“Mans uzskats ir tāds – ja tu esi pieņēmis un ej attiecīgā virzienā, kas apvieno iekšējo latvisko politiku, proeiropeiskais virziens, attiecīgi tad, ja mēs izskatām jebkādus virzienus par apvienošanos, tad tiem ir jābūt ar tiem politiskajiem spēkiem, kuri ir pieņēmuši šādu pašu lēmumu un iet to pašu virzienu,” intervijā “de facto” saka Morozovs. “Un izskatīt, pat izvirzīt domu par tādu apvienošanos – tas ir nelietderīgi un nepareizi.”
Lai gan formāli nekādi lēmumi vēl neesot pieņemti, jo par to lemšot novembra beigās kongresā ievēlētā jaunā “Saskaņas” valde, noprotams, ka Morozovam neesot bijis šaubu – partijas ietekmīgākais politiķis un līdzpriekšsēdētājs Nils Ušakovs jau bija nosliecies par labu sadarbībai ar “Stabilitātei!”.
Nojaušams, ka aizkulisēs par šo tēmu rosījās arī kādreizējais “Saskaņas” līderis un Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Pēc neveiksmes Saeimas vēlēšanās viņš no amatiem partijā aizgāja un formāli bija vien ierindas biedrs, taču nesen tika pieņemts darbā par partijas valdes padomnieku. Ļoti iespējams, ka Urbanovičs kongresā varētu tikt ievēlēts partijas valdē, turklāt partija ir mērījusi arī viņa kā iespējamā Rīgas saraksta līdera izredzes un secinājusi, ka tās ir augstākas nekā Morozovam. Urbanovičs interviju “de facto” šomēnes atteica, solot: ja būs kādi pavērsieni, viņš būšot gatavs runāt decembrī, tātad – pēc “Saskaņas” kongresa.
“Saskaņas” valdes locekle un tuva Morozova kolēģe Rīgas domē Anna Vladova sarunā ar “de facto” par partijas plāniem nākamā gada vēlēšanām izteicās ļoti piesardzīgi. Viņa atzīst, ka viņai personīgi sadarbība ar “Stabilitātei!” Rīgas domes vēlēšanās neesot pieņemama. Tomēr uz jautājumu, ko viņa darīs, ja šāds lēmums tiek pieņemts, Vladova atbild: “Šis jautājums nav dienaskārtībā!”
Nils Ušakovs ar “de facto” runāja dienu pēc partijas valdes sēdes, un, lai gan arī viņš uzsvēra, ka notiekošās sarunas ar citām politiskajām partijām varot beigties ne ar ko, viņa paša nostāja bija diezgan skaidra. Ušakovs uzskata, ka nākamā Rīgas dome draudot būt ļoti sadrumstalota un pat uzvarētājam nebūs vairāk kā 20 procentu vēlētāju atbalsta. “To, ko var redzēt no tiem vēlētājiem, kas balso gan, piemēram, par “Saskaņu”, par manu partiju, vai par citiem politiskajiem spēkiem, kas ir teorētiski tuvāk mums, vai kas balso par pavisam citu flangu, ja mēs runājam par to, kas tradicionāli tiek sauktas par labējām vai latviskajām partijām, visur ir ļoti liels pieprasījums pēc konsolidācijas. Cilvēki nevar saprast, kāpēc ir tik plašs piedāvājums un tik daudz konfliktu par jautājumiem, kas varbūt nav saistīti ar to, kas cilvēkiem tiešām ir svarīgs: kurš viņiem savedīs kārtībā pagalmu vai beidzot pabeigs remontus, runājot par ielu vai par skolu. Es uzskatu personiski, ka politiķiem šī konsolidācija ir jāatbalsta,” skaidro Ušakovs.
Tikpat pārliecināts par vajadzību konsolidēties ir arī “Stabilitātei!” vadītājs, Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs: “Ja tomēr politiskie spēki un, galvenais, līderi izdomās mest malā savu augstprātību un padomāt vairāk par Rīgu un kopīgo rezultātu un tiešām būs visi pie galda – es noteikti darīšu visu, lai tā būtu. Tad es noteikti domāju, ka mēs izveidosim to kopējo sarakstu un izveidosim kopējo redzējumu un varēsim kopā arī nostartēt.”
Visticamāk, gatavība likt malā personīgos aizvainojumus, kas saglabājušies kopš laikiem, kad Rosļikovs ar dažiem citiem deputātiem atšķēlās no “Saskaņas” domes frakcijas, un pievērt acis uz ideoloģiskajām pretrunām, piemēram, jautājumā par atbalstu Ukrainai, galvenokārt tomēr ir saistīta ar partiju neseno rūgto pieredzi, “Saskaņai” paliekot ārpus Saeimas, bet “Stabilitātei!” bez Rosļikova sarakstā izgāžoties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Sadrumstalots piedāvājums elektorātam rada arī riskus pat vairākām partijām palikt tuvu zem piecu procentu barjeras.
