par korupciju.

 

Avots: Youtube - LTV Ziņu Dienests

Add a comment

Drukāt

Kā novērst politisko korupciju - Stephanie Honchell Smith

Korupcija bieži tiek definēta kā varas pozīcijas ļaunprātīga izmantošana personīgās labuma gūšanai. Un, lai gan korupcija politikā nav nekas jauns, tā nav ierobežota tikai politiskajā jomā; tā var notikt skolās, sportā, uzņēmumos vai reliģiskajās iestādēs. Tātad, kas tieši ir korupcija un ko mēs varam darīt, lai ar to cīnītos? Stefānija Hončela Smita izpēta caurredzamības nozīmi sabiedriskā uzticēšanās veidošanā.

 

Avots: Youtube - TED-ed

Add a comment

Drukāt

Valsts kancelejas direktors: "Nav normāli darba laikā paspēt izvest pastaigā kucēnus un nomazgāt traukus!"

Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs intervijā TV3 aicinājis valsts pārvaldes iestāžu vadītājus pārskatīt Covid-19 pandēmijas laikā izdotos rīkojumus un lēmumus attiecībā uz attālināto darbu.

Tāpat viņš uzsvēra, ka darbinieka iespējas strādāt attālināti primāri ir jāizvērtē darbavietas vadītājam. Pēc viņa paustā, vadītājs zina, kā iestādē tiek organizēts darbs, kuri cilvēki diendienā ir vajadzīgi blakus klātienē un kuriem var dot iespēju palaikam veikt pienākumus attālināti. "Un tad viņš redz, vai ir izdarīts, vai ir saikne vai nav," skaidroja Kronbergs.

Kronbergs skaidroja, ka cilvēkiem dzīves apstākļi ir dažādi, un, piemēram, dzīvojot kopā ar lielu ģimeni vienistabas dzīvoklī, kvalitatīvi pastrādāt attālināti varētu būt neiespējami. Tāpat viņš atzīmēja, ka nav normāli darba laikā paspēt izvest pastaigā kucēnus un nomazgāt traukus.

"Nu tā nav efektivitāte uz darbu, ja tu to visu paspēj izdarīt! Protams, mēs varam teikt, ka mēs esam cilvēki-orķestri. Ļoti skaisti, bet tad to izdarām darbam!" Kronbergs uzsvēra, ka negrasās pilnībā atcelt iespēju valsts pārvaldē strādāt attālināti, taču redz nepieciešamību novilkt skaidrāku robežu, kad kuram darbiniekam noteikti ir jābūt darbā klātienē un kad ir iespējams strādāt attālināti.

"Attālinātais darbs aizgājis nekontrolētā procesā!"

Valsts kancelejas direktors iepriekš pauda, ka visai valsts pārvaldei lineāri ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem noteikt darbu klātienē šobrīd nav iespējams. Kronbergs gan atzina, ka "attālinātais darbs ir aizgājis nekontrolētā procesā". Viņš atzīmēja, ka tāds neesot bijis mērķis, kad ieviesa attālināto darbu pandēmijas laikā.

Attālinātais darbs ļāvis sākt efektīvāku esošo telpu izmantošanu, jo secināts, ka ir amati, kuros strādājošajiem nav visu laiku jāatrodas uz vietas, viņi var izmantot koplietošanas birojus un telpas, skaidroja Kronbergs. Pandēmija ieviesusi korekcijas un visi strādājuši attālināti, bet tagad cilvēki nemākot "atgriezties normālā procesā".

Kronbergs pastāstīja, ka viņa uzstādījums esot, ka iestādēs jāpārskata iekšējā kārtība vai lēmumi, kas izdoti pandēmijas laikā, un jānosaka, ka ir "normālais darba laiks", kurā jāierodas darba vietā. Vienlaikus esot jānosaka arī tas, kuri ir tie gadījumi, kad darba pienākumus var veikt attālināti. To viņš esot pārrunājis arī ar valsts sekretāriem.

