Saeimas darba kārtībā pirms otrā lasījuma ir grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā un grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā.

Vēlētājiem būtiskākās izmaiņas pirmajā no minētajiem likumprojektiem saistītas ar pārmaiņām vēlēšanu iecirkņu darba organizācijā, tos (arī burtiski) tuvinot balsotājiem, savukārt otrais paredz, ka vēlētāji ārzemēs varēs izvēlēties, par kuru no vēlēšanu apgabaliem balsot.

Balsotājiem ārzemēs – vēlēšanu apgabala izvēle

Ar grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, kurus esošais parlaments mantojis no iepriekšējā sasaukuma, plānots noteikt, ka vēlētāji, kas balso ārvalstīs vai uz kuģiem izveidotajos vēlēšanu iecirkņos, varēs norādīt vēlēšanu apgabalu, par kurā pieteiktajiem deputātu kandidātiem vēlas balsot.

Saskaņā ar pašreizējo regulējumu vēlētāji saņem Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un viņu balsis pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalā nodotajām. Tādējādi vēlētājiem ārzemēs nebija iespējas nobalsot par kandidātiem, kuri pārstāv vēlēšanu apgabalu, no kura attiecīgais iedzīvotājs izceļojis, norādīts likumprojekta anotācijā.

Šis ir viens no galvenajiem iemesliem zemajai vēlētāju aktivitātei ārzemēs, kas svārstās 2,5–3% robežās no tur dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem, kuri atbilstoši Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) datiem veido ap 10% no visiem balsstiesīgajiem.   

Skatot likumprojektu par tā virzību atbildīgajā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, deputātu vairākums trešdien, 2. oktobrī, atbalstīja izvēles iespēju nodrošināšanu balsotājiem ārvalstīs vai piekrita, ka par to ir nepieciešama diskusija. “Mums ir jādomā par tiem, kuri dzīvo ārzemēs. Tie ir mūsu cilvēki, kam jāsniedz iespēja paust savu brīvu gribu un izvēlēties,” komisijas sēdē pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, atgādinot, ka vēlētāji Latvijā jau patlaban Saeimas vēlēšanās var balsot jebkurā vēlēšanu apgabalā.

Izvēles iespēju paplašināšanu ārvalstīs dzīvojošajiem vēlētājiem atbalsta arī Eiropas Latviešu apvienība. Tās pārstāve Aira Priedīte akcentēja, ka tas veicinātu diasporas pārstāvju līdzdalību vēlēšanās, jo cilvēkiem, kuri ir izceļojuši, piemēram, no Daugavpils, ir maza interese balsot par Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstiem.    

Norāda uz problēmām un riskiem

Tomēr balsošanas izvēles paplašināšana ārzemēs radījusi arī daudz neskaidrību.

Kā komisijas sēdē norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulāro pakalpojumu nodaļas vadītāja Sanda Sīlīte-Galiņa, ņemot vērā bieži vien nelielo balsotāju skaitu vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs, ir apdraudēta vēlēšanu aizklātuma principa ievērošana. “Varētu rasties situācija, ka par kādu no apgabaliem nobalso tikai viens vēlētājs un attiecīgi pēc vēlētāju sarakstiem var saprast, par ko cilvēks ir balsojis,” skaidroja ministrijas pārstāve.

Tāpat viņa uzsvēra: balsošana par visiem pieciem apgabaliem ārzemēs nozīmētu piecu vēlēšanu urnu izvietošanu katrā iecirknī, kā arī radītu ievērojamu administratīvo slogu iecirkņu komisijām jeb vēstniecību darbiniekiem, kuri attiecīgos pienākumus veic ārpus amata pienākumiem, un brīvprātīgajiem diasporas pārstāvjiem.

Vajadzība nodrošināt visu piecu apgabalu vēlēšanu zīmes katrā iecirknī sadārdzinātu vēlēšanas.

Ievērojot minētos apsvērumus, kā pauda ĀM pārstāve, vēlēšanas ārzemēs likumprojektā paredzētajā variantā nav iespējamas.

Ieviešot iespēju ārzemēs balsot par jebkuru vēlēšanu apgabalu, vēlēšanu organizēšana tur kļūtu sarežģītāka, tomēr tehniski to var nodrošināt, sarunā ar LV portālu sacīja CVK sekretārs Ritvars Eglājs.