Turklāt cīņā par krieviski runājošajiem vēlētājiem Rīgā piedalās vēl kāda “Saskaņu” nesen pametušu politiķu grupa. Bijušais “saskaņietis”, kurš ilgus gadus nostrādāja Saeimas prezidijā, Andrejs Klementjevs nu ir bijušā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča partijas “Kopā Latvijai” valdē. Šī reģionālā partija sadarbojas ar Aināra Šlesera “Latvija pirmajā vietā” (LPV) arī Rīgas domes vēlēšanās.
LPV sarakstā būšot vismaz trīs bijušie Saeimas deputāti no “Saskaņas” – arī Vitālijs Orlovs un Sergejs Dolgopolovs, stāsta Klementjevs. Viņš gan uzskata, ka ar kolēģiem sarakstam piesaistīti nevis krievu vēlētāju pievilināšanai, bet gan kā nozaru speciālisti: “Piekrītu, ka 30 procenti vēlētāju ir no jauktām ģimenēm, viņi ģimenē runā krieviski, tas nav noslēpums. Un protams, ka Šleseram šāda ir ļoti liela daļa, varbūt vairāk nekā puse vēlētāju. Bet, kā pierādīja mūsu iepriekšējās vēlēšanas, tai momentā, ja mēs runājam par saimnieciskiem jautājumiem, pieņemsim, kā Nils uzvarēja... Nils uzvarēja ne ar karogu nacionālo, viņš uzvarēja ar to, ko viņš iepriekšējā savā posmā varēja pierādīt, ka viņš to var. Bet tai momentā, kad viņš to nevarēja pierādīt, ka viņš var saimnieciski izvilkt un sākās tās problēmas, tad vēlētāji nobalsoja par pilnīgi citām partijām un ievēlēja citus pārstāvjus.”
Pats agrāk par oligarhu dēvētais Šlesers apgalvo, ka viņa piedāvājums Rīgas domes vēlēšanām neesot par tautībām un valodām, bet gan par ekonomiku: “Tas, ka mums ir pretinieku, es teiktu tā, ļoti daudz gan latviskajās partijās, gan krievvalodīgajās partijās, – jo mēs esam vienīgā partija, kas skaidri pateikusi: mēs esam politiskajā centrā. Mēs gribam apvienot visus Latvijas pilsoņus. Jo ir daudz vieglāk atrasties vienā flangā, kas saka “Latvieti, nepadodies!”, otrajā tur “Russkij mir” [krievu pasaule] – tas ir daudz vieglāk. Bet domes vēlēšanas nav par ideoloģiju pirmkārt. Domes vēlēšanas ir par ekonomisko attīstību, ekonomisko izaugsmi.”
Ar lozungiem par “krievu pasauli” nu vēl vairāk nodarbojas Latvijas Krievu savienība (LKS), kuras vadībā kopš septembra ir Jelgavas domes deputāts Andrejs Pagors kopā ar vienu no krievu valodas referenduma rosinātājiem Jevgēņiju Osipovu. Viens no partijas agrākajiem līderiem, Rīgas domnieks Miroslavs Mitrofanovs ir starp tiem, kas pēc kongresa no LKS izstājās. Viņa prognozes par to, kas gaidāmajās vēlēšanās notiks ar kādreizējiem partijas vēlētājiem, ir pesimistiskas. “Ir vecā politiķu paaudze, teiksim, no “Saskaņas” vai Latvijas Krievu savienības, no iepriekšējās “Līdztiesības” – viņi savu funkciju ir izpildījuši. Viņi ir organizējuši politisko darbību iepriekšējo 30 gadu laikā. Tagad jābūt paaudžu maiņai. Bet mēs neredzam šādus cilvēkus, kuri būtu apdāvināti, kuri būtu spējīgi nomainīt mūs un vadīt, veidot jaunu politiku jaunos apstākļos,” vērtē Mitrofanovs.
Mitrofanovs uzsver, ka problēma ir arī lielā savstarpējā neuzticēšanās starp politiķiem, kas mērķē uz krievisku runājošo elektorātu, pat ja ideoloģiski tie ir visai tuvu. Piemērs viņa skatījumā esot tādas konservatīvas partijas kā “Stabilitātei!” un Jūlijas Stepaņenko vadītā “Suverēnā vara”, kurām jākonkurē par vēlētāju gan savā starpā, gan ar Šlesera LPV.
Jūlija Stepaņenko šonedēļ ne telefoniski, ne klātienē neizrādīja vēlmi runāt ar “de facto” par iespējamu kopsarakstu veidošanu, jo bija aizņemta, organizējot parakstu vākšanu pret katlumājas būvniecības ieceri Rīgā, kur plānots dedzināt arī atkritumus. “de facto” rīcībā esošā informācija gan liecina, ka citu partiju sadarbība vēlēšanās ar Stepaņenko ir maz ticama.
“Saskaņai” ar bijušajiem biedriem vai sabiedrotajiem nāksies konkurēt arī ārpus Rīgas, jo Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš nākamnedēļ iecerējis dibināt savu partiju, un arī līdzās Ušakovam šovasar Eiroparlamenta sarakstā kandidējusī Olga Petkeviča nupat kļuvusi par reģionālās partijas “Daugavpils – mana pils” vadītāju.