VK direktors rosināja šajā jautājumā izmantot elastīgu pieeju, kad iestādē tiek nodrošinātas koplietošanas telpas, kuras darbinieki var izmantot un kas atrodas tuvāk viņu dzīvesvietai. Tāpat viņš norādīja, ka darbiniekus, kas dzīvo tālu, piemēram, Latgales reģionā, nav plānots "dzīt katru dienu uz Rīgu". "Mums ir atrunāts, cik reizes nedēļā šis darbinieks ierodas [darbā]," sacīja Kronbergs.

"Klātienē jābūt jaunajiem darbiniekiem!"

Līdztekus VK vadītājs norādīja, ka klātienē sākumā būtu jābūt jaunajiem darbiniekiem, lai izprastu organizācijas procesus, kultūru, darba specifiku. Un tikai tad varot sākt izskatīt iespēju kā nemateriālo bonusu darbiniekam ļaut daļēji strādāt attālināti.

"Ja mēs gribētu tagad visus "sadzīt" atpakaļ [klātienē] - mums jau vairs nav kur. Finanšu ministrija ir paņēmusi pie sevis Iepirkumu uzraudzības biroju, Valsts kasei saistībā ar centralizāciju grāmatvežu skaits ir palielinājies (..), Centrālā finanšu un līgumu aģentūra piegājusi klāt (..), Tieslietu ministrijai ir līdzīgi - Patentu valde, Uzturlīdzekļu garantiju fonds piegājis klāt (..)," skaidroja Kronbergs, piebilstot, ka arī Valsts kancelejā esot daudz koplietošanas kabinetu, kur cilvēki nāk tajās dienās, kad kabineti ir pieejami.

Viņš pieminēja, ka arī Valsts ieņēmumu dienestā noteikti neesot vajadzīgs visus cilvēkus vienlaicīgi "sadzīt" ēkā. Kronbergs uzsvēra, ka vadītājam ir jāvienojas ar darbinieku par to, kuram ir tāda iespēja darbu veikt klātienē. "Vadības blokam, vadošajiem ekspertiem, kas ir nepieciešami operatīvi ikdienā, komunikatoriem, tur ir skarbi, viņiem ir jābūt klāt," sacīja VK direktors.

Līdztekus viņš esot rosinājis valsts pārvaldei sludinājumos vairs nenorādīt attālināto darbu kā priekšrocību, izņemot gadījumus, ja ir kāds konkrēts amats, par kuru esot skaidrs, ka darbinieks var veikt savus pienākumus attālināti. Tāpat Kronbergs aicinājis valsts sekretārus uzraudzīt savu ministriju pakļautībā esošās klientu apkalpošanas vietas, iestādes, nepieļaujot, ka tās darba laikā nav sasniedzamas.

Viņš norādīja, ka sākotnēji vērtēs, vai ir kādi uzlabojumi saistībā ar iestādes iekšējo lēmumu, noteikumu pārskatīšanu, darba laika noteikšanu, un ja vēl joprojām būs dzirdams, ka valsts pārvaldē cilvēki nav sasniedzami, pakalpojumu nevar saņemt, tad būšot jāvēršas pie šī jautājuma regulēšanas stingrāk. Vienlaikus viņš norādīja, ka visu tikai ar likumu, noteikumiem regulēt nozīmē veicināt birokrātiju. "Kādam pēc tam šie noteikumi jāpārskata, jākontrolē," sacīja Kronbergs.

"Mums cilvēkus nav, kur sadzīt, jo esam jau pārkārtojušies!"

Viņš uzsvēra, ka pagaidām neplāno klātienes darba jautājumu regulēt normatīvi, un norādīja, ka aizvien aktuālas ir Valsts kancelejas vadlīnijas "Elastīgā darba nodrošināšanai", kuras izstrādātas vēl pirms Covid-19 pandēmijas. Vadlīnijās aicināts katru iestādi izvērtēt atbilstošāko risinājumu attālinātā darba organizēšanai, lai nodrošinātu iestādes funkciju nepārtrauktu izpildi.