Attiecībā uz vēlēšanu urnām tādā gadījumā būtu iespējami divi risinājumi, proti, piecas urnas katrā vēlēšanu iecirknī vai viena urna un piecu dažādu krāsu vēlēšanu aploksnes – katram apgabalam sava. Tiesa, minētā prakse palielinātu iespēju kļūdīties gan vēlētājiem, gan iecirkņu darbiniekiem, atzina CVK pārstāvis.

Iespēja ārzemēs balsot par visiem vēlēšanu apgabaliem radītu arī citu problēmu – atšķirīgas un nevienlīdzīgas balsošanas iespējas. Lai gan vēlētāji Latvijā ir tiesīgi balsot par jebkura apgabala sarakstu, viņi to nevar izdarīt vienā iecirknī, akcentēja deputāts Gatis Liepiņš. Turpretī, kā piebilda R. Eglājs, tieši vienlīdzības principa ievērošana bija iemesls, kāpēc Saeima 2014. gadā nolēma atteikties no otrreizējai caurlūkošanai nosūtītā likumprojekta, kas paredzēja tiesības izvēlēties vēlēšanu apgabalu ārvalstīs dzīvojošajiem vēlētājiem, kuri pieteiktos balsot pa pastu, jo šāda iespēja nepastāvētu, ja balsotu, piemēram, Latvijas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās.

Turklāt, pieņemot regulējumu, kas ļautu ārvalstīs dzīvojošajiem balsot par jebkura vēlēšanu apgabala sarakstu, būtu jānodrošina Satversmes 6. pantā noteiktais, ka Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Respektīvi, parlamentā ievēlējamo mandātu sadalījums nosakāms proporcionāli vēlētāju skaitam katrā apgabalā. Taču likumprojekta pašreizējā redakcija paredz, ka ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju skaitu pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam, norādīja Saeimas Juridiskā biroja eksperts Edvīns Danovskis.

“Mūsu apsvērums – likumā nepieciešams noteikt regulējumu, kas notiks ar ārzemēs dzīvojošajiem vēlētājiem attiecībā uz aprēķinu, kurš ir veicams, lai noteiktu, cik katram apgabalam ir liels vēlētāju skaits,” pauda Juridiskā biroja pārstāvis, atzīstot, ka par piemērotāko risinājumu vajadzīga diskusija. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien atbalstīja tās priekšsēdētāja Oļega Burova priekšlikumu minētajam nolūkam izveidot darba grupu.

Balsošana par jebkuru apgabalu – reta prakse

“Eiropā pastāv divi dominējošie veidi, kā rīkojas attiecībā uz vēlētājiem ārzemēs. Saskaņā ar vienu no tiem galvaspilsētu uzskata par valsts simbolu, tādēļ ārzemēs nodotās balsis pieskaita tai,” Saeimai konceptuāli atbalstot likumprojektu 2021. gadā, LV portālam skaidroja R. Eglājs.

“Prakse, ko Latvija izvēlējās, gatavojoties Saeimas vēlēšanām 1993. gadā, ir gandrīz pusē Eiropas. Otrajā pusē Eiropas valstu ārzemes iekļauj atsevišķā vai vairākos vēlēšanu apgabalos. Būtība ir tāda, ka ārzemēs balso par personām, kuras nav iekšzemes kandidāti,” zināja teikt CVK pārstāvis. Savukārt, piemēram, Čehijā pirms katrām vēlēšanām tiek izlozēts, kuram vēlēšanu apgabalam (tikai vienam) pieskaitīs ārzemēs nodotās balsis. Grieķija balsošanu ārzemēs ieviesusi nesen, tur nodotās balsis pieskaitot galvaspilsētai.

Tāda prakse parlamenta vēlēšanās, ka vēlētāji, kas atrodas ārzemēs, var balsot par jebkuru vēlēšanu apgabalu savā valstī, Eiropā nav izplatīta un pastāv, piemēram, Igaunijā, piebilda R. Eglājs.

Pilnveidos balsošanas pa pastu iespējas

Ar grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā paredzēts, ka turpmāk vēlētājs, kurš vēlēsies balsot pa pastu, Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā iesniedz attiecīgu iesniegumu un vienlaikus uzrāda Latvijas pilsoņa pasi. Iesniegumā cilvēks norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu, vēlēšanu apgabalu, par kurā pieteiktajiem deputātu kandidātiem vēlas nobalsot, un adresi ārvalstī, uz kuru nosūtāmi vēlēšanu materiāli.