Līdztekus vadlīnijās norādīts, ka attālinātais darbs ir piemērots nodarbinātajiem, kuru darba raksturs un specifika, kā arī prasmes un kompetences atļauj strādāt attālināti. Kronbergs pauda, ka, iespējams, izvērtēs, vai nav nepieciešams grozīt šīs vadlīnijas, taču visai valsts pārvaldei šo jautājumu ar MK noteikumiem regulēt lineāri neesot iespējams.

"Mēs jau kopš Covid-19 visu laiku dabonam samazināt savus izdevumus, jo telpas ir tādas, kādas tās ir iestādēs. Esam veicinājuši arī to, ka valsts pārvalde ir moderna, atvērta, tāpēc mums ir ieviestas šīs koplietošanas telpas līdzīgi kā privātajā sektorā, un tagad pēkšņi ar vieniem noteikumiem pateikt, ka visi simtprocentīgi ir jāsadzen atpakaļ telpās, tad mums viņus nav, kur sadzīt, jo esam jau pārkārtojušies," sacīja Kronbergs.

Līdztekus Kronbergs akcentēja, ka ietaupījumi jāveic arī turpmāk. "Tad mums jāsāk palielināt budžeta izdevumus uz saimnieciskajiem pakalpojumiem, un mēs to nevaram pieļaut un arī negribam šādu soli spert," sacīja Kronbergs.

Arī Rinkēvičs un Siliņa pauduši līdzīgu nostāju

Kā vēstīts, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pagājušajā nedēļā pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) pauda, ka ir pēdējais laiks valsts pārvaldei pāriet uz darbu klātienē. Saeimas priekšsēdētāja piekrita, ka sabiedrībā ir diskusijas par parlamenta darba organizāciju un iekšējo sadarbību. Mieriņas ieskatā, ir nepieciešama diskusija Saeimā, tāpēc viņa rosinās tikšanos ar parlamenta frakciju priekšsēdētājiem, lai pārrunātu minētos jautājumus.

Dienu vēlāk Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) arī norādīja, ka valsts pārvaldē klātienes darbam ir jābūt normai. Vienlaikus premjere uzsvēra, ka šajā jautājumā risinājums vēl "nav uz galda", jo Covid-19 laika sekas esot tādas, ka ļoti daudzas iestādes strādā attālināti.

"Bet normai ir jābūt tādai, ka pamatā darbs ir klātienē, un tad var meklēt risinājumus ģimenēm ar maziem bērniem," sacīja Siliņa, piebilstot, ka demogrāfijas izaicinājumi un ģimenes jautājumi ir valdības prioritāšu sarakstā. Tikmēr platformā "Manabalss.lv" tika savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par attālinātā darba iespējas saglabāšanu valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs.

 

Avots: jauns.lv

Add a comment

Drukāt

Rajevskis: Vajadzīgs restarts – to saprot arī partijas valdībā

Koalīcijai ir vajadzīgs restarts, un to saprot arī valdību veidojošās partijas, tā otrdienas rītā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja politisko procesu vērotājs, uzņēmuma "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis. Runas par valdības stabilitāti notiek jau vairākus mēnešus. Piemēram, politologs Juris Rozenvalds pagājušajā nedēlā prātoja, ka visdrīzāk gaidāmas pārmaiņas valdībā, ne koalīcijā.

Rajevskis gan uzskata, ka pārmaiņas varētu skart arī koalīciju.

"Ir samērā acīmredzami koalīciju modeļi. Kaut kā divas reizes valdība ir bijusi ar maz balsīm. Restarts varētu nozīmēt četru partiju valdību, kura spēj funkcionēt, nevis kauties visu laiku ar kvorumu trūkumiem. Pašreizējās koalīcijas partijas nespēj savā starpā vienoties, jo katra mēģina visām pārējām diktēt savus noteikumus," skaidroja Rajevskis.

Viņš uzsver – to, ka ir vajadzīgs restarts, saprot arī valdību veidojošās partijas, jo pretēji ir risks nebūt nākamajā parlamentā.

"Nedomāju, ka viņi ir priecīgi par šādu iespēju. Iespēja ir koalīcija ar lielāku balsu skaitu un stabilāku vietu parlamentā. Varbūt trešais piegājiens divus gadus pirms Saeimas vēlēšanām būs labāks," tā pauda Rajevskis.

 

Avots: lsm.lv

Add a comment

Drukāt

Latvijas Radio Ukrainā: «prokuroru–invalīdu» skandāls izgaismo korupcijas problēmu dziļumu

 

Kamēr frontē turpinās sīvas cīņas par katru kvadrātmetru Ukrainas zemes, ne mazāk smagas kaujas ukraiņiem jāizcīna arī karā pret cita veida sērgu – korupciju. Pēc Hmeļnickas apgabala Medicīnisko ekspertīžu komisijas vadītājas aizturēšanas ar miljoniem dolāru skaidrā naudā plašas pārbaudes sāktas arī par to, kā teju 500 Ukrainas prokurori tikuši pie invalīda statusa.

ĪSUMĀ:

  • Ukrainā gandrīz 500 prokuroriem ir nokārtots invalīdu statuss.
  • Visvairāk tādu ir Hmeļnickas apgabalā. Pērn apgabala medicīnsko ekspertīžu komisijas vadītāja aizturēta par kukuļņemšanu.
  • Invalīda statuss prokuroriem nodrošināja piemaksas pie algas.
  • Ukrainas parlaments tagad atcēlis šo sistēmu.
  • "Prokuroru–invalīdu" skandāls izgaismojis Ukrainā joprojām plaši izplatīto korupcijas problēmu.
  • Cīņa pret korupciju ir otrs svarīgākais uzdevums valstī uzreiz aiz cīņas pret Krievijas iebrukumu.
  • Ukrainas pretkorupcijas aktīvisti atzīst, ka pilnībā attīrīt valsts pārvaldi no korupcijas nebūs viegli.

Hmeļnickas apgabala Medicīniski sociālo ekspertīžu komisijas vadītājas, apgabala deputātes no valdošās "Tautas kalpu" frakcijas Tetjanas Krupas aizturēšana pērnā gada oktobrī ir viens no pēdējā laika skaļākajiem korupcijas skandāliem Ukrainā.

Pilnas atvilktnes ar naudu

"Valsts izmeklēšanas biroja darbinieki aizturējuši Hmeļnickas apgabala Medicīniski sociālo ekspertīžu komisijas vadītāju un viņas dēlu saistībā ar aizdomām par nelikumīgi iegūtām bagātībām. Kratīšanas laikā pie viņiem tikai skaidrā naudā vien tika atrasti gandrīz seši miljoni ASV dolāru," vēstīja Ukrainas Valsts izmeklēšanas biroja pārstāve Olha Čikanova.

Lai arī Krupa nav pirmā, kas kara laikā iedzīvojusies pasakainās bagātībās, šī lieta šokēja – ne katru dienu pie aizturētajiem izdodas ieraudzīt tik daudz skaidras naudas… Krupas dzīvesvietā atrasto dolāru banknošu žūkšņi aizņēma gandrīz visu ģimenes divguļamās gultas platību.

"Tiesībsargi naudu atrada praktiski katrā dzīvokļa stūrī, katrā atvilktnē. Tāpat izņēma dokumentus, kas apliecina nelikumīgo darbību un naudas atmazgāšanu caur dažādiem biznesa projektiem.

Izmeklēšanas darbību laikā persona mēģināja atbrīvoties no daļas naudas, izmetot pa logu divas somas, kurās bija pusmiljons dolāru," stāsta Čikanova.

Pēc šī skandāla nākšanas gaismā Ukrainā tika likvidētas visas medicīniskās komisijas līdzšinējā formā un mainīta invaliditātes grupas izsniegšanas kārtība.

Taču Krupas aizturēšana izgaismoja vēl kādu ar invaliditātes pirkšanu saistītu problēmu..

Vietējie mediji atklāja, ka miljonāres Krupas darbības teritorijā – Hmeļnickas apgabalā – ir neierasti liels prokuroru–invalīdu skaits.

Korupcija kā iekšējais ienaidnieks

Šī disproporcija vēlāk apstiprinājās arī Ukrainas Ģenerālprokuratūras veiktā pārbaudē.