Plānots, ka pieteikties balsošanai pa pastu varēs piecus mēnešus pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas. Saskaņā ar esošo regulējumu vēlētājs var pieteikties balsošanai pa pastu 70 dienas pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas.

Vēlēšanu iecirkņa komisija, kā noteikts likumprojektā, ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūta vēlētājam uz iesniegumā norādīto adresi visu konkrētajā vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni un reģistrācijas lapu ar informāciju par kārtību, kā jābalso, norādot arī kārtas numuru, ar kādu vēlētājs reģistrēts sarakstā balsošanai pa pastu, un vēlēšanu iecirkņa adresi, uz kuru jānosūta vēlēšanu aploksne.

Turpretī atbilstoši minētajiem grozījumiem Pašvaldības domes vēlēšanu likumā vēlētājs, kurš uzturas ārvalstī, vietvaru vēlēšanās varēs piedalīties, balsojot pa pastu un piesakoties 70 dienas pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā astoņas dienas pirms vēlēšanu dienas. Līdz šim pieteikties balsošanai varēja ne vēlāk kā 42 dienas pirms vēlēšanu dienas. Iecerēts, ka balsošanai pa pastu varēs pieteikties, izmantojot e-pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) oficiālajā tīmekļvietnē. Tāpat nodrošināts, ka vēlētājs valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv var izdrukāt balsošanas materiālus.

Viens iecirknis vairākās vietās un izbraukuma balsošana     

Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, kurus Saeima otrajā lasījumā skatīs 10. oktobrī, paredz ieviest divus jaunus vēlēšanu iecirkņu darba organizācijas veidus, ko vietvaras var izmantot, veidojot vēlēšanu iecirkņu tīklu. Plānots, ka turpmāk viens vēlēšanu iecirknis varēs atrasties divās vai vairākās adresēs. Tādējādi iecirknis dažādās vēlēšanu telpās varētu darboties nepilnu laiku gan iepriekšējās balsošanas dienās, gan vēlēšanu dienā. Šādi iecerēts optimizēt mazo vēlēšanu iecirkņu darbu. Piemēram, vienā novadā apvienot divus mazākus vēlēšanu iecirkņus un pieļaut iespēju, ka viena vēlēšanu telpa nav atvērta visu likumā noteikto balsošanas laiku. Tāda vēlēšanu iecirkņa darba grafiku, ņemot vērā likumā paredzētos vēlēšanu iecirkņa darba laikus, noteiks pašvaldības vēlēšanu komisija, paskaidroja R. Eglājs. 

Savukārt otra iespēja, ko noteic grozījumi, ir izbraukuma balsošana. Daļa vēlēšanu iecirkņa komisijas darba tiktu organizēts ārpus vēlēšanu iecirkņa noteiktās pastāvīgās adreses atbilstoši pašvaldības vēlēšanu komisijas apstiprinātajiem braucienu maršrutiem. Vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļi brauktu uz mazāk apdzīvotajām vietām, kur nav efektīvi izveidot atsevišķu vēlēšanu iecirkni, tādā veidā vēlētājiem dodot iespēju balsot tuvāk viņu atrašanās vietai.

Īpaši aktuāls minētais risinājums varētu būt teritoriāli lielos novados ar nevienmērīgu apdzīvotības blīvumu, kur vēlēšanu iecirkņi tiek veidoti blīvāk apdzīvotajās vietās ar lielāku reģistrēto vēlētāju skaitu, taču mazāk apdzīvotie ciemi un viensētas atrodas tālu no attiecīgajām vietām. Izbraukuma balsošana tiktu organizēta pārvietojamās vēlēšanu telpās, kas iekārtotas atbilstoši visām likumā noteiktajām prasībām.

Likumprojektā paredzēts, ka izbraukuma balsojumu nodrošina iepriekš pieteiktiem vēlētājiem, tomēr, kā norādīja R. Eglājs, CVK rosina to nodrošināt vispārēji.

Transporta izdevumi izbraukuma balsošanai būs pašvaldību kompetencē. Likumprojekta anotācijā pausts, ka valsts budžets netiks ietekmēts, bet uz pašvaldību budžetiem tas radīs pozitīvu ietekmi, jo tiks samazināta vēlēšanu izmaksu daļa.

Avots: lvportals.lv