"Uz šo brīdi esam noskaidrojuši, ka 61 prokuroram no Hmeļnickas apgabala ir invaliditāte. No tiem 80% jeb 50 prokurori saņēmuši invaliditāti līdz pilna apmēra iebrukuma sākumam. Tātad tur ir daudzu gadu stāsts. Un to visu mēs noskaidrosim.

Es uzskatu, ka visiem prokuroriem – attiecībā uz kuriem ir šaubas – ir brīvprātīgi jāiziet atkārtota pārbaude, lai noņemtu jebkādas šaubas, kamēr mēs to neesam izdarījuši kriminālprocesos, ko mēs arī izmeklējam," intervijā telekanālam "Fakti ICTV" stāstīja Ukrainas ģenerālprokurors Andrijs Kostins. Tā bija viņa pēdējā intervija šajā amatā – īsi pirms atkāpšanās.

Pārbaudē arī konstatēja, ka kopumā Ukrainas prokuratūrā strādā gandrīz 500 prokurori–invalīdi. Vislielākā invalīdu koncentrācija bijusi tieši aizturētās Krupas darbības teritorijā Hmeļnickas apgabalā (no 211 strādājošiem prokuroriem 61 ir invalīds).

Toreiz uz skandālu reaģēja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Diemžēl valsts iekšienē notiek tādas lietas, kur nevienu ienaidnieku nevajag. Tas ir reāli iekšējais ienaidnieks – tas, kas notiek ar medicīniski sociālo ekspertu komisijām un cilvēku nekaunību, tajā skaitā prokuroru, kas izmantoja savus sakarus komisijā un noformēja sev viltus invaliditāti."

Prokurori centās tikt pie piemaksām

Hmeļnickas apgabals nebija vienīgais ar augstu prokuroru–invalīdu īpatsvaru. Arī Ukrainas vidienē esošajā Čerkasu apgabalā 27,4% no visiem strādājošajiem prokuroriem (60 no 219) ir ar tik smagām veselības problēmām, ka saņēmuši invalīda statusu.

Turklāt vairumam esot patiešām smaga invaliditāte. No visiem turpat 500 prokuroriem 328 prokurori ir otrās grupas invalīdi. Tādu Ukrainā saņem, piemēram, smagu onkoloģisku saslimšanu pacienti, stāsta nevalstiskajā sektorā. Savukārt pārējie prokurori ir vieglākās – 3. grupas invalīdi.

Kopumā tie ir augsti rādītāji, salīdzinot ar invalīdu skaitu vidēji sabiedrībā. Ukrainas medijs "Ekonomiskā Pravda" vēsta, ka invalīdu prokuratūras iestādēs varētu būt pat trīs reizes vairāk nekā vidēji sabiedrībā.

"Tas izraisīja spēcīgu rezonansi un sašutumu iedzīvotāju vidū, jo tas iezīmēja nevienlīdzības apmērus.

Piemēram, karavīri, kas pārnāk no frontes ar ievainojumiem, viņi cīnās par šiem [invalīda] statusiem un piemaksām. Viņiem nav tik vienkārši to saņemt.

Bet tie, kuriem jāuzrauga likumība, faktiski saņēmuši šo statusu un vēl arī piemaksas," secina Ukrainas Pretkorupcijas centra pārstāve Tetjana Ševčuka.

Viņa atzīmē, ka pamatā šīs invaliditātes nokārtotas līdz pilna apmēra Krievijas iebrukumam un motivācija visdrīzāk varētu būt saistīta ar senu likuma normu, kas ļāva prokuroriem–invalīdiem tikt pie naudas piemaksām.

Korupcija bija daļa no valsts aparāta

Šī norma Ukrainā bija saglabājusies vēl no tā perioda, kas bija līdz "Pašcieņas revolūcijai" jeb Eiromaidanam. 2014. gadā ukraiņiem plašos protestos izdevās padzīt Ukrainas promaskavisko prezidentu Viktoru Janukoviču un valsts uzņēma aktīvāku kursu Eiropas Savienības virzienā.

"Teiksim tā, līdz 2014. gadam korupcija bija daļa no valsts aparāta un valsts pārvaldīšanas veids," atzīst Ševčuka.

 "Cilvēki nāca strādāt valsts dienestā, nevis lai izpildītu funkcijas un sasniegtu kādus sabiedriskos mērķus, bet gan lai kļūtu bagāti.

Daudzu cilvēku attieksme pret valsts dienestu ir tāda, ka cilvēki nāk strādāt noteiktās pozīcijās, lai kaut ko nelikumīgi nopelnītu.. Un ļoti daudz laika paņem procedūru grozīšana. Šobrīd situācija ir daudz labāka, nekā bija 2015. gadā – ļoti daudz kas ir izmainījies, bet mēs vēl neesam tur, kur viss ir ļoti labi."

Tagad, jau pēc Krupas skandāla, Augstākā Rada šo prokuroriem ienesīgo papildu ienākumu avotu prokuroriem–invalīdiem svītroja no likuma.

Pārbaude ir izčākstējusi

Tomēr ģenerālprokurora Kostina pieteiktā plašā pārbaude par katru gadījumu, uz kā pamata turpat 500 prokurori saņēmuši invalīda statusu, šobrīd izskatās izčākstējusi.

"Diemžēl šīs pārbaudes nav nesušas nekādu rezultātu. Tam ir arī praktisks iemesls – ļoti grūti ir pierādīt tādas lietas. Pirmkārt, šiem cilvēkiem ir invalīdu statuss un likumi viņus pasargā no nelikumīgas atlaišanas.

Viņiem ir lielāka aizsardzība nekā parastām personām. Daži (pieci) uzrakstīja iesniegumus par aiziešanu vai tika atbrīvoti. Bet ir ļoti grūti pierādīt, ka šis statuss ir saņemts nelikumīgi," secina Pretkorupcijas centra pārstāve Ševčuka.

Tātad vairāk nekā trīs mēnešu laikā no turpat 500 prokuroriem–invalīdiem amatu šobrīd zaudējuši tikai pieci. Neviens no viņiem nav no "invalīdu–rekordistu" apgabala Hmeļnickas.

Tā vietā amatu zaudējis ir ģenerālprokurors Andrijs Kostins, kas prokuratūras vadību uzņēmās salīdzinoši nesen – 2022.gadā, tātad nevadīja prokuratūru laikā, kas prokurori lielā skaitā ieguvuši invalīda statusu.

Kostins pats savu aiziešanu publiski nekādi nekomentēja.

Jautājums par taisnīgumu

"Tā bieži mēdz notikt Ukrainā. Kad skandāls uzsprāgst, nonāk medijos, sāk par to rakstīt, visi saka – ui, cik slikti! Sāk pārbaudes, bet rezultātā… kad visi jau drusku par to ir aizmirsuši, viņi atstāj to. Te vajag arī saprast, ka tā tomēr ir sistēma, kas šā vai tā mēģina sevi aizstāvēt un attiecīgi viņi ne īpaši grib atbrīvot šos prokurorus," stāsta nevalstiskās organizācijas "Automaidan" pārstāve Katerina Butko.

"Automaidan" apvieno biedrus, kas aktīvi cīnījās Pašcieņas revolūcijas laikā un pēcāk specializējusies korupcijas izskaušanas jautājumos tiesībaizsardzības iestādēs un tiesās.

"Tas ir jautājums par taisnīgumu. Acīmredzami, kad kaut kas tāds notiek, runas par taisnīgumu īpaši nav," skandālu prokuratūrā komentē Butko.

"Visciniskākais šajā situācijā ir tas, ka mums 2019. gadā sākās prokuratūras reforma. Viņi izgāja novērtēšanu. 50% no Ģenerālprokuratūras prokuroriem atbrīvoja, jo viņi neizgāja novērtēšanu. Un tad – pat pēc šīm reformām un attīrīšanas – izrādās, ka tas notiek tā… Te ir acīmredzami, ka uzticība šādai prokuratūrai nevar būt."

"Jāatlaiž, kā minimums, tie, kas uztaisīja sev šīs neīstās invaliditātes. Tas ir minimālais, ko var izdarīt – izdzīt viņus no prokuratūras iestādēm," uzsver Butko, atbildot uz jautājumu, ko vajadzētu darīt, lai atjaunotu sabiedrības uzticību.

Sabiedrība spiedīs cīnīties pret korupciju

Butko noraida bažas, ka pēc Donalda Trampa nākšanas pie varas ASV ukraiņi nemaz tik ļoti vairs negrib cīnīties pret korupciju.

"Nē, abolūti grib! Un šī griba nav atkarīga no tā, vai tur izvēlēts Tramps, Baidens vai citi politiķi. Tā ir Ukrainas tautas griba, jo tas ir jautājums par taisnību."

"Ja mūsu politiķi negribēs cīnīties ar korupciju... Cilvēki visās sabiedriskās domas aptaujās korupciju dēvē par otro problēmu uzreiz pēc kara. Ja nebūtu kara, korupcija būtu pirmā problēma. Tāpēc te nav variantu – [nevar] necīnīties ar korupciju. Pat ja mēs nevirzītos uz iestāju Eiropas Savienībā, mēs vienalga kaut ko darītu, bet ir jāsaprot, ka mēs esam valsts, kur korupcijas sistēma būvēta desmitgadēm un vienkārši vienā dienā pamosties un cerēt, ka korupcijas nav tiesās, nav milicijā, nav nodokļu iestādēs, nav prokuratūrā, – tas nav iespējams. Tā nebūs. Lai īstenotu tiesu reformu, nepieciešami vairāk nekā desmit gadi."

Sižeta sagatavošanas laikā Latvijas Radio uzdeva jautājumus arī Ukrainas Ģenerālprokuratūrai, taču vairāk nekā trīs nedēļu laikā nekāda atbilde netika sniegta. Iestāde jau trīs mēnešus strādā bez ģenerālprokurora.

Pagaidām nav zināms arī nākamā ģenerālprokurora kandidāta vārds. Bet ir zināms, ka viņa uzdevums nebūs viegls – atjaunot sabiedrības uzticību prokuratūrai, bez kuras profesionālas darbības tiesiskas valsts pastāvēšanu ir grūti iedomāties.

 

Avots: lsm.lv

Add a comment

Drukāt

Latvijas Īlons Masks? Siliņa aicina uzņēmēju Broku iesaistīties valdības iestāžu pārvaldības efektivizēšanā

 

Latvijas premjere Evika Siliņa, līdzīgi kā to ASV dara tehnoloģiju magnāts Īlons Masks, aicinājusi uzņēmēju Armandu Broku iesaistīties darbā, lai veicinātu valdības iestāžu efektīvu pārvaldību.

Broks mikroblogošanas vientē "X" norādījis, ka "arī Latvijā jāievieš aģentūra, kas nodarbotos ar valdības iestāžu darba efektivizešanu, līdzīgi kā ASV nule ieviesusi Maska vadīto valdības efektivitātes departamentu. Tāpat viņš uzsvēris, ka Latvijas premjere šādu iniciatīvu ir atbalstījusi un aicinājusi viņu šādā darbā iesaistīties.

"Vienojāmies ar premjeri Eviku Siliņu par šo iniciatīvu! (..) Tagad sākas īstais pārbaudījums - vai spēsim pildīt vienošanos un īstenot šo Latvijai svarīgo soli," norāda Broks. Premjeres padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Elīna Lidere apliecina, ka šāds priekšlikums ar uzņēmēju tiešām ir pārrunāts, bet par sadarbības formātu informācija vēl tikšot sniegta.

Kā ziņots, ASV prezidents Donalds Tramps janvāra vidū paziņoja, ka pasaules bagātākais cilvēks Īlons Masks vadīs Valdības efektivitātes departamentu - jaunu grupu, kurai tiks uzdots samazināt federālās valdības līdzekļu izšķiešanu. Masks kļuva par svarīgu Trampa sabiedroto viņa vēlēšanu kampaņas laikā, iztērējot vairāk nekā 100 miljonus ASV dolāru, lai palīdzētu Trampam vēlēsanās uzvarēt. 

 

Avots: jauns.lv

Add a comment

Drukāt

Rinkēvičs aktualizē vajadzību kriminalizēt aizliegtas vienošanās iepirkumos

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmdien, 6. janvārī, Rīgas pilī tikās ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai pārrunātu dažādas aktualitātes, piemēram,  nepieciešamību paredzēt kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos publiskos iepirkumos.

Šobrīd par aizliegtu vienošanos kā konkurences tiesību pārkāpumu var sodīt juridiskās personas, bet fiziskās personas, kas faktiski organizē aizliegtās vienošanās, pie individuālas atbildības netiek sauktas. Valsts prezidents šo jautājumu aktualizēs tikšanās laikā ar Ministru prezidenti, atbildīgajiem ministriem un plānoto tikšanos laikā ar Saeimas frakciju pārstāvjiem.

Tikšanās laikā ar Stukānu pārrunāti arī jautājumi par krimināllietu izmeklēšanu, kas skar valsts drošību.

"Reakcija un lietu virzība ir tāda, kā to prasa ārējie apstākļi. Turpināsim virzīties divos virzienos – tā ir efektivitāte un kvalitāte. Mums ir jānodrošina, lai process būtu efektīvs, saprātīgs un saprotams. Šis, kā jau katru gadu, arī šogad ir jautājums, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība," sacīja Stukāns.

Atbildot uz Latvijas Televīzijas jautājumu par tā dēvēto ekspremjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") lidojumu lietas izmeklēšanu, Stukāns sacīja, ka pretēji iepriekš cerētajam pabeigt izmeklēšanu gada nogalē, esot jāvērtē vēl daži aspekti, taču gandrīz viss esot izdarīts. Vērtēta visu amatpersonu rīcība, un tuvākajā laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs varētu lietu nodot prokuroram.

KONTEKSTS:

Vairākums Saeimas deputātu 2024. gada septembrī neatbalstīja priekšlikumu paredzēt kriminālatbildību par prettiesisku vienošanos starp pretendentiem publiskajos iepirkumos. Lai gan lielākā daļa idejas pretinieku vairāk runāja par nepietiekamām diskusijām, bija arī deputāti, kuri neslēpa, ka vispār nevēlas kriminālsodus karteļu dalībniekiem.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns "Sabiedrības par atklātību – Delna" un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (NKAB) rīkotā diskusijā pauda, ka aizliegtas vienošanās būtu jāsoda ar iespējamu cietumsodu.

Pēc Saeimas lēmuma noraidīt priekšlikumu, KNAB un Konkurences padome izplatīja kopīgu paziņojumu, uzsverot, ka grozījumi bija būtiski, lai atvieglotu izmeklēšanu par krāpnieciska rakstura noziegumiem publiskos iepirkumos. Nožēlu par Saeimas balsojumu paziņojumā izteica arī Amerikas Savienoto Valstu vēstniecība Latvijā.

Par dalību publisko iepirkumu karteļos fiziskām personām šobrīd paredzēta administratīvā atbildība.

 

Avots: lsm.lv

Add a comment

Drukāt

Par Saeimas sēdes neattaisnotu kavējumu Šleseram no algas atvilks 20%

Opozīcijas deputātam Aināram Šleseram (LPV) par parlamenta sēdes neattaisnotu kavējumu decembrī no mēnešalgas tiks atvilkti 20%, liecina Saeimas Prezidija lēmumprojekts.

Saeimas Kārtības rullis paredz, ka deputātam par parlamenta sēdes neapmeklēšanu bez attaisnojoša iemesla par katru sēdi nosaka sodu 20% apmērā no mēnešalgas.

Par neattaisnotu atzīts Šlesera 19.decembra parlamenta sēdes kavējumus, par ko piemērots sods.

Šleseram arī pagājušā gada oktobrī bija neattaisnots kavējums, par ko tika atvilkti 20% no algas. Piemēram, novembrī politiķis algā saņēma 4748,87 eiro, savukārt decembrī, kad atvilkta summa par neattaisnoto kavējumu, - 3839,11 eiro.

 

Avots: jauns.lv

Add a comment

Drukāt